Apgāds „Jumava” ekspluatē grāmatu tulkotājus un nemaksā

Savukārt grāmatu apgāda prezidents Juris Visockis apgalvo, ka situācija nav nemaz tik traģiska. Viņš varot uzrādīt arī „simtiem” tulkotāju, kuri samaksu par savu darbu ir saņēmuši. Visockis gan nenoliedz, ka krīzes dēļ gan izdevniecības finansiālā situācija pasliktinājusies.

Lūk, ko portālam kasjauns.lv pastāstīja kāds apkrāptais tulkotājs:

Pirms nepilniem desmit mēnešiem nolēmu piepelnīties strādājot par tulku, angļu valodas zināšanas bija apmierinošas, turklāt, strādāt šajā darbā mani iedrošināja viena paziņa, kas ar tulkošanu nodarbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Tā nu kādu vakaru ķeros klāt vakanču izskatīšanai un nolēmu pieteikties grāmatu izdevniecībā „Jumava” par tulku. Jau pēc nedēļas saņēmu atbildi, lai ierodos uz pārrunām.

Pirmajās pārrunās man vaicāja, ko vēlētos tulkot. Atbildēju, ka mani saista jauniešu grāmatas, bet ļoti negribētu tulkot zinātnisko un vēsturisko literatūru. Tā nu man uzticēja tulkot pareģojumu analīzes grāmatu, kura sastāvēja tikai no autora pieņēmumiem par pasaules galu, dažviet bija iestarpināti arī vēsturiski un grūti saprotami zinātniskie termini.

Uz nākamo intervijas dienu vajadzēja ierasties ar pārtulkotu pirmo nodaļu – darba devēju viss apmierināja un jau trešajā tikšanās reizē noslēdzām līgumu.

Darbs patiešām bija sarežģīts un daudzas skolas dienas un miegam paredzētas stundas upurēju tikai tāpēc, lai tulkojumu nodotu laikā.

Mēneša beigās sūtīju iztulkoto materiālu uz redakciju. Vienmēr saņēmu atbildi, ka ar tulkojumu viss ir kārtībā.

Gandrīz trīs mēnešus pirms gala termiņa biju beidzis tulkot un pārskatīt grāmatu, tāpēc uzreiz to nosūtīju uz redakciju.

Atlika tikai gaidīt sešdesmit dienas, līdz manā kontā viņi ieskaitīs pirmos 5% no nopelnītā, bet tā, protams, nenotika. Domāju, ka vainojams vasaras atvaļinājums vai kas tamlīdzīgs. Pienāca 30. septembris – kopš tulkojuma iesniegšanas bija pagājušas jau 106 dienas, tāpēc metu kaunu pie malas un rakstīju redakcijai. Saņēmu atbildi, ka otrā tulkojuma puse būs jāpārstrādā, samierinājos ar to, ka saņemšu tikai pusi no atalgojuma, bet par 5% naudas, ko man jau vajadzēja samaksāt „Jumavas” darbinieki izvairījās runāt. Šo jautājumu viņi spītīgi ignorēja.

Bija pagājušas jau 130 dienas un peļņas niecīgā daļa vēl nebija ieskaitīta kontā, tāpēc rakstīju atkārtoti. Saņēmu atbildi, lai vēl nedēļu pagaidot un tad viņi došot ziņu. Pagāja nedēļa un atkal nekā.

Kopš tulkojuma iesniegšanas bija pagājušas jau 148 dienas un ar lielu vilcināšanos saņēmu atbildi, ka „Jumava” lauž līgumu ar mani. Tas nozīmē to, ka gramata, kuru tulkoju, tiks nodota cita tulka rokās. Tomēr kā tad paliek ar to daļu, kura tomēr bija pieņemama?! Darbs tiks nodots nākošajam tulkam, bet viņam būs jātulko tikai puse darba, jo pēc agrāk sūtītajām „Jumavas” darbinieku vēstulēm varēja saprast, ka pirmā tulkojuma puse bija derīga izdošanai. Sanāk, ka pat par derīgo tulkojuma daļu man samaksa nepienākas. Tas „Jumavai” ir izdevīgi, jo par tulkojumu būs jāmaksā tikai puse no paredzētās summas tulkam, kuram tiks uzticēta mana darba pārstrādāšana. Izdevniecības stratēģija?! Iespējams!

Diemžēl, tikai tad, kad biju jau tulkojumu nosūtījis uzzināju to, ka daži tulki, kas iepriekš strādājuši „Jumavā” saskārušies ar šīs izdevniecības dīvainajām izdarībām. Divas kristīgās literatūras tulkotājas pastāstīja, ka agrāk strādājušas „Jumavā” – tulkojušas grāmatas. Arī viņam pēc tulkojuma iesūtīšanas gandrīz vai bija jālūdzas, lai tikai saņemtu sūri grūti pelnīto naudu. Pēc tulkojuma iesniegšanas, ar lielu nokavēšanos, tika ieskaitīti pirmie procenti. Grāmata tika izdota, bet no naudas ne vēsts.  

Šīs tulkotājas apgalvo, ka visa nauda tikusi izmaksāta tikai pēc diviem gadiem – tad, kad izdevniecībai atkal savajadzējās tulkot kristīgo literatūru.

Nākamo stāstu man uzticēja bijusī Harija Potera fanu kluba koordinatores palīdze. Viņa stāsta, ka darba pienākumos ietilpusi braukāšana pa Latviju – piedalīšanās grāmatu prezentācijās un Harija Potera fanu kluba darbības organizēšana. Šī meitene gan apgalvo, ka viņa tikusi aizvesta uz kādu pasākumu, nostādīta auditorijas priekšā un viņai pašai bijis jāizdomā ko teikt un darīt. Meitene pat kādā pasākumā iekļuvusi neveiklā situācijā, jo bez brīdinājuma tika pieteikta kā Harija Potera māsīca Laura (tā tas tika darīts lai popularizētu tolaik svaigi izdoto grāmatu „Laura un Avanterras noslēpums”).

Līgumu meitene par darbību fanu klubā nebija noslēgusi un tieši šī fakta dēļ samaksas vietā saņēma grāmatu, kuras cena pavisam noteikti neatbilda padarītā darba vērtībai.

Fanu kluba darbība bijusi šausmīga, jo organizatoriem netika piešķirtas telpas, kur rīkot sanāksmes un fanu avīzes (uz pusēm pārlocītai A3 lapai) finansējums esot bijis ārkārtīgi skops.

Izdevniecība – Adamsu ģimenīte

Interneta vietnē www.tavsdarbs.lv par „Jumavu” cilvēki izsakās atklāti un kāds lietotājs šo izdevniecību pat nosaucis par Adamsu ģimenīti.

Tajā pašā laikā kāds cits lietotājs „Jumavai” velta šādus vārdus: „Tiešām uzmanieties no „Jumavas”, par padarīto darbu nevar samaksāt jau 1,5 gadus, visu laiku melo un tēlo, ka tūlīt kaut ko maksās, bet piekāš atkal un atkal, vajadzētu taču kādai kontrolei paskatīties kā viņi strādā!”

Vēl kāda komentētāja izsakās par savu pieredzi „Jumavā”, viņa apgalvo, ka jutusies pazemota jau pirmajā darba dienā, jo nosaukta par garīgi atpalikušu tikai tāpēc, ka nav mācējusi pāradresēt zvanus.

Liela daļa cilvēku brīnās par to, kāpēc šī „mīlīgā” iestāde vēl joprojām pastāv.

Kāda "Jumavas" darbiniece, kas izdevniecībā nostrādājusi jau desmit gadus, metas aizstāvēt izdevniecību un apgalvo, ka visi šo komentāru rakstītāji ir iesācēji un gribējuši darba laiku tikai atsēdēt.

Arī forums.delfi.lv atrodami daudzi stāsti par to kā šis apgāds neievēro nekādus termiņus un vazā cilvēkus aiz deguna, solot, ka tūlīt jau maksās, bet vienmēr izdomā ieganstus, lai maksāšanu novilcinātu vēl ilgāk.

Strādāt, lai saņemtu algu pēc diviem gadiem

Iesaku visiem, pirms darba meklēšanas "Jumavā", padomat par to vai esat gatavs gaidīt gadu vai pat divus, lai tikai uzzinātu vai Jūs saņemsiet algu par darbu, kuram esat veltījis tik daudz laika un pūles.

Neļaujiet ar sevi manipulēt!

Apgāda „Jumava” prezidents Juris Visockis kasjauns.lv teica, ka krīzes dēļ apgāda finansiālā situācija pasliktinājās, iekavējās gan starptautiskiem, gan vietējie maksājumi. Tomēr pašreiz situācija normalizējas.

Viņš nenoliedza, ka dažiem tulkotāji varbūt ir arī neapmierināti, bet pie vainas esot arī viņi paši – cits iztulkojot tikai pusi grāmatas, cits tulkojumu atnesot tikai pēc trim gadiem. Katra situācija ir skatāma individuāli. Visockis solīja plašāku komentāru par darbu ar tulkotājiem „Jumavā” sniegt pēc iepazīšanās ar mūsu lasītāja rakstu.