Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 25. un 26. septembrī
Tuvojas Miķeļdiena un tās noskaņā visā Latvijā šajās brīvdienās notiks Miķeļdienas tirgi ar umurkumuriem un citām jancībām. Savukārt Latgalē visi aicināti piedalīties vienās gruntīgās kāzās.
Toties Mores pusē uz slaveno kauju 66. gadskārtas atceri pulcēsies leģionāri un visi tie, kuriem rūp tautas atmiņa. Izpriecāties varēs vērojot sportisko kaķu startus Rīgas Kongresu namā. Pēterbaznīcā uzkāpsim Himalajos, bet izstāžu zālē „Arsenāls” mūs pārsteigs abstrakcionisma klasika. Savukārt Spīķeru koncertzāle visus apburt centīsies jaunais latviešu sitējtalants.
1. Visi uz Miķeļdienas tirgu!
Lai arī tikai pirms pāris dienām – 23. septembra agrā rītā - iesākās astronomiskais rudens, latviešiem ir pavisam cits dzīves rits, neatkarīgs no zinātnisko observatoriju pētnieku izanalizētā. 29. septembrī būs Miķeļi, kas pēc senlatviešu parašām ir ziemas sākuma svētki, pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību zemnieki cenšas nodrošināt veiksmīgu nākamā gada ražu.
Viens no šiem maģiskajiem rituāliem mūsdienās ir Miķeļdienas gadatirgus, kuri 25. un 26. septembrī noritēs visā Latvijā. Pēc kalendāra Miķelis ir jāgodina trešdien, 29. septembrī, bet šiem godiem riktīgi sagatavoties varēsim šajās brīvdienās. Miķeļdienas gadatirgi notiks visā Latvijā, un tajos būs ne tikai parasta andele, bet arī jautri umurkumuri, koncerti, cirks, sports, krogus ar visām meitām un daudzas citas lustīgas padarīšanas. Kasjauns.lv min tikai dažus no tiem:
* Rīgā, Doma laukumā Miķeļdienas gadatirgus notiks 25. septembrī no pulksten 9.00 līdz 17.00. Goda vieta tajā būs iedalīta āboliem, ķirbjiem, cūku pupām, dzērvenēm, zāļu tējām un citiem labumiem. Amatnieki piedāvās māla podus un koka karotes jaunajai sēņu un kāpostu ražai. Aukstajam laikam noderēs siltas vilnas zeķes, dūraiņi, šalles un segas. Miķeļus godinās pēc senču tradīcijām ar karošu nešanu, soliņa dančiem, skalu lekšanu, salmu un siena rotaļlietu veidošanu.
* Pārdaugavā pie Iļģuciema Kultūras centra ražas svētki notiks 26. septembrī no pulksten 12.00 līdz 15.00.
* Siguldas Svētku laukumā lielais gadatirgus notiks 25. septembrī no pulksten 9.00 līdz 15.00. Ikvienu gaidīs ne tikai lauku labumi un rudens ražas veltes, bet arī amatnieku darinājumi, degustācijas, rotaļas un danči, konkursi, savukārt mazos tirgus apmeklētājus priecēs rudens darbnīcas. Pie saimes galda notiks īpaša degustācija – rudens ražojumu baudīšana un oriģinālākās receptes konkurss.
* Gulbenes novadā pie Druvienas kultūras nama Miķeļdienas gadatirgus noritēs 25.septembrī no pulksten 9.00. Tirgus laikā darbosies praktiskās amatnieku darbnīcas, kurās ikviens interesents varēs iemēģināt roku kokapstrādē, keramikā, floristikā, rotu gatavošanā, pīšanā un citās nodarbēs. Muzicēs folkloras kopa „Pērlis”.
* Līgatnē Vienkoču parkā 25.septembrī pulksten 10.00 sāks darboties Rudens tirdziņš, kurš līdz oktobra vidum Līgatnē notiks ik sestdienu.
* Jēkabpilī pie Krustpils kultūras nama gadatirgus sāksies 26. septembrī pulksten 9.00. Uz to ieradīsies pats Miķelis, ar kuru kopā būs folkloras kopas „Ceiruleits” un „Rati”, kapella „Kreicburgas ziķeri”, jauniešu deju kolektīvi, sporta kluba spēkavīri un citi Miķeļa godinātāji. Kā katru gadu, arī šogad veiklus kāpējus gaidīs umurkumurs un notiks izstāde „Lielākais ķirbis”.
* Daugavpilī Rīgas ielas posmā gar Dubrovina parku 25. septembrī pulksten 10.00 tiks atklāts Daugavpils novada gadatirgus. Programmā ne tikai mandele, bet arī radošās darbnīcas, dažādi konkursi un atrakcijas, koncerti. Piemēram, pulksten 12.00 uzstāsies Ieva Akuratere.
* Ikšķilē pļavā pretī skolai gadatirgus sāksies 26. septembrī pulksten 9.00.
* Kandavas Vecpilsētas laukumā Miķeļdienas tirgus arī sāksies 26. septembrī pulksten 9.00.
* Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie tautas nama Miķeļdienas mandele sāksies jau 25.septembrī pulksten 9.00 no rīta.
2. Kuozys Latgolā
Daudz esam dzirdējuši par leģendārajām latgaliešu kāzām. Teic, ka īstas kāzas vairāku dienu garumā pēc visām rakstītām un nerakstītām tradīcijām Latvijā var notikt tikai Latgalē.
Šogad aprit Raiņa 145. gadadiena, kā arī 120 gadi kopš viņš publicējis apcerējumu „Daugavpils apriņķa Višķu pagasta kāzu ieražas” un latgaliešu dzejnieka Antona Kūkoja 70. dzimšanas diena. Tieši Kūkojs savulaik – padomju laikā, Raiņa apceres rosināts, no aizmirstības atkal izcēla latgaliešu kāzu tradīcijas un tās atdzīvināja Rēzeknes Tautas teātra izrādē. Savijot visas šīs gadadienas kopā, Raiņa dzimto māju memoriālais muzejs „Jasmuiža” Aizkalnes tautas namā Preiļu novadā sestdien, 25. septembrī ielūdz uz gruntīgām latgaļu kāzām. Pasākuma „Rainis, Antons Kūkojs un latgaliešu kāzu ieražas” pirmajā daļā no pulksten 12.00 notiks vairāki priekšlasījumi par kāzām (lektoru vidū – Janīna Kursīe - Pakule, Vija Ancāne no Aglonas maizes muzeja un citi Rēzeknes Augstskolas mācībspēki). Savukārt no pulksten 14.30 visi varēs piedalīties teatralizētā dziesmu un rotaļu saspēlē „Kuozys Latgolā”. Šādi saspēlējoties varbūt kāds arī patiešām aizspēlēsies līdz īstām laulībām.
3. Pieminēs varonīgos leģionārus
1944. gada septembra beigās notika slavenās Mores kaujas, kurās latviešu leģionāri stājās apmēram deviņas reizes lielākam padomju karaspēkam, kurš virzījās uz Rīgu. „Es nezinu, kā mēs izturējām un palikām dzīvi,” ir teicis viens no šīs kaujas varoņiem - bijušais rotas komandieris Rolands Kovtuņenko, stāstot, kā Mores kaujas galvenajā uzbrukuma smailē pa vienu frontes līnijas kilometru šāva 310 pretinieka artilērijas stobri. Mores kaujas ir liecinājums latviešu karavīru, kuri cīnījās svešas armijas uniformās, varonībai un dzimtenes mīlestībai.
Sestdien, 25. septembrī Siguldas novada Morē notiks kaujas 66. gadskārtas atceres pasākumi. Tie sāksies pulksten 12.00 ar svētbrīdi kaujās kritušo Latviešu leģionāru brāļu kapos pie Roznēnu ozola. Pasākumu atklās Latviešu Virsnieku apvienības priekšsēdētājs Aleksejs Ozoliņš, viceadmirālis Gaidis Anderejs Zeibots un Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija. Dziedās Latvijas Nacionālo karavīru biedrības koris „Tēvija” Nacionālo bruņoto spēku orķestra pavadībā.
Turpinājumā ap pulksten 13.30 Mores kauju piemiņas parkā notiks atceres sarīkojums. Pasākumā piedalīsies arī Mores kauju virsnieki – rotu komandieris virsleitnants Rolands Kovtuņenko un kapteinis Atis Homka.
Atceres pasākuma noslēgumā - saviesīga pēcpusdiena pie ugunskura, baudot līdzpaņemto, kā arī Latviešu Virsnieku apvienības un zemessardzes sarūpētās karavīru pusdienas.
Varēs apskatīt arī Mores kauju muzeju.
Sīkāk internetā: www.moresmuzejs.lv.
4. Rīgā startēs olimpisko kaķu vienība
Sestdien un svētdien, 25. septembrī pulksten 15.00 un 18.00, bet 26. septembrī pulksten 12.00 un 15.00 Rīgas Kongresu namā viesosies slavenais Kuklačova – pasaulē vienīgais kaķu teātris no Maskavas. Dmitrijs Kuklačovs un viņa 50 sportiskie kaķi sniegs izrādi „Kaķis čempions”.
Izrādes galvenās varoņa - kaķa Borisa jaunais piedzīvojuma stāsts, kas būs veltīts Olimpiādes Sočos tuvošanās brīdim, aizraus gan lielus, gan mazus. Kuklačova teātris skatītājus iepazīstinās ar olimpisko kaķu sporta komandu. Kaķis Boriss -komandas kapteinis - uzstādīs īstus rekordus dažādās sporta sacensībās. Lēkās no sešus metrus augstās kārts, lidos uz balona, braukās uz skrituļdēļa, ar velosipēdu un jās ar zirdziņu.
Domājams, lielai daļai skatītāju Kuklačova Kaķu teātris un tā spilgtākā zvaigzne - kaķis Boriss, ir labi pazīstami. Viņš pasaules atpazīstamību ieguva piedaloties „Kitekat” reklāmā.
Jāatgādina, ka dresūras metodes Kuklačova teātrī ir īpašas. Kaut gan tradicionālā izpratnē kaķi jeb „mazie tīģeri” nepadodas dresēšanai, Kuklačovam un viņa kolēģiem izdodas izpētīt kaķa raksturu, aktiera temperamentu, tieksmes, un fiziskās spējas. Prasmīga šo novērojumu izmantošana, sastādot programmu un izdomājot „aktieriem” sižetus, ir Kuklačova teātra panākumu atslēga. Viņa dresētie kaķi uz skatuves var izpildīt galvu reibinošus lēcienus, vest ratiņus, dejot, griezties karuselī, gulēt klaunam uz galvas un izpildīt vēl daudzus fantastiskus trikus.
5. Abstrakcionisma pērles „Arsenālā”
Izstāžu zālē „Arsenāls” līdz 21. novembrim ar Valonijas - Briseles starptautiskās administrācijas, Monsas Mākslas muzeja un Karaļa Boduēna fonda Beļģijā gādību var redzēt Eiropas abstrakcionisma klasiķu Pjēra Sulāža, Žorža Matjē, Anri Mišo, Hansa Hartunga, Karela Apela, Brama Bogarta, Brama Van Veldes un citu mākslinieku darbus izstādē „CoBrA & Co”.
Radošā apvienība „CoBrA”, kura devusi nosaukumu izstādei, pastāvēja tikai trīs gadus (no 1948. līdz 1951. gadam), taču tās darbība spēcīgi ietekmēja daļu pēckara Eiropas mākslinieku, kļūstot par spilgtu 20. gadsimta vidus Eiropas avangarda parādību. Apvienības nosaukums nav saistīts ar čūsku, bet gan ar Eiropas kultūras leilepilsētām. Tās nosaukumu veido to pilsētu sākumburti franču valodā, no kurām nākuši grupas dalībnieki - Kopenhāgena, Brisele un Amsterdama: Co(penhague, Br(uxelles), A(msterdam). Grupa „CoBrA” apvienoja vienā tēlotājas mākslas eksperimenta kontekstā vairākus ievērojamus dāņu, beļģu un nīderlandiešu dzejniekus, rakstniekus un gleznotājus.
Kaislīgi sludinot absolūtu krāsas un formas brīvību, grupas mākslinieki kultivēja īpašu radošu metodi, balstītu iracionālajā spontanitātē, ekspresijā un eksperimentā, kuras mērķis bija atklāta zemapziņas instinktu izpausme glezniecībā. Rodot iedvesmu bērnu zīmējumu atraisītībā, primitīvās mākslas formās, tautas mākslā, skandināvu mītos un pasakās, augstu vērtējot modernisma sasniegumus un vienlaicīgi apliecinot interesi par sireālismu, „CoBrA” mākslinieki izveidoja oriģinālu izteiksmes līdzekļu valodu un mistisku tēlu pasauli. Viņu pusabstraktajās gleznās ar raksturīgajām spilgtajām, vitālajām krāsām, brīvu, plašu triepienu, nosacītām, deformētām cilvēku figūrām īpaša uzmanība veltīta fantastisku dzīvnieku un būtņu tēlu izstrādei.
„CoBrA” bija ne tikai apvienība, tā vairāk būtu jāsaprot kā attieksme pret eksistenci, kas piešķir attēlam gleznieciskas vēlmes pārveidot pastāvošo pasaules nozīmi. Šie anarhiskie centieni pārdzīvoja apvienības pastāvēšanas trīs gadus, turpinot uzdot vienu un to pašu jautājumu, proti – kā panākt to, lai pasaule mainās? Atbilde ir vienkārša – atbrīvojot cilvēku no sociālās iekārtas uzspiestajām skavām, atjaunojot sirreālismu un novēršoties no kultūru aiztures.
6. Himalaji Dieva templī
Izstādes autore ir Ludmila Sapošņikova - Krievijas Dabaszinātņu akadēmijas un Konstantīna Ciolkovska Krievijas Kosmonautikas akadēmijas akadēmiķe.
Zinātniece ir indoloģe un vēsturniece, ceļotāja, fotomāksliniece, filozofe un rakstniece. Viņas grāmatas publicētas daudzās Eiropas valodās, kā arī hindu, telugu un kannadu valodā.
Āzija viņu saista jau kopš bērnības un Indija ir magnēts, kuru viņa iepazīst kā krievu valodas pasniedzēja Madrasas Universitātē un kā ceļotāja, kas apceļo attālākos džungļu nostūrus un kalnu ciematus. Viņas pētījumu rezultātā top ne tikai zinātniski darbi, bet arī dokumentāli vēstījumi, par kuriem Indijas valdība 1967. gadā autorei piešķīra Džavaharlala Neru Starptautisko prēmiju.
Zinātniece un ceļotāja gan vienatnē, gan savu kolēģu un vietējo iedzīvotāju pavadībā atkārtojusi Rēriha Centrālāzijas ekspedīcijas maršrutu. Šī ceļojuma rezultātā tapusi nacionālo kultūru panorāma fotoalbumā „No Altaja līdz Himalajiem”. Autores fotogrāfijas atklāj spilgtu talantu un prasmi uztvert parādību būtību, iemūžinot tās mākslinieciskos tēlos.
„Fotografēju piecus gadus – no 1975. līdz 1980. gadam. Šodien es varu rakstīt par to, ko redzēju mūsu gadsimta lielākās ekspedīcijas maršrutā, par ko domāju un pie kādiem secinājumiem nonācu,” raksta Šapošņikova grāmatā „Pa Meistara maršrutu”. Šogad, pēc trīsdesmit gadiem, to Rīgas Svētā Pētera baznīcā ieraudzīs arī Rīgas publika.
7. Sitējtalants izsitīs mūzikas šedevrus
Vērā ņemamiem panākumiem caurvīts ir latviešu jaunā sitaminstrumentālista Freiberga līdzšinējais ceļš mūzikā, sākot ar studijām Maskavā un turpinot ar uzvarām daudzos starptautiskos konkursos. Kaut arī Guntars vairākkārt ir uzstājies Rīgā, šīs sestdienas koncertu var uzskatīt par viņa pirmo lielāko galvaspilsētas solokoncertu, kurā jaunajam mūziķim būs iespēja parādīt plaša diapazona māku apieties ar dažādiem sitamiem instrumentiem.
Guntars Freibergs ir dzimis 1991. gadā, sitaminstrumentu spēli sācis mācīties Jāņa Cimzes Valkas mūzikas skolā un turpinājis apgūt Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā Rīgā. Pēc sekmīgas uzstāšanās Maskavas starptautiskajā TV konkursā „Riekstkodis” Guntaru uzaicina mācīties Maskavas Centrālajā mūzikas skolā. Kopš 2007. gada Guntars studē Strasbūras Mūzikas konservatorijā. Līdztekus studijām Francijā Guntars vidējo izglītību ieguva Valkas ģimnāzijā, ko šopavasar absolvēja.
Intervijā portālam ziemellatvija.lv Freibergs saka: „Esmu īsts mūzikas fanāts. Spēlēju sitamos instrumentus – marimbu, vibrafonu, timpānus, bungas, multiperkusijas un citus. Apgūstu arī klavierspēli un komponēju. Var teikt, ka mūzika ir visa mana dzīve, esmu tajā iekšā līdz pašiem matu galiņiem. Vislielāko prieku man sagādā caur savu spēli parādīt savas izjūtas klausītājiem un sniegt viņiem vislabākās emocijas.”
Rīgas koncertā skanēs Latvijas komponista Riharda Dubras kompozīcija marimbai „Visio remissionis”, amerikāņu dzīvā klasiķa Eliota Kārtera, vidējās paaudzes amerikāņa Deivida Maslankas, serbu sitēja un komponista Nebojšas Živkoviča, leģendārās marimbistes Keiko Abes un citu autoru mūzika.
Kopā ar Guntaru Spīķeru koncertzālē uzstāsies pianiste Elīna Gaile.
Elmārs Barkāns
