Absurda situācija: iedzīvotājus soda par valsts parādu
Privatizācijas aģentūras vadība sola mazināt birokrātiju, taču gadu atvilktnēs „marinē” dzīvokli un audzē tā parādu. Mājas iedzīvotāji izmisuši gaida ziemu…
Rīgā, Lokomotīves ielas 32. namam jau divus mēnešus atslēgta karstā ūdens padeve, kā arī apkures sezonas uzsākšana ir apdraudēta. Iemesls – ēkā ir valstij (!) piederošs dzīvoklis, kuram šobrīd ir 3040 latu liels parāds, no tiem 1135 lati – tieši par apkuri…
„Valsts nenokārtoto saistību dēļ „uz lāpstiņām” nolikti visi mājas iedzīvotāji, tostarp – mazi bērni un pensionāri, kuri, neraugoties uz knapo rocību, savus komunālos pakalpojumus apmaksājuši godam. Nu esam spiesti mazgāties aukstā ūdenī, ar bažām gaidīt ziemu un prātot, kāpēc „valstij” mūsu valstī atļauts tas, kas nav atļauts cilvēkam,” sašutumu Kasjauns.lv pauž kāda nama iedzīvotāja. Izrādās, par šādu situāciju nama iemītnieki var „pateikties” Privatizācijas aģentūras un Ministru kabineta birokrātijai. Turklāt sarunā ar Kasjauns.lv amatpersonas neslēpj, ka parādu daļēji atzīst, tomēr maksāt bez tiesas iejaukšanās negrasās…
Ne Sašam, ne pašam…
Valsts īpašuma statuss nama 11. dzīvoklim saglabājies tā neprivatizēšanas dēļ. Īrnieki tajā mituši daudzus gadus, ne par ko nemaksādami. Kā jau tas mēdz būt šādās situācijās, apsaimniekotāju un sociālā dienesta cīniņš ar nemaksātājiem ildzis vairākus gadus, līdz pagājušā gada aprīlī ar tiesas pavēli dzīvoklis atbrīvots. Pusotru gadu tas stāv tukšs, komunālo pakalpojumu skaitītājs griežas, jo siltuma padevi padomju laika mājā nav iespējams atslēgt vienam dzīvoklim, taču institūcijas nesteidzas ar attiecīgiem lēmumiem, maksājumiem vai jaunu īrnieku izmitināšanu. „Šobrīd mēs jūtamies kā ķīlnieki – mājā rodas no mums neatkarīgs un mūsu spēkiem neapstādināms parāds, par ko soda mūs – maksātājus,” rūgti secina kāda pensionāre.
Nama apsaimniekotājs SIA „Īpašnieku sabiedrība” apstiprina, ka uzņēmums „Rīgas siltums” (RS) mājai atslēdzis siltuma piegādi jūlijā tieši šā dzīvokļa parāda dēļ. „Rīgas siltuma” Informācijas daļas vadītāja Linda Rence rēķina, ka uz šo brīdi parāds minētajam namam ir 1642 lati. Pēdējo reizi apsaimniekotāji par RS siltumu norēķinājušies aprīlī, maksājot par janvāri. Tas nozīmē, ka nauda, ko pārējie nama iedzīvotāji čakli pārskaitījuši visu gadu ik mēnesi, nav vis aizceļojusi viņu domātajam mērķim (tas ir – samaksai par siltumu un karsto ūdeni „Rīgas siltumam”), bet gan nezināmos „Īpašnieku sabiedrības” labirintos kompensējusi valsts parādu. „Iznāk, ka mums ir ne tikai jāfinansē nodokļi, bet arī valsts bezatbildība?” sarūgtināti secina mājas iedzīvotāji. Vairāki no viņiem ir kādreizējie „Latvijas dzelzceļa” darbinieki, kas sasnieguši vismaz 70 gadu vecumu un pilnībā ir atkarīgi no apkārtējo cilvēku lēmumiem.
„Valsts drīkst visu?”
Sarunas par valsts dzīvokļa parāda segšanu izrādījušās neauglīgas un pat bezcerīgas – standarta līgums, kāds noslēgts 2001. gadā, valstij kā „valdītājam” neparedz nekādus pienākumus un saistības, tostarp – segt savu īrnieku parādus, jo ar tiem, viņuprāt, jānodarbojas apsaimniekotājam. „Īpašnieku sabiedrības” izpilddirektore Vita Salmane atceras, ka valsts savulaik uzspiedusi šāda tipa līgumus, apsaimniekotājiem neatstājot izvēles iespējas. Turklāt īrniece, kura izlikta no dzīvokļa, drīz vien pansionātā mirusi.
Tādējādi uz parāda atmaksu no īrnieces puses nav iespējams cerēt.
Ka pirms 10 gadiem slēgtie līgumi bijuši daļēji absurdi un apsaimniekotāju iznīcinoši, piekrīt arī Latvijas Privatizācijas aģentūras Dzīvokļu privatizācijas un apsaimniekošanas sektora vadītājs Indulis Krauze. Taču, būdams „burta kalps”, viņš attiecībā uz parādu plāta rokas – aģentūra pavisam noteikti to nemaksās… Arī par periodu, kad dzīvoklis birokrātijas dēļ pusotru gadu stāvējis tukšs (vismaz 600 latu), Krauze nav pārliecināts, vai valsts maksās… Ja arī „Īpašnieku sabiedrība” beidzot piesūtīšot rēķinu (uz īsto PA adresi, nevis ietiepīgi liks dzīvokļa pastkastītē), var gadīties, ka summu nāksies piedzīt tikai tiesas ceļā, pieļauj Krauze. Izrādās, ka papīru, kas parastajam cilvēkam skaitās „rēķins” un atbildība, valsts institūcija drīkst uzlūkot kā baltu lapu, kuru mierīgi var neņemt vērā.
Gaisma deg, bet neviena nav mājās…
Zināms, ka valsts dzīvokļi caur pašvaldības dzīvojamo fondu ar laiku nonāk to īpašumā, kas „stāv” dzīvokļu rindā. Līdzīgs liktenis iecerēts arī 11. dzīvoklim. Taču, ak vai, jau gadu visi papīri iesprūduši Privatizācijas aģentūras atvilktnēs. Kā Kasjauns.lv uzzināja Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā, lēmumu par dzīvokļa pārņemšanu savā kompetencē (taču ar vienu noteikumu – BEZ parādiem!) Rīgas dome pieņēmusi jau pagājušā gada 29. septembrī. Tālāk dokumenti nosūtīti Privatizācijas aģentūrai lēmuma projekta sagatavošanai un nosūtīšanai Ministru kabinetam. Un tur arī palikuši… Zinātāji lēš, ka process varētu ilgt pat trīs gadus.
Lieki piebilst, ko tas nozīmē mājas iedzīvotājiem – ja arī apkuri pieslēgs, skaitītājs turpinās griezties tukšā dzīvoklī, kurā nevienam nav tiesību laist nedz īrniekus, nedz pircējus (prakse, kad pašvaldība varētu dzīvokli pārdod izsolē vismaz par parāda cenu, vispār netiekot pieļauta!), parāds augt, bet valsts tēlos „beigtu lapsu”. Tiesa, nav izslēgts, ka parāds beigu beigās nāks atpakaļ kā bumerangs pa valsts pieri, un šādā gadījumā sabiedrība ar pilnām tiesībām varēs uzskatīt, ka valsts nauda ir izšķērdēta neizdarības un vienaldzības dēļ!
Kā skaidro Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājas palīdze sabiedrisko attiecību jautājumos Anete Frīdenšteina-Brīdiņa, aģentūrā „tiek apkopoti īpašumi no visām pašvaldībām un reizi pusgadā rīkojuma projekts virzīts uz MK”. Kad īsti „pusgads” būs pienācis gadu „marinētajam” dzīvoklim, aģentūrā paskaidrot nemācēja.
Vien norādīja, ka „šobrīd iestāde sagatavojusi Ekonomikas ministrijā iesniedzamu Ministru kabineta rīkojuma projektu par 97 īpašumiem, kuri nododami dažādām Latvijas pašvaldībām”. Steidzamības kārtā nodošana varētu notikt pēc pāris nedēļām, bet caurskatīšana Ministru kabinetā – vismaz pēc pusgada…
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka aģentūras vadību augustā pārņēma „Jaunajam laikam” pietuvinātā Iveta Zalpētere, solot nozares reorganizāciju un smagnējā aģentūras aparāta atvieglošanu. Jautāta, kā šobrīd notiek virzība uz mērķi, Zalpētere Kasjauns.lv norāda, ka reorganizācija notiek, bet konkrētā gadījuma sakarā informē: „Atbildīgajam darbiniekam ir pieprasīts paskaidrojums par konkrēto gadījumu un ir dots uzdevums par tiem dzīvokļu īpašumiem, kuriem ir pašvaldības piekrišana par pārņemšanu valdījumā, nodrošināt tālāku virzību steidzamības kārtā.” Dzīvokļa virzībai ar interesi sekos līdzi arī Kasjauns.lv.
Ieva Valtere, Vita Zvaigznīte / Foto: Kasjauns.lv