Stendzenieks vēlas Rīgas jūras līcī meklēt dzelzs un mangāna rūdas
Par krāpšanu notiesātais Armands Stendzenieks iecerējis Rīgas jūras līcī meklēt dzelzs un mangāna rūdas. Viņa uzņēmums SIA "Pomerium" lūdzis atļauju veikt ģeoloģiskos izmeklējumus.
Kā raksta "Biznes&Baltija", līdz šim Latvijas dzīļu pētīšanai izsniegta viena licence - naftas krājumu izpētei Gudeniekos.
Kā stāstījis Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis, vēl pagājušā gadsimta 70. un 80.gados tika veikti pētījumi Rīgas jūras līcī. 30-40 metru dziļumā tika atrastas dzelzs un mangāna konkrēcijas. Tie ir akmeņi, kuri pārsvarā atrodas jūras dibenā, kuru diametrs ir līdz metram un kuri satur 15%-20% dzelzs un mangāna. Tas ir salīdzinoši augsts rādītājs.
Padomju laikā veikti tikai izmēģinājuma urbumi un par kopējiem krājumiem skaidrības nav. Tomēr Somu līcī, kur ir līdzīgi ģeoloģiskie apstākļi, šie krājumi novērtēti 30 miljonu tonnu apjomā un tiek veikti ieguves darbi - ik gadu no līča dibena izceltas 50 tonnas rūdas.
"Pomerium" vēstules Vides ministrijai sūtījusi trīs reizes, pēdējo reizi 2010.gada 3.martā, lūdzot piešķirt licenci ģeoloģisko izmeklējumu veikšanai Rīgas jūras līča apgabalos pie Kurzemes un Vidzemes krastiem. Pieteikuma izskatīšana beidzot sakustējusies un septembra beigās jautājums izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.
Kā skaidro Vides ministrija, iepriekš valstī nav bijusi tiesiskā bāze minerālo resursu izstrādei Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Jūnijā Saeima veikusi nepieciešamās izmaiņas likumā "Par zemes dzīlēm". Nepieciešamie noteikumi, kādā veidā valdība atļauj zemes dzīļu pētniecību jūrā, gan vēl jāizstrādā.
Vides ministrijas vecākā referente Dace Ozola akcentē, ka valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais rīkojuma projekts "Par dzelzs un mangāna konkrēciju izpētes un ieguves licences laukumiem Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā" ir tikai pirmais solis. Tagad tiek gaidīti ministriju un citu iestāžu priekšlikumi.
"Jūras apgabals, uz kuru pretendē Armands Stendzenieks, daļēji atrodas aizsargājamajā teritorijā, kas ieļauti "Natura 2000" teritoriju sarakstā. Tāpēc vēl jāizstrādā precīzi noteikumi, kas regulētu ģeoloģiskus izmeklējumus un rūpniecisku ieguvi šajā rajonā. Protams, licences izdos saskaņā ar konkursa rezultātiem. Reāli ģeoloģiski pētījumi šeit sāksies tikai pēc ilgāka laika," prognozē Vides ministrijas pārstāve.
"Pomerium" izveidota 2006.gadā. Stendzenieks laikrakstam apstiprinājis, ka viņa uzņēmums vēlas veikt ģeoloģiskus pētījumus Rīgas jūras līča dibenā, taču sīkāku informāciju atteicies sniegt, norādot uz komercnoslēpumu.
Kā ziņots, 30.septembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Vides ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts "Par dzelzs un mangāna konkrēciju izpētes un ieguves licences laukumiem Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā".
Šo dokumentu mērķis ir atbilstoši likumam "Par zemes dzīlēm" noteikt licences laukumus dzelzs un mangāna konkrēciju izpētei un ieguvei, aģentūru LETA informēja Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļā.
Projekts paredz, ka zemes dzīļu izmantošanas licenci ģeoloģiskajai izpētei un dzelzs un mangāna konkrēciju ieguvei šajā rīkojumā noteiktajiem licences laukumiem izsniedz konkursa kārtībā.
Lai noteiktu licences saņēmēju, Valsts vides dienests izstrādā konkursa nolikumu un rīko konkursu, kura uzvarētājs saņem licenci ģeoloģiskajai izpētei un derīgā izrakteņa ieguvei šajā rīkojumā noteiktajos licences laukumos saskaņā ar zemes dzīļu izmantošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Ievērojot to, ka rīkojuma projektā norādītie potenciālie licences laukumi daļēji pārklājas ar aizsargājamām jūras teritorijām, rīkojuma projektā noteikts, ka zemes dzīļu izmantošanā jāņem vērā ietekmes uz vidi novērtējumu vai ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000" novērtējums.
Zemes dzīļu izmantošanas licenci ģeoloģiskajai izpētei un sekojošai derīgā izrakteņa ieguvei izsniedz uz termiņu, kas nav ilgāks par 15 gadiem. Derīgā izrakteņa ieguvi var sākt tikai pēc tā krājumu akceptēšanas valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".
Jau ziņots, ka par krāpšanu notiesātais Stendzenieks līdz 2003.gada janvārim atradās apcietinājumā. Viņš notiesāts par kredīta garantiju izkrāpšanu no AS "Ventspils nafta", lai viņa uzņēmums "ZuS" saņemtu 18 miljonu ASV dolāru kredītu "Bankā Baltija" (BB), tikpat lielu kredītu Maskavas bankā "Intertek" un desmit miljonu ASV dolāru kredītu "Parekss bankā".
Kurzemes apgabaltiesa atzina Stendzenieka vainu krāpšanā lielā apjomā par pierādītu. Tiesa viņam piesprieda desmit gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, bet pēc Amnestijas likuma piemērošanas sods viņam samazināts par pusi - līdz pieciem gadiem un trīs mēnešiem.
Vēlāk Augstākā tiesa daļēji attaisnoja Stendzenieku epizodē par kredīta izkrāpšanu no BB, bet nemainīja lēmumu saistībā ar kredīta ņemšanu no Maskavas bankas "Intertek". Stendzeniekam piespriesto sodu tiesa nemainīja.
LETA/Foto:LETA
