Rīgas egle ierauta Eiropas mēroga skandālā
Starp Latviju un Vāciju ir izraisījies nopietns skandāls par to, kur tad īsti – Rīgā vai Berlīnē svinama eglītes rotāšanas tradīcijas aizsākuma 500. gadadiena. Vai rīdzinieki grib piesavināties svešu godu?
Skandāls ir izgājis ārpus abu valstu - Latvijas un Vācijas robežām. Gan latviešu, gan vācu tūrisma aģentūras nodrukājušas simtiem tūkstošu ceļojumu bukletus, kuros Ziemassvētkus un Jauno gadu aicina sagaidīt tieši eglītes dzimtenē, izveidojušas lielas jubilejas programmas. Ceļotājiem nu ir jāizvēlas, kuram ticēt un kuram ne.
Krievijas valdības oficiozs „Rossijskaja Gazeta” („Krievijas Avīze”) raksta: „Starp Latviju un Vāciju izvērties nopietns skandāls. Rīga un Berlīne cenšas noskaidrot, kuru no valstīm tad īsti uzskatīt par Ziemassvētku eglītes dzimteni. Skandālam ir finansiāli iemesli, jo aiz svētku norises stāv tūrisma firmas, kuras no to rīkošanas vēlas iegūt pēc iespējas lielāku peļņu.”
Kā zināms, Rīgā Ziemassvētku eglītes 500. dzimšanas dienai tūrisma projekta „Live Riga” ietvaros gatavojas jau kopš vasaras vidus, kad tika īstenota plaša reklāmas kampaņa, izveidota vērienīga 2010. gada Ziemassvētku pasākumu un svinību programma, kura kulmināciju piedzīvos šī gada nogalē.
Leģenda vēsta, ka 1510.gadā Rīgas Rātslaukumā pirmo reizi pasaulē tika uzstādīta izrotāta Ziemassvētku eglīte. Kā stāsta, tuvojoties 1510. gada ziemas saulgriežiem, Melngalvju brālības vīri no meža pārnesa milzīgu egli, lai to nodedzinātu līdzīgi tradicionālajam bluķim. Sapratuši, ka dedzinot tik lielu un kuplu koku varētu aizdegties apkārtējās mājas, Melngalvji sāka prātot, ko lai tagad ar to iesāk. Kamēr vīri lauzīja galvas, tikmēr bērni, priecādamies par zaļo brīnumu, izrotāja to ar kaltētu ziedu virtenēm, krāsainu dziju un augļiem.
Savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, ilggadējais Melngalvju nama direktors (no 1999. līdz 2007. gadam) Ojārs Spārītis „Rossijskaja Gazeta” slejās apstrīd šo leģendu. Viņš teic:
„Ziemassvētku eglītes rotāšanas tradīciju Latvijā visdrīzāk aizguva no Ziemeļvācijas. Rīgā bija daudz ārzemju tirgoņi, kuri te vēlējās justies kā mājās. Viņi tad arī sāka Ziemassvētkus svinēt tā, kā to darīja savā dzimtenē.”
Viņš ir pārliecināts, ka tieši Vācija ir Ziemassvētku eglītes dzimtene. Rīgas Tūrisma birojs ceļvežos esot apzināti „aizmirsis” ierakstīt, ka pirms 500 gadiem rīdzinieku mājas Ziemassvētkos bija izrotātas nevis ar eglītēm, bet piramidālām koka konstrukcijām, kuras rotāja ar augļiem, ziediem un rotaļlietām.
Pirms 500 gadiem Ziemassvētku eglītes to tradicionālajā izpratnē bija sastopamas tikai Vācijas ziemeļos, kur senās ģermāņu ciltis eglei piedēvēja mitoloģisku nozīmi, to dēvējot par pasaules koku. Tieši ģermāņu pagāniskās tradīcijas – Jaunajā gadā iet uz mežu un egli rotāt ar svecēm un krāsainiem auduma gabaliem – radīja visiem tik labi zināmo kristīgo Ziemassvētku simbolu – eglīti, raksta „Rossijskaja Gazeta”.
Te arī jāpiebilst, ka latviešu alošanos ar Ziemassvētku eglītes piecsimtsgades svinībām par lielu afēru sauc arī mūsu ziemeļu kaimiņi. Igauņu vēsturnieku rīcībā, lūk, esot vēsturiskas liecības, ka tagadējo Baltijas valstu teritorijā Ziemassvētku eglīte pirmo reizi esot rotāta Tallinā – 1441. gadā, tas ir - 70 gadus agrāk nekā to darīja rīdzinieki.
Pirms trim gadiem Birmingemā...
Ļoti operatīvi uz rakstu par Rīgas un Berlīnes strīdu noreaģējusi lasītāja Irita Ūdre, kura portālam kasjauns.lv atsūtītajā vēstulē raksta: „Lasu par Ziemassvētku egles tradīcijām un brīnos. 2007. gada Ziemassvētku brīvdienās Anglijā, konkrēti, Birmingemā, fofotografēju šādu izkārtni, kas bija piestiprināta pie centrālās pilsētas egles statīva. Tad vēl Latvijā neviens par to nerunāja.”
Kā redzams, izkārtnē cita starpā ir arī šāds teksts: „1510. gadā Rīgā, Latvijā tika izrotāta pirmā eglīte...”
