Dzenītis bijis spiests aiziet no SAB
Ilggadējais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora vietnieks Uldis Dzenītis bijis spiests pamest darbu šajā iestādē tāpēc, ka atklājušies fakti par nepamatoti izdotām pielaidēm valsts noslēpumam, raksta portāls "pietiek.com".
Savukārt darbs valstij piederošās "Parex bankas" Drošības direkcijas vadītāja amatā bijis kompromiss, kas Dzenītim piedāvāts, lai viņš nepaliktu bez amata.
"Vairāki droši avoti, kurus nav iespējams atklāt, jo tie parakstījušies par valsts noslēpuma neizpaušanu, "Pietiek" atzina - uz to, lai Dzenītis atstātu SAB priekšnieka vietnieka amatu, "uzspieduši" partneri NATO, jo viņu rīcībā bijusi informācija par nepamatotu augstākās kategorijas pielaides izdošanu arī kādai augstai Nacionālo bruņoto spēku (NBS) amatpersonai, par kuru NATO bijušas aizdomas par sadarbību ar krievu specdienestiem," vēsta portāls.
Pēc "pietiek.com" rīcībā esošās neoficiālās informācijas, viens no cilvēkiem, kuriem ar Dzenīša parakstu tikusi izsniegta augstākās kategorijas pielaide dokumentiem, kas satur lielākos NATO noslēpumus, bijis NBS virsnieks, Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos pulkvedis Igors Rajevs, kurš jau kopš deviņdesmito gadu vidus ieņēma vadošus amatus Latvijas armijā, tostarp piedalījies tā dēvēto miera nodrošināšanas operāciju plānošanā Irākā un Afganistānā.
Kā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma", šogad augustā augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumiem Rajevam atteikta un viņš atstādināts no tādu pienākumu veikšanas, kuriem nepieciešama šī pielaide. SAB minētā atteikuma iemeslus neatklāja.
Savukārt jautājums par Dzenīti šā gada vasarā ticis izskatīts Valsts prezidenta vadītājā Nacionālās drošības padomē. Lai neizceltos skandāls, nolemts, ka Dzenītis amatu SAB pametīs pēc paša vēlēšanās, medijiem izplatot versiju, ka viņš dodas pelnītā izdienas pensijā, raksta "pietiek.com".
Tiesa, jau brīdī, kad ticis izlemts, ka Dzenītis amatu SAB atstās, meklēts risinājums, kā viņu iekārtot darbā, kas būtu saistīts ar drošības jautājumiem. Vieta Dzenītim atrasta valstij piederošajā tā sauktajā vecajā "Parex bankā".
"Neoficiāli izskan, ka Dzenītis saites ar SAB nav pilnībā pārrāvis, - viņš esot SAB šefa Jāņa Kažociņa ārštata padomnieks. Ļoti labas attiecības Dzenītim esot ar Saeimas spīkeri, partijas "Jaunais laiks" līderi Solvitu Āboltiņu ("Vienotība"). Abi pazīstami jau kopš studiju laikiem, kad mācījušies Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē," raksta "pietiek.com".
Pats Dzenītis nekādus komentārus par iemesliem, kāpēc pametis augsto amatu SAB, portālam nav sniedzis. Arī SAB ir atteicies sniegt plašāku informāciju par to, kāpēc Dzenītis darbu birojā pameta. Pēc SAB preses pārstāves Baibas Ratas-Saliņas teiktā, Dzenītis ir devies izdienas pensijā un "izskanējušie minējumi par citiem amata atstāšanas iemesliem ir viennozīmīgi vērtējami kā izdomājumi".
Kā ziņots, šā gada augustā kļuva zināms, ka Dzenītis ir pārtraucis darbu SAB. Kā oficiālais iemesls 46 gadus vecā darbinieka pēkšņajai aiziešanai tika minēta došanās izdienas pensijā, informēja "TV3" raidījums "Nekā personīga".
Dzenītis SAB strādāja kopš tā dibināšanas 1995.gadā. Pirms tam viņš bija Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, bet vēl iepriekš - izmeklētājs Cēsu prokuratūrā.
Pēc Dzenīša aiziešanas no SAB par biroja priekšnieka vietnieku kļuvis bijušais Drošības policijas 2.pārvaldes, vēlāk SAB Ārējās izlūkošanas pārvaldes darbinieks Andis Freimanis, septembrī rakstīja "Neatkarīgā Rīta Avīze".
LETA
