Tallinas mērs Ušakovam uzdāvina eglīti ar norādi: Igaunijā tā pušķota ātrāk

Tajā Savisārs apsveicis Rīgas mēru un rīdziniekus svētkos, vienlaikus norādot, ka Igaunijas teritorijā izrotāta eglīte kā Ziemassvētku simbols tomēr bijusi vairāk nekā 400 gadus ātrāk nekā Latvijas teritorijā. Līdz ar to, izvēršot pamatojumu divu lappušu garumā, Tallinas mērs uzsvēris, ka Latvijas galvaspilsētas plašās aktivitātes, rīkojot 500.gadskārtu kopš pasaulē pirmās svētku eglītes, kas izpušķota tieši Rīgā, neesot precīzas, liecina aģentūras BNS rīcībā esoša informācija.

Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis aģentūrai BNS apstiprināja, ka domē šāds sūtījums no kaimiņvalsts galvaspilsētas patiešām ir saņemts. Rīgas dome gatavojot tikpat atraktīvu sveicienu, ko Savisārs saņemšot pirms Ziemassvētkiem.

"Atbildi parādā nepaliksim," uzsvēra Vidauskis.

Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldība tūrisma attīstības programmas "Live Riga" ietvaros šogad izvērsusi plašu akciju, popularizējot Rīgu kā pirmo pilsētu, kurā uz pušķota Ziemassvētku eglīte.

Internetā pieejamā informācija liecina, ka par to vēsta 1509./1510.gadā rakstītas Melngalvju Brālības hronikas, kurās senvācu valodā stāstīts par pirmo izpušķoto Ziemassvētku eglīti. Šis hronikas teksts arī iztulkots latviešu valodā.

Tiesa, ne viss hronikas teksts esot pilnībā skaidrs, lai pilnībā izprastu katru detaļu saistībā ar eglīti, tomēr senā hronika viešot pārliecību, ka pirmā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā. Līdz ar to Rīga varētu popularizēt šo leģendu tāpat kā to dara Somija saistībā ar leģendu par Ziemasvētku vecīti.

Laukumā Rīgas Rātsnamam jau kopš vasaras bija uzstādīts īpašs pulkstenis, kurš skaitīja dienas līdz Pirmajai adventei, kad iededza Rīgas galvenās svētku egles Doma laukumā un Rātslaukumā.

Tāpat Rīgā projekta "Rīgas Ziemassvētku egļu ceļš" ietvaros uzstādīti kopumā 25 objekti - gan klasiskā izpratnē rotātas, gan neierasta noformējuma un dizaina egles, ar kurām Rīga varētu izcelties metropoļu tradicionālo lielo egļu vidū.