Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 30. un 31. oktobrī
Šajās brīvdienās it visi varēs atrast sev patīkamu nodarbi. Varoņi svinēs hercoga Jēkaba dzimšanas dienu, nacionālie romantiķi – Dainu tēva jubileju. Bet mistiķi svētīs Helovīnu vai Ticības atjaunošanas svētkus.
Ja gribas kārtīgi „piešvilpties”, patvērums jāmeklē Alūksnes Jaunās pils bēniņos. Ja no pārāk lielas grādīgo dzēriena lietošanas sāk rādīties dažādi ērmi un mošķi, atbildi, ko tas nozīmē, jāmeklē iepretim Krievijas Federācijas vēstniecībai Latvijā – Medicīnas vēstures muzejā.
Eleganti un tikumīgi kādu tasi kafijas vai tējas sestdien varēs iemalkot Kandavā. Toties Kuldīgā jāmeklē hercoga cienīga un varen sātīga virtuve un viņa apaļās jubilejas svētku torte. Savukārt Rīgas izstādēs varēs aplūkot lielus un mazus mākslas brīnumus – latviešu mākslinieces pērles no Parīzes, botāniķa binokļa mākslinieciskos nospiedumus, kā arī dažādus krāsaini lakotus papīrīšus.
1. Hercoga Jēkaba jubilejas torte Kuldīgā
„Kuldīga lepojas un svin!” - ar šādu devīzi šonedēļ Kuldīgā tiek svinēta leģendārā Kurzemes hercoga Jēkaba 400. dzimšanas diena. Kaut arī dzimšanas dienas oficiālais datums bija ceturtdien – 28. oktobrī, vēl varam pagūt „iekosties” krāšņajā, gardajā un milzīgajā jubilejas tortē. Piemēram, varam aiziet līdz Kuldīgas Rātslaukumam un pārliecināties, vai hercogs tik tiešām ir teleportējies piemineklī.
Visslavenākā Kuldīgā dzimušās un strādājošās starptautiskās personības jubilejas svinības viens no galvenajiem pasākumiem būs Hercoga Jēkaba gadatirgus, kas sestdien, 30. oktobrī no pulksten 11.00 līdz 15.00 notiks Kuldīgas Rātslaukumā.
Tirgū būs kā jau tirgū. Hercoga manufaktūrās lies sveces, kals naudu un gatavos rotas. Hercoga aptiekā izrakstīs drapes un pulverus. Medību zālē varēs apskatīt trofejas, klausīties mednieku stāstus un nobaudīt īstu medījumu. Ceļojošais cirks pārsteigs ar ugunsrijējiem, žonglieriem un triku meistariem. Ķēķī tiks cepts, šmorēts un štovēts uz nebēdu, īpaši godājot hercoga Jēkaba uz Latviju atvesto kartupeli. Jāteic, ka tikai pateicoties hercogam latvieši iepazina, kas tas tāds par „fruktu” kartupelis īsti ir. Un daudzas citas lustes un andeles - kaulēties, jārēties, lielīties, acis mielot un vēderu lutināt te varēs ikviens!
Arī pēc tirgus slēgšanas sestdienas pēcpusdienā un pievakarē būs ko darīt. Kuldīgas muzejā varat aplūkot izstādi „Kurzemes un Zemgales hercogiste 1561. – 1795. Jēkabs. Kuldīga”, kas sniedz īsu ieskatu hercogistes vēsturē, ieskicējot hercoga Jēkaba valdīšanas laiku un tā iezīmes Kuldīgas novada vēsturē. Bet vakarpusē pulksten 18.00 var doties uz Kuldīgas Svētās Katrīnas baznīcu, kur jubilejas koncertu sniegs Kuldīgas kamerkoris „Rāte”.
2. Alkoholiķu midzenis Alūksnes pilī
Ja brīvdienās nesas prāts aizlaist tā patālāk no mājām, tālāk no mammām un pārējiem puritāniskajiem onkuļiem un tantēm, lai pamatīgi „atlaistu pa lampu”, vispiemērotākā vieta tam būs Alūksnes Jaunās pils bēniņi, kur ierīkota visīstākā pļēguru paradīze. Tur Alūksnes muzejs kopīgi ar Paula Stradiņa Medicīnas vēs¬tures muzeja ierīkojis izstādi „Alkohols cilvēka organismā”, kas būs aplūkojama līdz decembra sākumam. Nevajag pat iedzert 100 gramus, lai justos jau apreibis Alūksnes Jaunās pils bēniņos.
Izstādes telpā apmeklētājs nokļūst kāda alkoholiķa dzīvoklī. Ejot cauri koridoram, istabai, viņš pieduras pie sienām, kuras pauž mūžīgo cīņu ar alkoholismu dažādos laikos, norādot uz alkohola kaitīgumu. Izstādes saturs ir papildināts ne tikai ar šokējošām fotogrāfijām, kas atspoguļos alkohola izraisītās sekas, bet arī ar rakstisku un ilustratīvu materiālu no Alūksnes muzeja krājuma, kas atainos mūžīgo cīņu ar alkoholu 20. gadsimta sākumā Alūksnes pusē.
3. Dēmoni pārņem Medicīnas muzeju
Vampīriem, vilkačiem un raganām ir racionāls, medicīnisks izskaidrojums. Tikai ļoti maz cilvēku ir svētīti ar šīm zināšanām. Helovīna priekšvakarā šīs zinības tiek dāvātas it visiem, bez tam tās varēs saņemt arī pēc Lielās Spoku un Šausmu nakts – līdz pat 13. novembrim. Nevajag tik slinkot uz aiziet uz Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju (klusajā centrā, Antonijas ielā 1), kur ir atklāta izstāde „Demonomānija. Nav pārdabiskā, ir tikai nezināmais”. To var ne tikai aplūkot, bet arī tajā padalīties ar savu spoku stāstu, tā papildinot izstādi.
Varēsim gūt arī vērtīgus padomus – gan uzzināt maģisko simbolu nozīmi, gan, kāpēc pie durvīm ir jāpienaglo sikspārnis, gan arī daudz ko citu, ko nepieciešams zināt veicot tik pierastos ikdienišķajos mistikas rituāliem.
Viena daļa cilvēces ir pārņemti ar vampīriem un vilkačiem, pārdabiskais, mītiskais un neizskaidrojamais ir tas, kas saista cilvēku interesi, taču visam pārdabiskajam, kā zināms ir racionāls izskaidrojums. Šis ir īstais brīdis, lai pavērtu maģisko priekškaru un meklētu izskaidrojumus parādībām, spokiem, vilkačiem, raganām un vampīriem, jo, kā zināms, ir sācies veļu un ķirbju laiks.
4. Kafijas un Tējas svētki Kandavā
Ja, pamostoties sestdienas, 30. oktobra rītā, gribas iedzert gardu un spēcinošu rīta kafiju vai tēju, tad ir jādodas uz Kandavu. Kandavā 30. oktobrī no pulksten 11.00 noritēs pirmie Kafijas un Tējas svētki.
Muzeja ēka būs pārvērtusies par Kafijas namu, kur notiks dažādi ar kafijas ražošanu, pagatavošanu un lietošanu saistīti pasākumi - degustācijas, prezentācijas, vārīšanas, malšanas, zīlēšana kafijas biezumos, kafijas krūzīšu izstāde, karaliskā kafijas pauze ar princešu parādi un citi smalkā dzēriena baudīšanas rituāli.
Savukārt Kandavas Kultūras nams šajā laikā darbosies kā Tējas nams, kurā varēs baudīt tēju krievu bufetē, austrumu harēmā, latviešu saimes namā ar amatu prasmes apguvi, liet sveces, mieloties ar medu, klausīties Zāļu sievas gudrībās.
Kandavā būs iespēja vienuviet nogaršot cigoriņu, miežu un citu Latvijā audzētu izejvielu kafiju un tēju, kā arī iemācīties pagatavot dzērienus, kā to darīja mūsu vecmāmiņas. Notiks semināri, amatnieku arodu demonstrējumi, izstādes un radošās darbnīcas. Tā kā Kandava ir bagāta ar savu brīnišķo ozolu rotu un ozolzīlēm, tad Kafijas un tējas svētkos īpašā godā cels ozolzīļu kafiju, kas būs pagatavota pēc dažādām receptēm.
30. oktobris Kandavā būs aizraujošs piedzīvojums visiem svētku dalībniekiem. Vērošana no malas te nebūs vietā – īsto baudījumu sniegs aktīva līdzdalība - nogaršojot, aplūkojot, izmēģinot, izzinot, līdzdarbojoties neparastu produktu tapšanā!
5. Botāniķa mākslinieciskais eksperiments „Arsenālā”
Izstāžu zālē „Arsenāls” (Vecrīgā, Torņa ielā 1) līdz 21. novembrim skatāma izstāde, kurai pēc nosaukuma drīzāk vieta būtu Dabas muzejā. „Arsenālā” aplūkojama mākslinieka Roberta Koļcova (dz. 1966. g.) personālizstāde „Botāniķa binoklis”. Tajā mākslinieks turpina savulaik iesākto tēmu par augu un cilvēku neatdalāmu līdzāspastāvēšanu, tomēr vienlaicīgi viņš skatītāju vēlas pārsteigt ar speciāli šim projektam radītiem sev netipiskiem darbiem. Izstādes idejas pamatā ir sajūtas par botāniķa – dabas pētnieka klātesamības radīšanu un skatītāju iesaiste autora veidotā pētījuma norisē.
„Arsenāls” pārvērties par savdabīgu eksperimenta telpu, kurā līdzdarbosies mākslinieks un ikviens „Botāniķa binokļa” apmeklētājs. Eksperiments ir mākslinieka inscenēts pētījums, kur pētāmo objektu katrs skatītājs sajutīs pats.
Roberta Koļcova izteiksmes veids ir kļuvis par raksturīgu un atpazīstamu mākslinieka rokrakstu. Viņa radošais veikums visvairāk asociējas ar figurālām kompozīcijām, kurās, atsaucoties uz jūgendstila estētiku un līniju ritmu dekorativitāti, dominējošu vietu ieņem eleganta, skaidra līnija. Dažādie tēli iedzīvināti grafikās, stājglezniecības un monumentālās glezniecības darbos.
Pēdējos gados Roberts Koļcovs pievērsies botānikas tematikai, kura kā personiska apjausma par dabā pastāvošo organisko formu mijiedarbību atklājas mākslas darbos. Autora kompozīcijās cilvēka figūra saplūst ar augu valsts motīviem, rodot vienota veseluma sajūtu. Tēli galvenokārt ir sievietes – kā fantastiskas, distancētas būtnes, kas graciozi vienojušās kopīgā kustībā.
6. „Pērles” no Parīzes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
Latvieši tagad uz aizjūru dodas ne tikai vākt sēnes, strādāt lielveikalos un rūpēties par santehniku, viņi uz turieni arī pošas, lai atklātu savus talantus. Viena no šādām talantīgām latvietēm ir gleznotāja Barbara Gaile (dz. 1968. g.), kura jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma dzīvo un strādā „mākslinieku Mekā” – Parīzē.
Līdz 5. decembrim Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ir skatāma Barbaras Gailes jaunāko darbu izstāde ar nosaukumu „Pērles”.
No daiļrades sākumposma Barbara Gaile kļuvusi pazīstama ar abstraktām, jūtīgi piesātinātām kompozīcijām. Labi iepazinusi pasaules klasiķus, no kuriem Marks Rotko ir viens no viņas lielajiem iedvesmotājiem, Barbara atradusi savas autoritātes latviešu mākslinieku vidū. Gleznojot māksliniece mērķtiecīgi koncentrējas meditatīvo sajūtu un materialitātes daudzveidības izpētei un atklāsmei. Barbara Gaile turpina radošo atklājumu ceļu krāsas iespēju jomā, īpašu uzmanību veltot smalkajām noskaņu niansēm un to nozīmei mākslas darbā.
Krievijas Nacionālā laikmetīgās mākslas centra mākslinieciskais direktors, mākslas kritiķis Leonīds Bažanovs par latviešu mākslinieces daiļradi saka: „Barbara izvairās, izsargājas no gleznieciskās faktūras, dodot priekšroku tekstūrai. Krāsā viņa akcentē gaismas sākotni, saglabājot pigmenta pašvērtību, atstājot tā „skanējumu”, nevis materialitāti. Barbaras darbu materialitāte ir pārradīta, tā ir citādāka – kā dzīvas būtnes materialitāte… Un tajā pat laikā jautājums par materialitāti atkāpjas otrajā plānā: daudz būtiskāka ir dzīve tam, ko māksliniece radījusi un ko grūti nosaukt par gleznu tradicionālā izpratnē.”
7. Laka, krāsa un papīrītis galerijā „Daugava”
Galerijā „Daugava”(Vecrīgā, Alksnāja ielā 10/12) nule kā durvis vērusi mākslinieka Jāņa Purcena personālizstāde „Laka, krāsa, papīrītis”.
Mākslinieks par saviem darbiem saka: „Nejauši sakrājušies krāsas un lakas uzslāņojumi, krāsu laukumu, lielu un mazu, spīdīgu un matētu pleķu un šļakstu salikumi. Tās ir tās labākās bildes. Iespējams, ka tās nav tik skaistas kā viņa, tomēr tās ir tikpat skaistas kā saulriets.
Krāsu plankumi ir brīvi, nepiespiesti, tur nav nekādas anekdotes. Iespējams, ne visiem cilvēkiem vienādi, cilvēki ir dažādi, ja kādu tie klekši neuzrunā nemaz, tas arī labi. Un tieši tādēļ tie pavēstī vairāk. Te nu sākas. Ir tādi cilvēki, kuri tūlīt gribēs pajautāt : „Ko tad tie vēsta?”. To, ko nevar pastāstīt: DIEVS IR. Viss pārējais parādās līdzīgi pleķiem uz papīriņa.”
Mākslas vēsturniece Antra Priede pirms pāris gadiem teica: „Jānis Purcens ir ierindojams starp tiem māksliniekiem, ko šodien sauc par jaunajiem. Taču atšķirībā no citiem, viņa darbi vērtējami no citas vērtību skalas, jo tieši nevēršas pret kādu šodienas sabiedrības problēmu vai aspektu, nelieto spilgtus tēlus, kas pielāgojas šim reklāmas laikmetam. Tomēr mākslinieks ir šodienas mākslas pārstāvis, kas iezīmē kādu no šodienas plurālās mākslas arēnas aspektiem, ko varētu nosaukt par 21. gadsimta garīgumu.”
