Kalnmeiers: nav ziņu, ka Latvijā būtu nacionāli noziedzīgi grupējumi
Pašlaik ir pārāk maz informācijas par partijas "Visu Latvijai!" finansēšanu, tāpēc nevarot apgalvot par saistību ar kādu noziedzīgu grupējumu, atzīst ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Kalnmeiera rīcībā neesot informācijas, ka Latvijā eksistētu kaut kādi nacionāli noziedzīgi grupējumi. Viņš pieļauj iespēju, ka šādus grupējumus varētu interesēt iespēja ietekmēt politiskās norises, - viena no šādu organizētās noziedzības grupējumu pazīmēm ir centieni saaugt ar valsts pārvaldi, gūstot piesegumu savai darbībai, Kalnmeiers teica LNT raidījumā "900 sekundes".
Drošības policija pašlaik pārbauda, vai "Visu Latvijai!" finansēšana notikusi atbilstoši likumam. Ja nauda nākusi no legālas kopienas un likumā noteiktā kārtībā, nevis noziedzīga grupējuma, tas nav nekas nosodāms, uzskata ģenerālprokurors.
Ģenerālprokurors piebilst, ka pašreizējo situāciju Latvijā nevar salīdzināt ar situāciju 90. gadu sākumā, kad noziedzīgie grupējumi bija veidoti uz nacionālu pazīmju pamata. Noziegumu izdarīšanas raksturs šodien kļuvis savādāks. 90to gadu sākumā notika mafiju kari, tagad nekas tāds nenotiek. Toreiz daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā varēja uzspridzināt durvis, sarīkot apšaudi ar automātiem.
Pašlaik savstarpējo attiecību kārtošana starp grupējumiem pārsvarā notiek ekonomiskos veidos, piemēram, uzņēmēju pasūtījumu slepkavības, norāda Kalnmeiers.
Drošības policija pārbauda
Jau ziņots, ka Drošības policija sākusi pārbaudi par saņemto operatīvo informāciju, ka priekšvēlēšanu periodā partijai "Visu Latvijai" (VL) vai kādiem atsevišķiem tās biedriem finansiālo atbalstu varētu būt snieguši Latvijā dzīvojošo čečenu diasporas pārstāvji, kuri it kā ir saistīti ar organizēto noziedzību.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) izteicās, ka neoficiālā informācija par aizdomīgajiem partijas finansēšanas avotiem tiek pārbaudīta, jo tā cirkulējusi ļoti aktīvi - "par to puse Rīgas runā".
Pārbaužu rezultātus ministre sola vistuvākajā laikā: "Tas ir dažu nedēļu jautājums, jo tā ir informācija, kas uztrauc pašu partiju un ietekmē situāciju kopumā." Mūrniece solīja, ka DP pati nāks klajā ar informāciju par pārbaudē iegūtajiem faktiem.
Kā iespējamo aizdomīgo finansējuma avotu arī Mūrniece minēja Čečenu kopienu Latvijā, vēlreiz uzsverot, ka pagaidām tā ir nepārbaudīta informācija, "tās ir baumas, kuras var izrādīties speciāli izplatītas kādu mērķu dēļ".
VL līdzpriekšsēdētāji Raivis Dzintars un Imants Parādnieks 19.oktobrī izplatīja paziņojumu, kurā pauda satraukumu par it kā gaidāmo nomelnošanas kampaņu pret partiju, kas būšot vērsta uz to, lai nepieļautu nacionālās apvienības dalību jaunajā valdībā.
Tikmēr portāls "pietiek.com" raksta, ka politikas kuluāros jau ilgāku laiku bija izskanējušas frāzes, ka Dzintaram ir draudzīgas attiecības ar pretrunīgi vērtēto čečenu diasporas pārstāvi Latvijā, uzņēmēju Beslanu Abdulmuslimovu, kurš tagad pazīstams kā Beslans Krūmiņš. Dzintars ir atzinis, ka šovasar, pirmsvēlēšanu laikā, pāris reizes ticies ar čečenu izcelsmes uzņēmēju. Abus kopā esot savedis bijušais Aināra Šlesera Latvijas Pirmās partijas dalībnieks, bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, kuram, pēc Dzintara vārdiem, esot ļoti labas attiecības ar Abdulmuslimovu. Abas tikšanās reizes ar Abdulmuslimovu esot bijušas vairāk formālas, apgalvoja Dzintars, atzīstot, ka tajās pārrunāts nacionālais jautājums.
Dzintars kategoriski noliedza, ka no čečenu izcelsmes uzņēmēja, kurš neformālā vidē tiek saistīts ar iespējamām saiknēm ar čečenu mafiju, VL savai priekšvēlēšanu kampaņai būtu saņēmusi kādu finansiālu atbalstu. Runas, ka Abdulmuslimovs pabalstījis VL, esot pilnīgas muļķības un absurds, uzsvēra Dzintars. Visi finanšu līdzekļi, kuras partija saņēmusi, esot atspoguļoti KNAB mājaslapā pieejamā datubāzē. Nekādus citus ziedojumus VL neesot saņēmusi, un visas runas par to, esot tikai baumas.
Līdzīgu viedokli par naudas saņemšanu no Abdulmuslimova pauda arī otrs VL līderis Parādnieks, sakot: "Tas ir pilnīgs absurds."
Kā atzīmē portāls, politikas aizkulisēs jau ilgāku laiku runāts, ka VL līderiem ir draudzīgas saknes ar Abdulmuslimovu, jo sakrītot nacionālais jautājumus - gan VL, gan čečenu diasporas pārstāvis ir vienoti nostājā "pret krieviem". Kuluāros arī izskanējis, ka VL līderi saņēmuši finansējumu no Abdulmuslimova savas vēlēšanu kampaņas izdevumu finansēšanai, taču oficiāli tas neesot parādījies, jo ar čečenu izcelsmes uzņēmēja gādību tikuši maksāti tā sauktie sīkie rēķini.
Abdulmuslimovs dzimis Groznijā, bijis Ičkerijas deputāts. Latvijā ieradās deviņdesmito gadu sākumā. Apprecējās ar latvieti, tā tiekot pie pieraksta Rīgā un latviskā uzvārda - Krūmiņš. 2007.gadā Krūmiņš naturalizējoties ieguva Latvijas pilsonību. Latvijā viņš kļuva par čečenu diasporas līderi, kuru deviņdesmitajos gados aktīvi atbalstīja LNNK radikāli noskaņotie deputāti - Juris Vidiņš Saeimā pat izveidoja Čečenijas atbalsta grupu.
Deviņdesmito gadu beigās Krūmiņš gribēja Latvijā izveidot Čečenijas tirdzniecības pārstāvniecību, taču pret to iebilda Satversmes aizsardzības birojs - Beslana vārds bija saistīts ar dokumentu viltošanu, lai iegūtu pierakstu Latvijā. Viņam bija jāliecina sava miesassarga slepkavības lietā un viņu turēja aizdomās par nelegālu ieroča nēsāšanu. Nevienā no šīm lietām Krūmiņa vaina netika pierādīta, taču izveidot legālu ar Čečenijas vārdu saistītu pārstāvniecību viņam neizdevās.
LETA/Foto:LETA
