"WikiLeaks" varētu būt ziņas par Kalvīša valdības posmu
Lai gan ASV vēstniecība Latvijā "WikiLeaks" noplūdi nekomentē, neapstiprina, kā arī nenoliedz, ka ziņojumi ir īsti, tad pastāv iespēja, ka nopludinātajos dokumentos par Latviju varētu būt informācija par Aigara Kalvīša valdības posmu, kas sakrīt ar laiku, kad Valsts prezidenta amatā bija Vaira Vīķe-Freiberga, šodien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga."
Eksprezidente pieļauj, ka ziņojumos varētu būt viņas sarunas ar vēstniekiem un ir pārsteigta par to, cik vāji amerikāņi glabājuši noslēpumus.
"Būsim atklāti - tā ir izgāšanās! Tā ir diplomātiska izgāšanās, ka šāda veida ziņas nonāk publiskā atklātībā. Viņas nebija domātas publiskām acīm. Tas ir vairāk nekā skaidrs. Es domāju, ka ASV ārvalstu dienestos un citos jānotiek nopietnam gan kadru, gan procedūru izvērtējumam," intervijā raidījumam sacīja Vīķe-Freiberga.
Raidījums ir saņēmis neoficiālus stāstus, ka ļoti liela daļa ziņojumu būs par to kā tika gatavots robežlīgums ar Krieviju, kā notika Drošības likumu grozījumu izraisītā krīze starp toreizējo prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un premjeru Kalvīti. Arī tas, kā Kalvītis panāca Alekseja Loskutova nomaiņu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
Arī vairākas epizodes par to, kā daži pašreizējās Saeimas deputāti un valdības ministri tolaik meklējuši atbalstu pie ASV vēstniekiem. Piemēram, lūguši izmantot amerikāņu ietekmi, lai palīdzētu Latvijai cīnīties pret korupciju un veicinātu tiesas procesus pret oligarhiem. Dokumenti varētu atklāt arī, kā vēstniecība ir izrādījusi atsaucību, kāda bija pretdarbība no Kalvīša valdības puses un kāpēc toreizējai ASV vēstniecei Ketrīnai Todai Beilijai bija jāpamet amats pēc tam, kad viņa publiski pauda savu uztraukumu par demokrātijas un tiesiskuma stāvokli Latvijā, norādot uz atsevišķu mākoņos vai pie jūras dzīvojošu personu pārmērīgi lielo ietekmi uz valstiskiem lēmumiem.
"Tas, ko jebkurš diplomāts raksta kā ziņojumu savai ministrijai, tas nav evaņģēlijs. Tie nav svētie raksti un viņš nav absolūtais patiesības zinātājs, jo viņa informācija nav simtprocentīga no pirmavotiem. Bieži diplomāti atstāsta to, ko ir lasījuši avīzēs, dzirdējuši pa radio vai saklausījuši kādās sarunās, varētu teikt, klačās," sacīja Vīķe-Freiberga.
Par eksprezidentes pašas piedzīvoto epizodi ar toreizējā Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Francijas prezidenta Žaka Širaka nenotikušajām vakariņām Rīgā, NATO samita noslēgumā, amerikāņu diplomāts ziņojumā no Parīzes raksta, ka Putins atteicies ierasties, jo Latvijas piedāvātā tikšanās vieta bijusi 200 metru attālumā no Okupācijas muzeja. Vīķe- Freiberga neuzskata, ka tas atspoguļots patiesi. Melngalvju namā iecerētās Širaka dzimšanas dienas vakariņas ar Putinu un mūsu prezidenti namamātes lomā tiešām nav notikušas Krievijas dēļ, bet iemesls bijis cits.
"Mums bija garas sarunas. Viens solis, otrs, trešais, ceturtais, bet es zināju jau iepriekš, ka Putinam tas lauzīs kaulus. Braukt uz Rīgu pēc NATO samita, kurā viņš nebija ieaicināts, atbraukt privāti un tad tikt uzņemtam no Latvijas prezidentes, lai kopā ar savu draugu Širaku svinētu dzimšanas dienu," sacīja Vīķe-Freiberga.
LETA
