Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 18. un 19. decembrī
Lai arī līdz ziemas saulgriežu svētvakaram vēl jāgaida vesela nedēļa, to jau svinēt varam pilnā sparā – gan klausoties svētsvinīgus koncertus, gan ampelējoties sniega kupenās, gan arī tērējoties Ziemassvētku bazāros.
Tie, kas gribēs sajust pasaules elpu, pēc visa spriežot, dosies uz Aizkraukles muzeju vai Melngalvju namu skatīties izstādes. Bet tie, kas veselīgi gribēs vienoties globālās svinībās, dosies snovot uz kādu no Latvijas lielajiem kalniem. Savukārt tiem, kuriem mīļākas ir mūsu pašu dziesmas, sievietes un vīns bohēmu izjutīs Nacionālajā mākslas muzejā.
Ziemassvētku tirdziņi un jampadrači
Šajās brīvdienās viss notiek jau Ziemassvētku noskaņās. Visā Latvijā notiek gan Ziemassvētku un Adventes koncerti, gan arī svētku tirdziņi. Vajag tik izvēlēties, kā vislabāk sevi noskaņot ziemas saulgriežiem – apmeklēt kādu svētku koncertu vai tirdziņā, dzerot karstvīnu, sameklēt kādu dāvanu gan citu, gan pašu priekam. Ziemassvētku tirgi un jampadrači cilvēkus sauktin sauc ārā:
* Daugavpilī līdz 30.decembrim Ziemassvētku tirdziņš notiek mākslas salonā „Māra”(Rīgas ielā 22a)
* No Gulbenes stacijas līdz pat 9. janvārim katru dienu pulksten 13.00 ar Gulbenes – Alūksnes mazbānīti var doties Ziemassvētku braucienā uz Papardes mežu. Līdz ar mazo Bānīti un Vāverēnu visi dosies ceļojumā uz Pasaku mežu, kur apciemos teiksmainus meža iemītniekus. Vāverēns ar saviem uzticamajiem draugiem iepazīstinās ar savu mājvietu, kā arī izstāstīs savu Ziemassvētku stāstu, atklājot Ziemassvētku un pasaku meža valdzinājumu. Kopā ar Ziemassvētku vecītī tiks lietas laimītes, iets rotaļās pie svētku egles. Romantiski jautrais svētku brauciens gan iepriekš ir jāpiesaka. Informācija internetā: www.gulbene.lv/tourism.
* Rīgā sestdien, 18. decembrī no pulksten 10.00 līdz 15.00 Ziemassvētku tirdziņš un koncerti notiks pie tirdzniecības centra „Dole” Maskavas ielā 357.
* Rīgā pie Saeimas nama, Pēterbaznīcas un Pulvertoņa sestdien, 18. decembrī pulksten 17.00, 20. decembrī 18.30, bet no 21. līdz 23. decembrim pulksten 19.00 Ziemassvētku melodijas atskaņos pūtēju ansamblis „Christmas Brass”, Rīgas kori un vokālās grupas.
* Rīgā Doma un Līvu laukumā, kā arī Rātes pasāžā zem Rātsnama līdz pat nākamā gada 10. janvārim notiek tradicionālie Ziemassvētku tirdziņi no rīta līdz pat vēlam vakaram. Tirdziņš Doma laukumā darba dienās strādā no desmitiem rītā līdz astoņiem vakarā, bet brīvdienās – līdz desmitiem vakarā. Savukārt Līvu laukumā tirdziņš darbojas līdz deviņiem vakarā. Līvu laukumā varat arī izgriezties nule kā uzstādītajā Panorāmas ratā.
* Rīgā, Esplanādē katru dienu līdz 30. decembrim no pulksten 12.00 līdz 22.00 darbojas „Rīgas jautrais ziemas kalniņš” - atrakcija bērniem un pieaugušajiem - nobrauciens no mākslīga ziemas kalna ar šļūcamkamerām. Blakus kalniņiem darbojas „Ziemas bufete.
* Rīgā, Kalnciema kvartāla koka arhitektūras ieskāvumā Ziemassvētku tirdziņš darbosies sestdien, 18. decembrī no pulksten 11.00 līdz 16.00.
* Valmierā sestdien, 18. decembrī no pulksten 10.00 līdz 15.00 Rātslaukumā un pilsdrupu teritorijā notiks Ziemassvētku tirdziņš, kurā varēs iegādāties ne tikai svētku dāvanas, bet arī piedalīties laimes liešanā, bluķa vilkšanā un baudīt svētku koncertu.
Protams, arī citviet notiek gan Ziemassvētku sandales un saulgriežu lustes – vajag tik aizstaigāt līdz tuvākā pagasta centra vai pilsētas Rātslaukumam un svētki var sākties!
Ziemassvētku koncerti
Ziemas saulgriežu sajūtu un to piedāvāto īpašo mieru un skaistumu var rast arī Adventa laika un Ziemassvētku koncertos. Lūk, daži Ziemassvētku laika koncerti, kurus ir vērts apmeklēt:
* Daugavpils Vienības namā sestdien, 18.decembrī pulksten 16:00 sāksies koru mūzikas koncerts „Sudrabotais ceļš”, kurā uzstāsies gan Daugavpils, gan Rīgas kori.
* Liepājas „Promenāde hotel” sestdien, 18. decembrī pulksten 17.00 būs reta iespēja pievilcīgā soloprogrammā koncertcikla „Eiropas Ziemassvētki” ietvaros klausīties prestižāko starptautisko konkursu laureātu Gunāru Upatnieku - satriecoši prasmīgu un veiklu smagnējā kontrabasa pārvaldītāju, iespējams, pasaules labāko jauno kontrabasistu. Programmā: Johans Sebastiāns Bahs, Džovanni Botezīni, Sezārs Franks un Ādolfs Mišeks
* Ogres Kultūras centrā svētdien, 19. decembrī pulksten 16.00 4. Adventa koncertu sniegs jauktais koris „Grīva” un viesmākslinieki.
* Rīgā gan sestdien, gan svētdien – 18. un 19. decembrī pulksten 12.00 un 15.00 VEF Kultūras pilī notiks muzikāla izrāde bērniem „Rūķu Ziemassvētku sapņi”, kurā piedalīsies Tautas deju ansamblis „Zelta sietiņš” un vokālais ansamblis „Momo”. Pēc izrādes rotaļas un spēles kopā ar Ziemassvētku vecīti.
* Rīgas Svētā Jāņa baznīcā sestdien, 18. decembrī pulksten 19.30 koncertciklā „Eiropas Ziemassvētki” uzstāsies Rīgas Doma zēnu koris, baroka orķestris „Collegium Musicum Rīga” un solistis Sonora Vaice (soprāns), Sergejs Jēgers (kontrtenors) un Pauls Putniņš (bass).
* Ventspils Nikolaja luterāņu baznīcā svētdien, 19. decembrī pulksten 19.00 kamerkoris „Ventspils” un baroka orķestris „Collegium Musicum Rīga” Adventa laika koncertā atskaņos divas Baroka Dižmeistara Johana Sebastiana Baha kantātes.
Šie ir tikai daži no svētku koncertiem, kuri notiek visā Latvijā. Rūpīgāk izpētot vietējo kultūras centru reklāmas, sev piemērotu pasākumu atradīs jebkurš.
Ziemassvētku mākslinieciskais bazārs „Jarmarkā”
Līdz 30. decembrim Latvijas Mākslas akadēmijas aulā jau astoto reizi pirms Ziemassvētkiem notiek jau par leģendāru dēvējamā akadēmijas studentu darbu izstāde – gadatirgus – labdarības akcija „Jarmarka”. To aplūkot un tajā iepirkties var katru dienu no pulksten 11.00 līdz 20.00 (izņemot Ziemassvētku brīvdienas).
Je ne pirkt, tad redzēt šo Ziemassvētku jampadraci gan būtu vērts. Šogad „Jarmarkā” piedalās vairāk kā 300 jauno mākslinieku ar vairāk nekā 8000 darbiem.
Apmeklētāji var gan pirkt, gan apskatīt oriģinālus un unikālus studentu darbus. Kā katru gadu, arī šogad „Jarmarkā” piedalās studenti no vizuālās komunikācijas nodaļas, vides mākslas, funkcionālā dizaina, keramikas, tekstilmākslas, stikla, tēlniecības, modes mākslas, restaurācijas, scenogrāfijas, mākslas vēstures, mākslas zinātnes, metāla dizaina, glezniecības un grafikas nodaļām.
„Jarmarka” ir viens no spilgtākajiem notikumiem mākslas jomā gan pašiem studentiem, gan tās apmeklētājiem, jo vienuviet ir izvietoti ap 8000 jauni un neredzēti mākslas priekšmeti.
Arī šogad turpinās tradicionālā „Jarmarkas” labdarības akcija, kas veiksmīgi risinājās visos iepriekšējos gados, – daļa no mākslas darbu pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem tiks ziedoti Mākslas akadēmijas aulas restaurācijai.
Svētki ar dēli pie kājām
Ziemas priekus baudīt ar globālu apziņu svētdien, 19. decembrī mums ļaus Latvijas dižie slēpotāju kalni – Žagarkalns un Milzkalns. Tieši 19. decembrī jau piekto reizi pasaulē tiek atzīmēta ikgadējā Pasaules snovborda diena, kuras mērķis ir veicināt interesi par aktīvu dzīvesveidu, dabas aizsardzību un snovbordu.
* Žagarkalnā šim notikumam par godu „Sniegaklubs” ar „Sony Ericsson” atbalstu izveidos līdz šim nebijušu notikumu - Latvijas snovbordistu kopbildi, tādejādi iedibinot jaunu snovborda sezonas atklāšanas tradīciju Žagarkalnā. Pasākums sāksies pulksten 11.00, bet 11.45 notiks kopbildes dalībnieku instruktāža, bet vēsturiskais fotoaparāta klišķis tiks nospiests pusvienos. Pulksten 13.00 – „Freestyle Jam Session”, bet 17.00 - Ziemassvētku ieskaņa ar dēli pie kājām.
* Milzkalnā Snovborda dienas programmā būs sacensības slalomā, „ollie” un tiks vērtēts labākais triks. Uz kalna notiks arī snovborda inventāra testi, būs iespēja konsultēties ar Latvijas labākajiem inventāra ekspertiem, kā arī uz vietas veikt ekipējuma apkopi. Tieši pulksten 12.00 notiks kopīgais nobrauciens no kalna un iesildīšanās sacensībām, 13.00 - snovborda sacensības slalomā, 15.00 – „ollie” sacensības, 16.00 tiks vērtēts labākais triks, bet 17.00 ar apbalvošanu noslēgsies oficiālās Snovborda dienas svinības.
Tikai vīns, sievietes un dziesmas
Viens no slavenākajiem un leģendārākajiem lielā reformatora Mārtiņa Lutera citātiem neapšaubāmi ir viņa savulaik izteiktā patiesība: „Kas nemīl vīnu, sievietes un dziesmas, muļķis arī nomirs!”. Latviešiem, droši vien, Lutera teorija ļoti imponēja un viņi strauji sāka pāriet Lutera ticībā. Ne jau velti mūszemē iz uzcelta pirmā luterāņu baznīca Eiropā (Jelgavas svētā Trīsvienība).
Pēc kāda laika arī latviešu talanti sāka „izskaistināt” Lutera viedos vārdus. Piemēram, Jānis Ziemeļnieks vārsmoja:
“Sēžaties ap galdu,
Saucat meitenes,
Dziedot dzerat sausus
Sārtos vīna kausus:
Dzīvi dara saldu
Vīns un sievietes!”
Savukārt mūsu glezniecības meistari vizualizēja vīnu, sievietes un dziesmas. Kā viņiem tas izdevies var aplūkot Nacionālā Mākslas muzeja Mazajā zālē (Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 10a) līdz nākamā gada 16. janvārim izstādē „Vīns, sievietes un dziesmas”. Tajā muzejs piedāvā mākslas darbu izlasi no sava klasikas krājuma. Tas gada nogales svētku noskaņā piedāvā ieskatu vīna tēmas attēlojumā. Mūsu ģeogrāfiskajos platuma grādos, kur nevaram lepoties ar vīna kalniem un dārziem, šī senā, līdz ar vīnkopības sākumu iepazītā tēma, tai raksturīgie sižeti un motīvi nepieder pie pašiem populārākajiem un izplatītākajiem. Taču vīna un daiļu sieviešu klātbūtne, kliedēdama skumjas un mudinādama baudītājus dzīves svinēšanai, skurbinājusi un sildījusi arī ziemeļnieku sirdis, turklāt pacilājusi vietējo mākslas ļaužu bohēmu.
Vīnogulāja vainags. Sengrieķu vīna un auglības dieva līksmība. Antīko dzīru skati. Vīna trauki un vīnkoki. Historizējoši stilizētas un intīmi romantiskas sadzīves ainas. Pilsētas krodziņu, bāru un kafejnīcu gaisotne. Un vēl lielāka bohēma valda izstādē „Vīns, sievietes un dziesmas”.
Pasaules latviešu mākslas elpa Aizkraukles muzejā
Aizkraukles muzejā „Kalna Ziedi” līdz 23. janvārim ir apskatāma unikāla latviešu mākslas gleznu izstāde – ceļojošā latviešu trimdas mākslinieku gleznu izstāde „Tēvu zemei – Latvijai”, kura jau kopš pērnā gada ceļo pa Latvijas pilsētām.
Drīz vien, cerams, šīs gleznas vairs neceļos apkārt, bet tās iegūs īstu mājvietu, jo Valmierā top Ārzemju latviešu mākslas muzejs. Kad tas tiks atvērts, latviešu trimdas māksla būs jādodas aplūkot uz Valmieru, bet tagad to var izdarīt arī Aizkrauklē. Ceļojošajā izstādē „Tēvu zemei – Latvijai” ir 75 gleznas, bet Aizkrauklē apskatāmas 34 no tām. Lielākoties gleznas tapušas Amerikā un Austrālijā.
Izstādes bukletā Pasaules latviešu mākslas savienības prezidente Lelde Alīna Kalmīte raksta, ka pēc Otrā pasaules kara liels skaits latviešu, viņu vidū daudzi mākslinieki, bija spiesti atstāt Latviju kā politiskie bēgļi. Ar trimdas latviešu sabiedrības atbalstu mākslinieki turpināja savu darbību, dibināja organizācijas. Vairums vecākās paaudzes mākslinieku jau aizgājuši mūžībā, vidējā un jaunākā paaudze turpina radošo darbu. 2004. gadā nodibināta Pasaules latviešu mākslas savienība un tā vēlējusies izveidot Pasaules latviešu mākslas centru arī Latvijā. Par šī centra kolekcijas pirmo pamatkrājumu kļuva 94 ārzemēs dzīvojošu mākslinieku darbi, no kuriem izveidota ceļojošā izstāde.
Paralēli gleznām apskatāmas arī vairāku trimdā pabijušu latviešu personīgās lietas, kuras ir Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja krājumā. Eksponētas mākslinieka un rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa otas un krāsas tūbiņas, dzejnieces Veltas Tomas personīgās, gan arī teātra mākslinieka Jāņa Munča atraitnei savulaik piederējušās lietas.
Cilvēku zeme zem kājām
Melngalvju nama galerijā līdz nākamā gada 30. janvārim iir apskatāma fotogrāfa Ilgvara Gradovska personālizstāde „Mans laiks-cilvēku zeme zem kājām”, kurā lielformāta fotoattēlos ir attēlota gan Latvijas daba, cilvēki un Baltijas jūra tās dažādajās izpausmēs, gan arī elpu aizraujoši kadri no augstkalnu ekspedīcijām.
Ekspedīciju ietvaros Ilgvars Gradovskis ir pabijis Tadžikistānā, Nepālā un Tibetā, kur kopā ar komandas biedriem iekarojis kalnu augstākās virsotnes, to skaitā arī Everestu. Nu kalni palikuši pagātnē, bet to izraisītās izjūtas, tur sastaptie cilvēki, no atmiņas nav izdzēšami – tie raugās uz mums, tāpat kā mūsu pašu cilvēki šeit, Latvijā - fotogrāfijās.
Ilgvars Gradovskis dzimis Alūksnē 1944. gadā, bērnību pavadījis Mārkalnē – deviņus kilometrus gan no Igaunijas, gan no Krievijas robežas. Te, palīdzot tēvam gaterī, nopelnīts pirmais fotoaparāts „Ļubiteļ”. Vēlāk viņš strādāja „Kalnbērza institūtā” jeb „Traumās” par kinooperatoru, dokumentējot operācijas, tam sekojis darbs Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. Muzejā sastaptais Imants Zauls ieveda Ilgvaru Gradovski Teodora Ķirša komandā un kalnu pasaulē.
Viņa virsotnes ir mājās atvestās fotogrāfijas, kurās kalni un kalnieši parādās visā savā daudzveidībā. „Kad tu naktī piecu vai septiņu tūkstošu metru augstumā virs jūras līmeņa izej no telts, debesis ir melnas un zvaigžņu pilnas. Tās ir ļoti, ļoti tuvu. Tikpat kā ar roku sasniedzamas. Piena Ceļš – balts un varens – tieši virs galvas. Un tur – mūžīga kustība. Šo sajūtu aizmirst nav iespējams – ilgas pieskarties Piena Ceļam,” saka izstādes autors.
