Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 13. un 14. novembrī

­

Vēl šajās brīvdienās Lietišķās mākslas un dizaina muzejā var iepazīties ar VEF, bet Spīķeros un Dailes teātrī – ar skatuves leģendām. Savukārt vairāki izcili koncerti notiks galvaspilsētas koncertzālēs – Lielajā Ģildē skanēs izcilā gruzīnu komponista Gijas Kančeli melodijas un savulaik Jāņa Zābera dziedātās dziesmas, bet Mākslas darbinieku namā – tradicionāls un spilgts rokenrols.

1. Latviešu kinomūzikas klasikas koncerti

Kinoteātris „Rīga” sestdien, 13. novembrī pulksten 15.00 un 19.00, bet svētdien, 14. novembrī pulksten 15.00 aicina uz unikālu valsts svētku koncertu – „Latviešu kino zelta dziesmas”. Tajā Latvijas Radio 2 īsi pirms Latvijas 92. dzimšanas dienas vienkopus sapulcēs Latvijas iemīļotākos mūziķus jaunajā muzikālā programmā.

Koncertā būs dzirdamas populāras dziesmas no dažādos laikos uzņemtām latviešu kinofilmām, kuras kļuvušas par mūsu vēstures neatņemamu sastāvdaļu: „Viss nāk un aiziet tālumā” (Mans draugs – nenopietns cilvēks), „Dziesma nenosalst”, „Vālodzīte” (Limuzīns Jāņu nakts krāsā), „Nakts dziesma” (Melnā vēža spīlēs), „Vella kalpu dziesma”, „Karakalpa dziesma” (Vella kalpi), „Piena ceļš” (Sprīdītis), „Māte Marija”, „Par to” (Likteņdzirnas) , „Dzeguzes balss”, „Viņi dejoja vienu vasaru” (Elpojiet dziļi), „Ak, skaistā jaunība” (Tās dullās Paulīnes dēļ), „Genoveva”, „O, meitenes” (Īsa pamācība mīlēšanā), „Laša kundze bola acis” (Zvejnieka dēls) un daudzas citas.

Koncertā kopā ar „Mirage Jazz Orchestra”  piedalīsies Aisha, Andris Ērglis, Ieva Akuratere, Lauris Reiniks, Liene Šomase, Ingus Pētersons, Jānis Stībelis, Atis Auzāns, Kristīna Zaharova un Dainis Skutelis.

Režisors Uģis Brikmanis ar šo formas ziņā vērienīgo, laikmetīgā vizuālā valodā runājošo koncertu skatītājiem ļaus atmiņā atsaukt viņu iemīļotās kinofilmas.

„Koncertā katrai dziesmai veidošu uz lielā ekrāna skatāmu vizuālu videoversiju no dziesmai atbilstošās filmas skaistākajiem kadriem un „dzīvās” kameras rādītā solista tuvplāna. Tā veidosies jauna, laikus savienojoša radošo izpausmju saspēle, kurā atklājas gan solista šīsdienas mūzikas interpretācija tuvplānā, gan vecmeistaru darbu bagātība”, saka Uģis Brikmanis.

Ārpus Rīgas koncerts būs skatāms tikai divas dienas - 16.novembrī Jelgavas kultūras namā un 17.novembrī Liepājas Olimpiskā Centra Rožu zālē.

2. Tas trakais kavalieru gads Dailes teātrī

Kopš Lāčplēša dienas pilnā apjomā ir skatāma izstāžu tetraloģija, kas veltīta Dailes teātra 90 gadu jubilejai. Izstāžu uzmanības fokusā ir Dailes teātra ēka – pēckara modernisma ikona, Latvijas kultūras kanons, kura radīšanā tika izmantota tolaik jauna arhitektūras izteiksmes forma, kā arī jauni būvniecības risinājumi.

* Izstāde „Aiz priekškara. Arhitekte Marta Staņa”, ko līdz 19. decembrim ir skatāma laikmetīgās mākslas projekta „kim?” galerijā Spīķeros. Tā sniedz ieskatu maz pētītās latviešu arhitektes Martas Staņas (1913 – 1972) veikumā. Dailes teātra ēka ir nozīmīgākais Staņas darbs, kura pabeigšanu 1976. gadā arhitekte nepiedzīvoja. Tā ir emocionāli iedarbīga ēka Rīgas centrā, ko jubilejas notikumi atdzīvinās tā, kā arhitekte bija iecerējusi, zīmējot svētku tērpos ģērbtus cilvēkus stiklotajā foajē – gaišu, mirdzošu notikumu pilsētas vakara dzīvē.

Pašreizējā Dailes teātra ēka ir viens no nozīmīgākajiem pēckara modernisma arhitektūras darbiem Baltijas valstīs. Līdz tam arhitektes Martas Staņas zināmākais darbs bija zvejnieku kolhoza klubs, skola un dzīvojamās ēkas Zvejniekciemā.

* Savukārt Dailes teātra foajē ir atklātas trīs izstādes:

1. Teātra būvvēsture ir apskatāma pastāvīgajā ekspozīcijā teātra foajē.

2. Aizraujošu piedzīvojumu piedāvās arī teātra plakātu dizaina izstāde „Plakāti Dailei”.

3. Toties izrāžu kostīmu izstādei „TUVU. Kostīms Dailes teātrī” atlasīta izcila izlase no izcilām izrādēm, tai skaitā vecākais saglabājies tērps no 1938. gada izrādes „Āksts” Oto Skulmes redzējumā, Kurta Fridrihsona radītais krekls izrādei „Motocikls”, kas pārsteidz ar mūsdienām raksturīgu alternatīvismu jau 1967. gadā, kā arī skatītāju iemīļotā klasika – Šerloka Holmsa apmetnis un Anglijas karalienes Elizabetes kleitas.

Plakātu un kostīmu izstāde Dailes teātrī būs skatāma līdz nākamā gada 31. janvārim. Sīkāk internetā: www.dailesteatris.lv.

­

Līdz decembra beigām Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Vecrīgā, Skārņu ielā 10/20) ir skatāma izcilā Latvijas dizainera Ādolfa Irbītes (1910.–1983.) simtgadei veltīta izstāde „Provokācija”.

No Ādolfa Irbītes bagātā radošā mūža izstādei izvēlēts periods no 1935. līdz 1960. gadam, kad Irbīte strādāja VEFā. Pirmie pieci šī posma gadi ir laiks, kad VEF strauji attīstījās, tā produkcija bija ļoti daudzveidīga, un vadība darīja visu, lai izmantotu gan savu darbinieku zināšanas un radošo garu, gan amatniecisko uzcītību un pamatīgumu.

Uzņēmumā, kur jau strādāja viņa vecākais brālis, izcilais aviokonstruktors Kārlis Irbīte (1904.–1937.), Ādolfs Irbīte nonāca pēc tam, kad viņa tēvs bija zaudējis darbu, un ģimene nevarēja apmaksāt dēla uzsāktās studijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā.

Jau 1935. gadā ar skicēm radiouztvērējam sākās viņa radiodizainera karjera. Kopš 1937. gada Irbīte vadīja reklāmas biroju, kura uzdevumos ietilpa gan produkcijas ārējā izskata jeb dizaina izstrāde, gan reklāmas izdevumu sagatavošana, gan izstāžu un uzņēmuma skatlogu iekārtošana. No 1956. līdz 1960. gadam Ādolfs Irbīte bija VEF Mākslinieciskās konstruēšanas nodaļas galvenais mākslinieks.

Izstādē eksponēti Valsts elektrotehniskajā fabrikā (VEF) ražoti aparāti, attēli un dokumenti. Ekspozīciju papildina video montāža no kinohronikām un dokumentālām filmām, kurā var redzēt gan auto izstādi divdesmito gadu Rīgā, gan rūpnīcas darbu un strādnieku sadzīvi, gan cīņu ar brāķdariem, gan to, kā Latvijas radioaparatūrai par godu spēlē Raimonds Pauls un viņa vadītais ansamblis.

„Provokācija” – tas ir mēģinājums paraudzīties uz dažām mūsu vēstures lappusēm no 21. gadsimta Latvijas skatu punkta.

4. Tradicionāls  un spilgts rokenrols ar “Keksiem”

Sestdien, 13. novembrī pulksten 19.00 Mākslas  darbinieku  namā (Vecrīgā, Vaļņu ielā 9) uzstāsies  viena no populārākajām  rokgrupām  Latvijā – “Keksi”, kas  stingri ievēro “rockabilly” tradīcijas un ātri gūst panākumus Austrumu un Ziemeļeiropas mūzikas tirgū, izceļoties ar stilīgu repertuāra muzikālo un skatuvisko risinājumu.

Aleksandrs  Sircovs (Muravejs) „Keksus” dibināja  pirms trīspadsmit gadiem un kopš tā laika mūziķi vienlaicīgi iesaistās vairākos projektos, kas ļauj viņiem attīstīties kā neatkarīgam kolektīvam. Otrajā gadā pēc grupas dibināšanas tā saņem uzaicinājumu viesoties Singapūrā, kur „Keksi”  vieskoncertos pavada  visu gadu.

Tagad Muravejs piecu  mūziķu  grupu paplašinājis līdz astoņiem, izveidojot spilgtu pūšamo  instrumentu sekciju, ritma grupas  sitamo instrumentu partitūru piedāvājot  ne tikai bungām, bet arī ģitārai un kontrabasam. Grupai pievienojies pianists un  vokālists Romāns Vendiņš.

„Keksu” repertuārā galvenokārt ir tradicionālais rokenrols, kas  vienmēr  izskan  atraktīvā  muzikālajā un skatuviskajā manierē.

Daugavpils teātrī ir atklāta mūsdienīgi aizraujoša fotoizstāde „Daugavpilietis”, kas var ieinteresēt ikvienu, kas interesējas par mūslaiku skatiem un izpausmēm. Tajā apkopoti  fotoakcijas „Daugavpilietis” ietvaros vairāku fotogrāfu uzņemtie darbi.

Šovasar Daugavpils pilsētas svētku un Latgales Dziesmu svētku 70. gadadienas ietvaros Daugavpilī norosinājās akcija, kuras laikā Latvijā un starptautiski atzīti fotogrāfi melnbaltos fotokadros fiksēja Daugavpils iedzīvotājus un tās viesus. Vilhelms Mihailovskis, Pēteris Korsaks, Gunārs Binde, Valdis Brauns, Varis Sants un citi astoņās dažādās vietās Daugavpilī nākamajām paaudzēm iemūžināja liecības par „mūsdienu cilvēku”.

Fotoakcija „Daugavpilietis”, reprezentējot Latgales novadu, ir noslēdzošais – ceturtais posms projekta „Latvieši” ietvaros. Līdz šim fotokadros iemūžināti un izstādēs eksponēti „Cēsnieks”, „Jelgavnieks” un „Liepājnieks”, kas attiecīgi simbolizē Vidzemi, Zemgali un Kurzemi.

 „Iemūžināt Latvieti un padarīt to ieraugāmu!” – šāds moto piecu gadu garumā virzīja un vienoja fotogrāfus. Lai gan katrā Latvijas reģionā autori meklēja raksturīgo un atšķirīgo, tomēr galvenā uzmanība tika vērsta uz cilvēku – 21. gadsimta latvieti. Jau šobrīd uzsākts darbs pie fotoalbuma „Latvieši” izveides. Tiks lūkots arō pēc iespējām projekta laikā uzņemtos autoru darbus izstādīt vienkopus.