Stendzenieka sievas izstādi pagodina Šleseri

Reklāmas speciālista Ērika Stendzenieka sieva pārliecinoši iet savu mākslas ceļu neatkarīgi no vīra panākumiem. „Vasara, Rudens...” ir jau septītā Gitas Šmites personālizstāde, kurā aplūkojami mākslinieces jaunākie darbi. Lai gan mākslinieces vīrs ir viens no lielākajiem viņas mākslas cienītājiem un atbalstītājiem, tomēr uz izstādes atklāšanu šajā reizē ierasties nevarēja, jo bija darba komandējumā – ceļā no Berlīnes. Māksliniece atzīstas, ka viņu darbam iedvesmo arī bērni Jānis (4) un Grieta (9), taču mākslas radīšanai varot ļauties tad, kad mazie ir skolā un bērnudārzā. Izstādē redzama glezna ar dēlēnu. Tomēr visai dzīvīgajam puišelim gājušas secen pozēšanas mokas – mūsdienās to lieliski atrisina digitālais fotoaparāts, nosmej mazā draiskuļa māmiņa.

Gitas Šmites izteiksmes līdzeklis ir tonālā glezniecība, kas māksliniecei ir kā meditācijas process.  “Gitas Šmites glezniecība ir sajūtu, iespaidu un pārdomu kopums, kuru raksturo īpašs laika plūdums ar svētdienas izjūtu: gaišs, nomierinošs acu mirdzums, vēsa, saudzējoša

plauksta, tikko tverams smaids – bez steigas un burzmas. Tas ir kā brīdis, kad rasta

iespēja ieklausīties sevī. Brīžiem liekas, vai tā maz iespējams dzīvot 21. gadsimtā? Viss atkarīgs no mums pašiem, no mūsu attieksmes pret dzīvi, pret laiku un gleznotājam - pret glezniecību. Gita glezno vispirms sev, brīžiem pat liekas, ka tikai sev, jo viņu nesaista efekti un vēlme pārsteigt,” saka Anda Treija.

Māksliniece Gita Šmite, kas Latvijas glezniecībā sevi pieteikusi gadsimtu mijā, savos darbos joprojām tiecas atdzīvināt, stiprināt un noturēt sabiedrības interesi par latviešu glezniecību tās klasiskajā izpratnē. Kopš 1994. gada Gita Šmite ar saviem darbiem piedalījusies izstādēs, veidojusi tērpus teātra izrādēm, kā arī iesaistījusies citos mākslas projektos.
Anda Leiškalne/Foto: Mārtiņš Purviņš