Pa pagastiem skraida sieviete, kura līdz nāvei nokož suņus...

Jelgava pagājušajā nedēļā izcēlusies arī ar citiem pārāk iedzērušu pilsoņu savstarpējiem ķīviņiem un izdarībām, kuras nācās risināt jeb pareizāk sakot – novērot pašvaldības policijai. Vēl četras piecas dienas pēc Jauna gada sagaidīšanas Zemgales lielākajā pilsētā ļaudis bija visnotaļ jautrā prātā.

Kāda sieviete no Zirgu ielas 4. janvārī piezvanīja „municipāliem” un satraukta vēstīja, ka jau kopš 2. janvāra ir pazudusi viņas māte, kura neatbild arī uz tālruņa zvaniem. Māte pirms pāris dienām esot aizgājusi ciemos pie draudzenes un tā arī nav atgriezusies Kad policija ieradās pie bēdīgās meitas dzīvokļa durvīm, tās bija aizslēgtas un aiz tam varēja dzirdēt, ka dzīvoklī zvana abu sieviešu mobilie tālruņi. Tā nu policisti izsauca glābšanas un ugunsdzēsēju dienesta vīrus, kuri dzīvokļa durvis uzlauza. Pavērās ne visai patīkama aina – dzīvoklī stirpā alkohola reibumā gulēja gan māte, gan meita, kuras nedzirdēja ne tālruņa zvanus, ne jandāliņu ap dzīvokļa durvīm. Acīmredzot meita vienā brīdī bija pavērusi acis un ar aizmiglotu skatu nevarēja ieraudzīt savu māti, tādēļ satraukumā zvanīja policijai. Meitai laikam nebija spēka piecelties no gultasvietas un paskatīties, ka turpat netālu – istabas otrā stūrī atpūšas arī viņas māte.

Tai pašā laikā pašvaldības policistiem vajadzēja traukties arī uz Raiņa parku, jo tika saņemts satraukuma pilns zvans – parkā divi vīri nes trešo, iespējams, tas varētu būt kāds ievainotais vai pat līķis, jo vīru maršruts līdzcilvēkiem šķita ļoti aizdomīgs.

Tomēr viss izrādījās gauži vienkārši – abi spēka mitriķi bija visnotaļ „piesvilpušies” vīri, kuri ar grūtībām varēja nostāvēt uz kājām, un kuri nesa trešo, kurš vispār vairs nevarēja nostāvēt uz kājām.

Viņu nospraustā distance nebija gara – tikai līdz tuvējais taksometru stāvvietai, lai tālāk ceļu uz mājām mērotu jau ar automašīnu.

Kamēr Rīgas varas gaiteņos skaidroja, kāpēc Jaungada naktī televīzijā izpalika „Dievs, svētī Latviju!”, Kurzemē sprieda par oficiālajām gadu mijas uguņošanas ķibelēm. Ugusnpuķes debesīs ne pēc scenārija uzplaiksnīja gan Liepājā, gan Ventspilī.

Liepājā salūts Rožu laukumā bija ieplānots uzreiz pēc valsts himnas izskanēšanas nacionālajā televīzijā. Tā kā LTV „Dievs, svētī Latviju!” tā arī neizskanēja, kā bija paredzēts, pamatīgs apjukums iestājās arī Liepājas pašvaldības darbinieku, kuri organizēja 2011. gada sagaidīšanu, vidū.

Rožu laukumā uz minūti „apstājās” Jaunā gada ballīte. Kamēr LTV himnas vietā raidīja reklāmu, Liepājas kultūras darbinieki kopā ar pirotehniķiem izmisīgi domāja, ko darīt ar cilvēkiem, kuri Rožu laukumā grib iztukšot kādu šampanieša glāzi. Bija divi varianti – vai nu „Dievs, svētī Latvija!” vietā uzdziedāt „Pilsētā, kurā piedzimst vējš” vai arī uguņošanu sākt ātrāk. Beigu beigās nolēma raķetes izšaut ātrāk par minūti.

Savukārt Ventspilī uguņošana aizkavējās. Ventspilī tā bija paredzēta pēc vietējā laika – pulksten 0.33 pēc ostas pilsētas mēra Aivara Lemberga uzrunas. Pēc pašvaldības vadītāja uzrunas gaisā arī uzšāvās pāris ugunspuķes, un tas arī bija viss... Daži ventspilnieki nodomāja, ka krīzes apstākļos vairāk nav paredzēts, un mēģināja ar to samierināties.

Tomēr pēc neilga brīža uguņošana atsākās pilnā sparā. Izrādījās, ka salūta laikā detonēja 100 mm šāviņš un nostrādāja drošības sistēma, kas uguņošanu uz pārdesmit sekundēm pārtrauca.

Pirmdiena ar pamatīgu skandālu iesākās kādai ģimenei Jelgavā, Raiņa ielā. Uz turieni nomierināt kādu laulāto pāri 3. janvāra naktī trīs reizes traucās pašvaldības policijas ekipāža. „Municipāļiem” ar satrakojušamies lauleņiem galā tikt tomēr neizdevās un viņi palīgā izsauca Valsts policiju.

3. janvārī aptuveni pusstundu pēc pusnakts pašvaldības kārtības sargus izsauca sieviete, kura nespēja savaldīt savu iereibušo vīru. Kad ieradās policisti, vīrs jau bija aizmucis no dzīvokļa. Policisti sievieti aicināja atkal zvanīt, ja konflikts atkal uzliesmotu.

Pulksten 1.13 policisti saņēma zvanu. Šoreiz zvanīja nevis sieva, bet gan vīrs, kurš sūdzējās par sievu, ka tā viņu nelaižot dzīvoklī. Sieviete atkal atbraukušajiem policistiem paziņoja, ka viņa savu lauleni dzīvoklī nelaidīšot, jo viņš draud kauties. Pēc sievietes lūguma policisti vīrieti aizveda uz atskurbtuvi.

Ap puspieciem vīrietis atskurbtuves dežurantam sāka sūdzēties par stiprām sāpēm vēderā. Tika izsaukta ātrā palīdzība, kura vīrieti aizveda uz slimnīcu. Tomēr slimnīcā viņš ilgi neuzkavējās. Pēc pusotras stundas viņš jau bija aizmucis no slimnīcas un devies mājup.

Piecas minūtes pirms sešiem policisti atkal saņēma kārtējo zvanu no Raiņa ielas. Zvanītāja bija sieva, kura pastāstīja, ka vīrs sācis ālēties un lūdza palīdzību. Šoreiz vīrietis policistus dzīvoklī neielaida un sievu pie durvīm nelaida. Lai iekļūtu dzīvoklī un savaldītu satrakojošos pāri, „municipāli” palīgos izsauca Valsts policiju.

Cigarešu paciņas zādzības dēļ būs jāsēž cietumā

Zagt vajag ar prātu un, ja tā nav, var iekulties pamatīgās nepatikšanās, kas sagandē visu turpmāko dzīvi. Ļaunākais variants, pēc visa spriežot, ir piepildījies kādam četrpadsmit gadus vecam madlienietim, kuram nu par vienas cigarešu paciņas zādzību var nākties pāris gadus tupēt aiz restēm un pārtikt tikai no kroņa maizes.

Kamēr kāds Madlienas mājas saimnieks bija aizdevies uz vietu, uz kurieni pat ķeizars iet kājām, viņa dzīvoklī ne saukts, ne aicināts ienāca 1996. gadā dzimis madlienietis un paņēma uz ķeblīša nolikto cigarešu paciņu. Garnadzi mājas saimnieks izsekoja pēc pēdām sniegā, kas aizveda uz zaglēna mājām. Tā nu policija saņēma sūdzību par nepilngadīgo cigarešu zagli un pret viņu uzsāka kriminālprocesu.

Policisti nu konstatēja, ka beidzot ir pienākusi iespēja nerātno madlienieti ielikt aiz restēm. Viņš jau vairākkārt par zādzībām bija nonācis policijas redzeslokā, bet viņu nevarēja saukt pie kriminālatbildības, jo puisis nebija vēl sasniedzis 14 gadu vecumu, no kura var piemērot kriminālatbildību. Nu tagad, kad tas ir sasniegts viņam, draud reāls ieslodzījums.

Līdz tam likumsargi sistemātiski bija veikuši pārrunas ar pusaudzi un centušies viņu pārliecināt par nepareizo rīcību, taču tas diemžēl nav līdzējis un puisis turpinājis iesākto. Vēl pavisam nesen pusaudzis kā īsts profesionālis izdarījis zādzību arī no kādas garāžas – izņēmis stiklu, paņēmis visu, ko uzskatījis par noderīgu, tikpat veikli ielicis stiklu atpakaļ vietā un pazudis bez pēdām.

52 gadus veca alūksniete kož suņiem?

Ceturtdien pamatīgu jezgu Valsts policija ar savu paziņojumu uzrīkoja Ziemeļvidzemē. Policijas hronika, kuru nekavējās pārpublicēt vietējie ziņu portāli, vēstīja: „5. janvārī Alūksnes iecirknī reģistrēta informācija, ka 4. janvārī Malienas pagastā kādas mājas pagalmā nokosti divi 1954. gadā dzimušai sievietei piederoši suņi. Par notikušo uzsākta administratīvā lietvedība. Pārbaudāmā persona - 1958. gadā dzimusi Jaunalūksnes pagasta iedzīvotāja.”

Varēja noprast, ka Alūksnes pusē noticis pasaules vēsturē vēl nebijis gadījums, kad pa vietējām lauku sētām skraida vairāk nekā 50 gadus veca kundze, kura līdz nāvei nokož kaimiņsētu takšus un buldogus.

Jaunalūksnes pagasta iedzīvotāji knapi ko bija sākuši domāt par savu māju aizsardzību no „trakās bābas”, kad atjēdzās arī vietējie iekšlietu sistēmas darbinieki un savu ziņu lenti papildināja, ka pārbaudāmā persona nevis pati ir līdz nāvei sakodusi suņus, bet gan to iespējams izdarījuši viņai piederošie suņi. Tomēr labotajā tekstā iesprukušais vārdiņš „iespējams” vēl liecina par kādu šaubu momentu, ka vietējie kārtības sargi joprojām nav tikuši skaidrībā, kādu galu ņēma nelaimīgie suņi.

­