Latvieši aizvien mazāk dzer alu
Latvieši, kuri ir izslavēti ar savām alus gatavošanas un dzeršanas tradīcijām, izrādās ir Eiropā vismazāk alu dzerošā tauta. Pēdējos divos gados neviens cits eiropietis nav tik maz baudījis miestiņu kā latvietis.
Eiropas alus darītāju asociācijas apkopotie dati par laika periodu no 2003. gada līdz 2009. gadam liecina, ka Latvijā alus patēriņš ir krietni mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā.
Lai gan alus darīšana Latvijā tiek uzskatīta par vienu no tradicionālajām nozarēm, statistika liecina, ka mūsu kaimiņi – lietuvieši un igauņi - ir lielāki alus cienītāji. Alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir 62,9 litri gadā, kamēr Lietuvā 83,4, bet Igaunijā 85,4 litri. Savukārt ES vidēji katrs izdzer 75,3 litrus ala gadā.
Lielu ietekmi uz Latvijas alus nozares attīstību atstājusi krīze ekonomikā, kā arī nozarei nelabvēlīgā nodokļu politika, teic Latvijas alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure.
2009. gadā Latvijā alus patēriņš sasniedzis rekordzemu rādītāju un nokrities pat līdz 2003. gada līmenim. Vēl sliktāki rādītāji bija vien 2004. gadā, kad alus patēriņš gadā uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 58,1 litrs. Ziedu laikus Latvijas alus nozare piedzīvoja 2007. gadā, kad alus patēriņš pieauga līdz 70 litriem gadā.
Visaugstākais alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju ES ir Čehijā – 159,3 litri, tai seko Vācija ar 109,6 litriem un Austrija ar 106,2 litriem. Zemākais alus patēriņš Rietumeiropā ir Itālijā un Francijā, kurās alu tradicionāli aizstāj vīns.
Starp Baltijas valstīm Latvija bijusi arī kūtrākā alus eksportētāja – 2009. gadā eksportēti 125 tūkstoši hektolitru alus, kamēr Igaunija eksportējusi 262 tūkstošus hektolitru, bet Lietuva 162 tūkstošus hektolitru.
Arī alus imports 2009. gadā bija zems, salīdzinot ar mūsu kaimiņiem. Pērn Latvijā importēti 176 tūkstoši hektolitru, kamēr Igaunijā 192 tūkstoši hektolitru un Lietuvā 292 tūkstoši hektolitru alus.
