Kāpēc daži dzīvnieki ēd cilvēkus?
Haizivju plosīšanās un uzbrukumi populārajā Ēģiptes kūrortā Šarmelšeihā atkal dienas kārtībā izvirzījusi jautājumu par to, kāpēc dažiem dzīvniekiem tik ļoti tīk mieloties... ar cilvēkiem. Vai pasaulē ir daudz šādu plēsoņu?
Vismaz viena haizivs, kas pagājušajā nedēļā Šarmelšeihā sakoda piecus tūristus, vēl esot sveika un vesela. Haizivis pievilina asiņu, urīna un citu ķermeņa izdalījumu smaka. Teorētiski cilvēks haizivīm ir piemērota barība.
Cilvēks ir ēdams primāts
Ēģiptes varas iestādes paziņojušas, ka divas uzbrukumos iesaistītās haizivis ir notvertas. Svētdien padzīvojusi tūriste no Vācijas haizivs uzbrukumā tika sakropļota un ceļā uz slimnīcu mira. Pēc incidenta pludmales tika slēgtas Pirms tam otrdien un trešdien tika ievainoti četri tūristi – trīs no Krievijas un viens no Ukrainas. Vissmagāk cietusi kāda Krievijas tūriste, kurai nokosta kāja.
Tas, ka haizivis uzbrūk cilvēkiem, nav nekas ekstra oridinārs, saka dzīvnieku psiholoģijas pētnieks Mihails Pupiņš. „Mums liekas, ka esam radības kronis, bet no dzīvnieku viedokļa tas tā nav. Dzīvnieki nezina, ka mēs esam tik dikti svarīgi. Ak, Dievs, uzbruka cilvēkam! Nu un tad, nekas sevišķs, kāpēc lai neuzbruktu,” saka M.Pupiņš.
Ir 400 haizivs sugu, no tām cilvēkiem īpaši bīstamas ir četras, tās mēdz uzbrukt pēkšņi – baltā haizivs, okeāna baltspuras haizivs, tīģerhaizivs un vēršhaizivs.
Pupiņš stāsta, ka ir sugas, kas barojas ar maziem vēzīšiem, citas ar nelielām zivīm, bet ir tādas, kas uzbrūk mazajiem vaļiem, pingvīniem, roņiem un pārējiem dzīvniekiem, kas atrodas ūdenī.
70 cm dziļumā haizivs jau var uzbrukt, bet tā ir viegli pamanāma, jo ir kustīga. Citādāk esot ar krokodiliem, kas upuri gaida maskējoties, un nav pamanāmi, tāpēc izredzes izdzīvot esot tuvu nullei.
Arī pitoni un žņaudzējčūskas mielojas ar cilvēkiem, tāpēc haizivs vēlme iekosties cilvēka gaļā neesot nekas sevišķs. „Tas ir pat labi un normāli, jo nozīmē to, ka dzīvnieks pilda savu bioloģisko funkciju. Gribas rūpēties par dabu? Tā ir kādreiz jāpabaro,” ironiski saka Pupiņš.
Dienvidu un Centrālajā Amerikā mītošā 25 cm lielā zivtiņa piranja uzbrūk barā un burtiski dažu sekunžu laikā pilnībā apēd visu cilvēka miesu, paliek skelets. Zivs zobi kā skalpelis griež miesu un iekšējos orgānus, kas tām garšo vislabāk. Tā neesot mokoša nāve, jo cilvēks tiek apēsts zibenīgi.
Pupiņš saka, ka piranju dzīvnieku mīļotāji esot izvazājuši pa visu pasauli. Pirms trim gadiem piranja tika noķerta Latvijā un tagad laimīgi dzīvo Daugavpils zooloģiskajā dārzā.
Latvijā ik pa laikam tiek ziņots par gadījumiem, kad cilvēkam uzbrūk suņi. Dzīvnieki mēdz izplēst no cilvēka gaļas gabalu un apēd. Biežāk šādi gadījumi fiksēti Krievijā un Ukrainā, kur ir vairāk klaiņojošu, cilvēkiem nedraudzīgu suņu. „Ar cilvēkiem var baroties daudzi dzīvnieki, jo vēsturiski cilvēks ir primāts – liels pērtiķis. Visi dzīvnieki, kas ēd pērtiķus, var ēst arī cilvēkus,” saka zinātnieks.
„Suns zina, ka cilvēks ir stārs, bet citi dzīvnieki nezina. Ja valsts prezidents naktī staigātu pa Maskavas forštates pažobelēm un viņam uzbruktu, mēs nevarētu teikt: uzbruka prezidentam, jo neviens nezināja, ka tas ir prezidents. Zinot, ka Ēģiptes kūrortā var būt haizivis, ir jāuzmanās. Mēs vienmēr par visu maksājam – ja neuzmanāmies ejot pāri ielai, mums var uzbraukt. Pludmalē ir jāpārliecinās, vai ir siets haizivīm, vai uzraugs ar binokli vēro, kas notiek ūdenī vai pļāpā ar meitenēm. Haizivis ir kustīgas un tās tomēr var ievērot, tāpēc ir jāskatās ūdenī.”
Pie visa vainīgi krievu tūristi
Aizsardzība pret haizivīm vēl nav izdomāta, lai gan kara laikā tika izmēģināti vairāki varianti. Lieta tāda, ka daudz grimstošu kuģu jūrnieku un pasažieru, kā arī lidotāju gāja bojā nevis noslīkstot, bet plēsoņu uzbrukumos. Grimstoši kuģi siltajos ūdeņos bijusi lieliska barotava haizivīm – neviens nav izdzīvojis, lai gan tas būtu bijis iespējams.
Pupiņš stāsta, ka tikušas radītas speciālas krāsvielas, kas nokrāsoja ūdeni un uz brīdi dezorientēja zivis, tika izmantotas arī dažādas haizivis atbaidošas smakas. Tomēr pārliecinošu rezultātu nebija – vienā gadījumā līdzēja, citā nē. Haizivs īpatnība ir lieliska oža. Asinis un dažādus ķermeņa izdalījumus zivs sajūt jau pa lielu gabalu.
Pupiņš saka, ka siltajās zemēs nevajadzētu peldēties, ja ir brūce, kas var asiņot, sievietēm menstruāciju laikā, nekādā gadījumā nedrīkst čurāt ūdenī.
„Haizivs zobi līdzinās mazam zāģītim, tie ir kā nazis gaļas griešanai, tāpēc plēsoņai nevajag daudz piepūlēties, lai pārkostu roku vai kāju. Tas ir kā ar šķērēm griezt papīru. Haizivīm zobi ir izvietoti vairākās rindās un veidoti no zvīņām, tāpēc, ja kāds tiek zaudēts, to aizstāj cita zvīņa.”
Tikmēr vācu izdevumā „Badische Zeitung” kāda niršanas instruktore izteikusi versiju, ka haizivs uzbrukumos vainojami tūristi no Krievijas, kas labprāt fotografējas kopā ar haizivīm un fotogrāfijas mājās rāda kā savdabīgu suvenīru. Lai pievilinātu plēsoņas, izklaides pasākumu organizatori no laivām mēdz mest ūdenī beigtas aitas. Līdz ar to haizivīm cilvēki arvien vairāk sāk asociēties ar barību.
