Vēlme iegūt Latvijas pilsonību gandrīz apstājusies
Naturalizācijas tempi pēdējos gados Latvijā samazinājušies ārkārtīgi strauji, un izvēlē starp Latvijas un Krievijas pilsonību arvien vairāk nepilsoņu dod priekšroku lielajai kaimiņvalstij.
Speciālisti norāda - Latvija ir zaudējusi pievilcību potenciālo pilsoņu acīs un viņi nolemj visu atstāt, kā ir, netiecoties mainīt savu statusu, otrdien raksta "Diena".
Iemesli, kas kavējuši pilsonības iegūšanu, nav mainījušies pēdējos gados, taču pilsonību ieguvušo personu skaits sarucis ārkārtīgi krasi. Jau iepriekš izskanējuši viedokļi, ka uz pilsonību nepretendē gados vecāki cilvēki, kas uzskata, ka nespēs nolikt eksāmenu, kā arī personas darbspējas vecumā, kas naturalizācijas procesu uzskata par pazemojošu un aizstāv uzskatu, ka pilsonība pēc neatkarības atjaunošanas bija jāpiešķir pilnīgi visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
Dati šā gada 1. jūlijā rāda, ka pēc nepilsoņu kopskaita vislielākā grupa - 129 935 - ir vecumā no 41 līdz 60 gadiem, nedaudz mazāk - 116 857 nepilsoņi ir vecumā virs 60 gadiem, vēl mazāk - 69 484 nepilsoņi ir vecumā no 21 līdz 40 gadiem, bet samērā maz ir bērnu un jauniešu vecumā līdz 20 gadiem - 19 642. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācijas, vecākais Latvijas nepilsonis ir par diviem gadiem vecāks nekā vecākais pilsonis - attiecīgi 112 un 110 gadu veci.
Straujais naturalizācijas tempu kritums ir objektīvs, jo visi, kas to vēlējās, savu iespēju ir izmantojuši, uzskata Rīgas domes deputāte, bijusī Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane (LPP/LC): "Mūsu valsts nav tik pievilcīga ar savu pilsonību, kā gribētos. Valstī nav imigrācijas politikas. Cilvēki cienījamos gados paliks nepilsoņi un jaunieši pilsonību iegūs vienīgi Eiropas Savienības dēļ." `
Līdzīgi spriež Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors, bijušais sabiedrības integrācijas lietu ministrs Nils Muižnieks: "Ir vairāki faktori, kas nostrādā. Krīzei ir ietekme arī simboliski - tā padara Latviju mazāk pievilcīgu, ko īpaši pamana mani kolēģi, kuri pēta krievvalodīgos jauniešus. Naturalizācija prasa resursus - sagatavoties, aizbraukt uz eksāmenu, samaksāt valsts nodevu. Līdzekļu ir maz, un cilvēkiem nav pārliecības, vai viņi pilsonību dabūs. No PLMP puses nav skaidra vēstījuma - nāciet katrs, mēs esam gatavi palīdzēt. Palīdzīgā roka no valsts puses nav īpaši izstiepta."
Muižniekam arī radusies sajūta, ka pietiekami liels nepilsoņu skaits joprojām domā, ka Saskaņas centra labie panākumi vēlēšanās agri vai vēlu ļaus pie pilsonības tikt vieglāk, tāpēc nesteidzas ar naturalizēšanos šobrīd.
Vaicāta, vai pēc pieciem gadiem nepilsoņu skaits varētu sarukt, Aldermane ir skeptiska, drīzāk esot jāgaida emigrantu vilnis, jau tagad domājot, kā šiem iebraucējiem piedāvāt apgūt valodu, tradīcijas un vēsturi. Muižnieks uzskata, ka pēc pieciem gadiem nepilsoņu skaits būs sarucis ļoti maz - tikai uz mirstības un emigrācijas rēķina.
