Rudenim neraksturīgi plūdi Jelgavas novadā
Svētes un Līvbērzes pagastus Jelgavas novadā piemeklējuši rudenim neraksturīgi plūdi. No krastiem izgājusi Svētes un Tērvetes upe, kas vietējiem liek no šķūņiem vilkt ārā laivas, bet no pagrabiem glābt ievārījumu burkas.
Tik vērienīgus plūdus vēlā rudenī Jelgavas pusē neviens neatminas. Pēdējās nedēļas laikā katru dienu ir stipri lijis un tādēļ Jelgavas novada upes arī ir izgājušas no krastiem. Tik plašus plūdus kā šopavasar zemgaliešiem Dabas māte gan nesola, bet ūdens vietējiem licis pamatīgi satraukties.
Viens otrs jau pie savas mājas sliekšņa ir izvilcis laivu. Policija plūdu dēļ jau slēguši Miezītes un Bāra ceļus posmus, kā arī vairāku Jelgavas dārzkopības kooperatīvu ceļa posmus. Savukārt kooperatīvu biedri no dārzu mājiņu pagrabiem jau iznesuši un uz augstākiem plauktiem nolikuši visus rudenī sarūpētos ziemas krājumus. Dauzos pagrabos ūdens skalojas jau līdz ceļiem, zem ūdens ir arī rudens sējumu un stādījumu platības. Ūdens dzīvojamajās mājās gan nav ieplūdis, plūdi daudzviet apstājušies pie ēku sliekšņiem.
Domājams, ka šajās dienās solītais sals iegrožos plūdus un dzīvojamās ēkas plūdi neskars.
Jelgavnieks Edgars Ozols, kas dzīvo pie Bāra ceļa kopš 1974. gada – vienā no viszemākajām vietām tuvējā apkaimē, laikrakstam „Zemgales Ziņas” saka, ka plūdi šajā apkaimē esot diezgan bieža parādība, bez kārtīgiem paliem neiztiek nevienu pavasari, bet reizēm gadoties, ka dārza stūri ūdens sasniedz arī lietainākā vasarā. Vistrakāk bijis ap 1979. un 1980.gadu, toreiz līmenis uzkāpis par 10 centimetriem augstāk nekā šajā pavasarī, kad arī nācies brist līdz ceļiem ūdenī.
„Suņi sākumā sēdēja sētā uz sašķūrētā sniega kaudzēm, bet, kad tās izkusa, vedu augšā uz bēniņiem. Upīte šaura, lietus laikā ūdeņi nespēj skriet cauri, tādēļ te bieži tādi joki atgadās,” saka Ozols.
Tomēr vēlā rudenī šādi plūdi nenotiek.
Rudens lietavas pārpludinājušas upes Jelgavas novadā:
Elmārs Barkāns
