Mediķi brīdina par traumām aukstajā laikā
Iestājoties vēsākam laikam un saglabājoties laika prognozei par iespējamu strauju gaisa temperatūras kritumu, mediķi brīdina, ka varētu pieaugt ķermeņa atdzišanas un apsaldējumu gadījumi, aģentūru LETA informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Laura Bundule.
Kā norāda Bundule, tāpat varētu palielināties uz ietvēm un ceļiem traumas guvušo cilvēku skaits, paslīdot un gūstot mežģījumus un lūzumus.
"Šomēnes vien NMP dienesta mediķu palīdzība bijusi nepieciešama jau 41 ķermeņa atdzišanas upurim un četriem cilvēkiem, kuri guvuši virspusējus ķermeņa apsaldējumus," piebilst Bundule.
Bundule skaidro, ka atdzišana cilvēkam var iestāties, ja būtiski pazeminās ķermeņa temperatūra, ilgstoši atrodoties aukstumā ārā vai aukstā ūdenī. Visjūtīgākie pret siltuma zudumu esot bērni un vecāka gadagājuma cilvēki.
"Alkohola lietošana būtiski palielina nosalšanas risku, tā ietekmē paplašinās ādas asinsvadi, mazinās drebuļu aizsargmehānisms un cietušais nespēj adekvāti uztvert apkārtni un notiekošo," brīdina Bundule.
Viņa atzīmē, ka ķermeņa atdzišanu var veicināt arī dažādas saslimšanas - cukura diabēts, centrālās nervu sistēmas bojājumi un traumas. Iestājoties atdzišanai, cietušajam rodas drebuļi un trīcēšana, koordinācijas traucējumi, pavājinās domāšana un atmiņa. Smagākos gadījumos cilvēkam var būt palēnināta sirdsdarbība, asinsspiediena pazemināšanās, pavājināti ķermeņa refleksi, vājš pulss un elpošana, samaņas zudums.
Savukārt ķermeņa apsaldējumi rodas, aukstuma ietekmē gūstot ādas, audu vai muskuļu bojājumus. Visbiežāk cilvēki apsaldē atklātās ķermeņa daļas - degunu, vaigus, zodu, arī roku un kāju pirkstus. Apsaldēto ķermeņa daļu āda kļūst bāla, ir iespējamas sāpes, kas, audiem sasalstot un apsaldējumam kļūstot dziļākam, samazinās. "Smagākos apsaldējumu gadījumos var iestāties neatgriezeniski audu bojājumi un atmiršana - nekroze," piebilst dienesta pārstāve.
Lai izsargātos no aukstuma ietekmes, dodoties ārā, mediķi iesaka gan bērniem, gan pieaugušajiem valkāt siltus apavus, kas nav cieši pieguloši, un zeķes no vilnas vai kokvilnas, kā arī cepuri un šalli. Tāpat būtu ieteicams izvēlēties dūraiņus, jo tie silda labāk nekā pirkstaini cimdi, kā arī jāvelk mitrumu necaurlaidīgas un siltumu saglabājošas virsdrēbes.
"Uzvelciet vairākas apģērba kārtas, kas nav cieši pieguļošas ķermenim, tādējādi ļaujot asinsritei brīvi cirkulēt. Vairākas apģērba kārtas ļaus novilkt lieko apģērbu gadījumā, ja kļūs karsti. Drebuļi ir pirmā pazīmē, kas liecina par to, ka ķermenis zaudē siltumu - neignorējiet to, dodieties iekštelpās sasildīties," akcentē Bundule, aicinot nevilcināties un traumu gadījumā izsaukt palīdzību, zvanot NMP dienesta tiešajam tālruņa numuram 113.
LETA
