2010. gada 16. novembrī, 13:15

Arhibīskaps Jānis Vanags: „Dievs man nav devis dāvanas biznesā un finansēs”

Jauns.lv

Latvijas luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, apzinoties pret viņu vērsto kritiku, pieļauj, ka viņš decembra sākumā var netikt atkārtoti ievēlēts par baznīcas vadītāju.

Arhibīskaps Jānis Vanags: „Dievs man nav devis dāv...

Arhibīskaps Jānis Vanags taisnojas: „Dievs man nav devis dāvanas biznesā un finansēs. Un ja Dievs uz kaut ko nedod dāvanas, tad, acīmredzot, uz to neaicina.”

Pāris nedēļu pirms Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) 25. sinodes, kura 3. un 4. decembrī ievēlēs LELB arhibīskapu, baznīcas oficiozs „Svētdienas Rīts” publicējis plašu interviju ar līdzšinējo LELB arhibīskapu Jāni Vanagu.

Kādas dāvanas Dievs ir vai nav devis Vanagam?

Pēc visa spriežot, Vanags, apzinoties baznīcas kritisko stāvokli un viņam adresētos pārmetumus, ir gatavs tam, ka viņu vairs nepārvēlēs par arhibīskapu.

Vanags saka, ka gadījumā, ja sinode viņu vairs neaicinās vadīt baznīcu, viņš būs „priecīgs atgriezties draudzes darbā”, jo ir „aicināts un iecelts sludināt, mācīt, pasniegt sakramentus un rūpēties par dvēselēm.”

„Dievs man nav devis dāvanas biznesā un finansēs. Un ja Dievs uz kaut ko nedod dāvanas, tad, acīmredzot, uz to neaicina. Ja mūsu baznīcā bīskapa amats tiešām tiek uztverts ciešā saistībā ar finansēm un saimniecisko dzīvi, tad, acīmredzot, es neesmu uz to aicināts,” saka Vanags.

Tomēr, ja Vanagu atkārtoti ievēlēs par arhibīskapu, viņš turpmāk norobežosies no visiem saimnieciskiem un administratīviem pienākumiem un veiks tikai garīgus pienākumus. „Ja sinode uzskatīs, ka man jāturpina kalpot šai amatā, es vispirms rosināšu meklēt Virsvaldes sekretāru, kurš spētu uzņemties pilnu atbildību par saimniecisko sfēru un Virsvaldes administrāciju,” teic Vanags.

Slepenas sarunas nenotiek!

Kasjauns.lv jau rakstījis, ka LELB pēdējo gadu laikā pieaugusi neapmierinātība gan ar baznīcas laicīgo, gan teoloģisko vadību. Vanags atzīst, ka, sākoties krīzei, un „nepiepildoties plāniem saimniecībā, vairs nebija iespējams ne mācītāju atalgojumu, ne baznīcas nozaru darbu uzturēt iepriekšējā līmenī.”

Tāpat Vanagam tika pārmesta arī pārāk lielā „draudzēšanās” ar katoļiem, ka LELB kļūst par katoļu baznīcas „piedēkli”. Pārmetumus tam, ka Vanags nerūpējas par luterisko identitāti, viņš gan noraida. Gari un plaši analizējot teoloģisko situāciju Latvijas luterāņu baznīcā, Vanags skaidro, ka LELB nav atkāpusies no luterisma principiem un LELB vadība nerisina slepenas sarunas par pievienošanos katoļu baznīcai:

„Varu tikai vēlreiz apliecināt, ka nenotiek nekādas slepenas sarunas. Viss tiek un tiks darīts atklāti, un tikai mūsu pašu ziņā ir nospraust robežas, līdz kurām ekumeniskajā procesā esam gatavi iet. Te gan atkal ir kāds aspekts, par ko parasti skaļi nerunā, bet kas ļoti ietekmē attieksmi pret dialogu ar katoļu baznīcu. Šur un tur pie mums tiek runāts un pat rakstīts, ka Benedikts XVI ir antikrists un ka Romas katoļu baznīca ir apokaliptiskais zvērs, kuras mērķis ir iznīcināt patieso kristietību. Stāsta, ka Latvija tam ir izvēlēta par laboratoriju un izmēģinājuma poligonu. Protams, ka pie tāda redzējuma katra tuvināšanās šķiet bīstama negantība. Tas tiešām izskaidrotu lielo uztraukumu par jebkādu saskari ar katoļiem, nemaz nerunājot par viņu arhibīskapa konsekrāciju Domā. Bet tad šos argumentus vajag atklāti celt galdā, lai visi var tos redzēt, izvērtēt un saprast, vai mēs kā baznīca šādam skatījumam piekrītam un gribam sekot. Kamēr tos tur azotē, tikmēr iznāk tikai cīņa ar rēgiem. No savas puses esmu pārliecināts, ka Kungs Jēzus vēlas, lai mēs veidotu labas, draudzīgas un uzticēšanās pilnas attiecības arī ar citu konfesiju kristiešiem. Protams, paliekot uzticīgiem savai ticībai un apliecībai.”