Suņa purns bija sasiets profesionāli. Kurš un kāpēc to izdarīja?

Iedzīvotāji, ieraugot apsaitēto suni, zvanīja uz vietējo dzīvnieku patversmi „Mežvairogi”, bet dzīvnieku neizdevās noķert, jo tas bija ļoti tramīgs. Beidzot kundzes, kuras ikdienā baro kaķus, sunīti pielabināja un nogādāja Rīgā Veterinārajā klīnikā. Suņa purniņš bija cieši nosaitēts ar elastīgo saiti, turklāt tā pakausī bija sasieta tā, ka dzīvnieks nevarēja ne ēst, ne padzerties. Tas, ka suņuks šādā stāvoklī izdzīvoja, ir brīnums. Acīmredzot tāpēc, ka kādas ēdiena drumslas un krikumiņus ar mēlīti varēja uzlasīt.

Šobrīd sunītis ar sakropļoto purniņu atrodas veterinārā klīnikā ārsta uzraudzībā. Viņam būs vajadzīga plastiskā operācija, jo abos vaigos ir caurumi. Sākusies nekroze – audu atmiršana, deguntiņā ir palicis tikai kauls, bet no vaigiem izpuvušie audi izkrituši. Veterinārārsts – ķirurgs Guntars Berķis stāsta, ka dzīvnieks jūtas salīdzinoši labi, viņam tiek dotas antibiotikas un nav arī temperatūras, viņš labi ēd, dažās dienās ir pieņēmies svarā par diviem kilogramiem, ir draudzīgs un komunikabls. Operācija izmaksās 100 latu, bet pēc tās apmēram mēnesi dzīvniekam būs vajadzīga specializēta kopšana un medikamenti, tāpēc izmaksas krietni pieaugs. Katru dienu suņa atveseļošanās izmaksās ap 10 latiem.  

Jautāts par versijām, kas būtu varējis notikt ar suni, Berķis saka, ka tā ir mīkla. Saite bijusi uzlikta profesionāli, varētu domāt, ka to darījis kāds, kurš prot apieties ar dzīvniekiem. Šādas saites liekot uz dažām minūtēm, lai veiktu vienkāršas medicīniskas manipulācijas – tīrītu ausis, apgrieztu nagus vai izmērītu temperatūru. Ja dzīvnieku ar šādu saiti – tikai svaigāku – viņš manītu uz ielas, nodomātu, ka suns aizbēdzis no klīnikas.

No otras puses, ir skaidrs, ka suns nav dzīvojis dzīvoklī, bet lauku mājas pagalmā. Par to liecina tas, ka viņš neprot iet pavadā, bet kļūst nikns, ieraugot citus suņus. Toties pret cilvēkiem suns izturas draudzīgi un nebaidās no tiem. Tā rīkojoties lauku suņi, kas tiek turēti būdās, lai padzītu no mājām lapsas un jenotsuņus. Tātad, jautājums: kurš gan lauku krancim būtu grasījies tīrīt ausis vai griezt nagus. Turklāt kāpēc izbēgušo dzīvnieku ar saiti uz deguna neviens nemeklēja.

Meklē varmāku, kurš aizsēja sunim purniņu

Suns esot jaunāks par pieciem gadiem, iespējams viņam ir divi vai trīs gadi. Par to liecina zobu stāvoklis. Uz ilkņiem esot aplikums, bet tas iespējams radies laikā, kad dzīvnieks nav varējis normāli norīt siekalas. Priekšzobi ir bojāti, bet tādi varot būt jauniem suņiem, kas spēlējas ar akmeņiem. Pārējie zobi esot ideālā kārtībā. Patversmes darbinieki suni iesaukuši par Patriku un Džimu. Pēc operācijas  ārstēšanās kursa  laikā būtu labi, ja sunīti kāds paņemtu mājās, saka ārsts. Tas ļautu sunim ātrāk atgūt spēkus.

Tikmēr Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvis Toms Sadovskis aģentūrai BNS pastāstīja, ka policijā pirmdienas vakarā ir saņemts iesniegums, līdz ar to Baložu iecirknī sākts kriminālprocess par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.

Dzīvnieka saimnieks pagaidām nav noskaidrots.

LTV raidījums "Panorāma" pirmdien vēstīja, ka purna sasiešanas veids, iespējams, liecina, ka suns nemaz nav cietis no vardarbības, bet aizmucis no veterinārārsta vai saimnieka, kas viņu vedis pie ārsta.

Par cietsirdīgu izturēšanos var sodīt ar brīvības atņemšana līdz trim gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai arī naudas sodu.

Pērn visā Latvijā patversmēs atradās 7 tūkstoši suņu, no kuriem 800 tika eitanazēti. Pēdējā laikā aizvien vairāk suņu un kaķu tiek izmeti uz ielas un spīdzināti. Ja dzīvnieks pazūd, saimnieks to vairs nemeklē, saka zemnieku saimniecības un suņu patversmes „Mežvairogi” saimniece Danuta Priede.  Viņa uzskata, ka par šo tendenci ir skaļi jākliedz, tāpēc izsludinājusi Ls 350 atlīdzību tam, kurš uzrādīs to, kurš nodarījis pāri sunim, kas kopš 21. novembra klīda pa Ķekavu un Plakanciemu.

Priede skaidro, ka suņi ir dzīvelīgi un spēj izturēt bez ēdiena. Ikdienā strādājot suņu patversmē, Priede ir šokēta par cilvēku vienaldzību un ļaunumu pret mājdzīvniekiem, kas atklājas tieši pēdējo gadu laikā, tāpēc ir pārliecināta, ka vardarbība nedrīkst palikt nesodīta un sola atlīdzību ikvienam, kas atklās patiesību par šo nežēlību.

„Cilvēkiem ir grūti un viņu dusmas izgāž uz dzīvniekiem. Viņiem liekas, ka pret nevarīgu radījumu visu var atļauties. Tas, kas notiek, jau ir pārāk traki. Mums bieži zvana cilvēki un stāsta, kā kaimiņi nebaro un moka dzīvniekus, bet baidās ziņot, tāpēc neko nevaram uzsākt un pāri darītāji paliek nesodīti.”  

„Mežvairogos” sākumā bija tikai zoodārzs, bet, redzot, ka apkārt klaiņo daudz pamestu suņu, zemnieku saimniecības īpašnieki nesen izveidoja suņu patversmi, kurā šobrīd adopcijai ir pieejami 27 suņi. Priede stāsta, ka ienākumi no šī rūpala nav nekādi, tā ir labdarība. Saimniecībā gatavo un tirgo suņu būdas un par iegūto naudu uztur dzīvniekus. Pašvaldības apmaksā suņu uzturēšanu pirmās 14 dienas. Daudzi suņuki patversmē mitinās jau gadu. Priede saka: kamēr nebūs obligāta suņu čipēšana un netiks izveidota vienota datu bāze, situācija neuzlabosies.

„Pat, ja sunim ir čips, mēs nevaram atrast saimnieku, jo čips uzrāda tikai numuru. Katrā klīnikā ir sava uzskaites sistēma, tāpēc es mehāniski zvanu uz katru klīniku un jautāju. Reizēm cilvēki domā, ka čips ir kā GPS sistēma, ar ko var atrast pazudušu suni. Tā nav. Čips ir pavisam mazs, kā rīsu graudiņš un tā ievietošana ir nesāpīga. Kamēr valstī nebūs vienota datu sistēma, mēs esam bezspēcīgi. Par to jau sen runā, bet viss atduras pret finansējumu. Ja tāda būtu, varētu jautāt cilvēkiem: jums bija suns, kur tas palicis.”

Trakākais esot tas, ka saimnieki pazudušus suņus vairs nemeklējot, jo tas ir dārgi, lētāk ir paņemt jaunu. Reiz bijis laimīgs gadījums, kad saimnieks tika atrasts pēc tam, kad suns patversmē pavadījis trīs mēnešus.