Barikādes: slaktiņš tika plānots Rīgā, nevis Viļņā
Pirms 20 gadiem lielākais slaktiņš Baltijā tika plānots Rīgā, nevis Viļņā, tomēr pagaidām vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ PSRS politiskā un militārā vadība pēdējā brīdī mainīja iecerēto.
Barikāžu piemiņas pasākumi Rīgā
Iespējams, Maskavas militāristu nodomus mainīja informācijas noplūde. Tolaik Maskavā strādājošajam Latvijas žurnālistam Jurim Laksovam klāt pienāca krievu kolēģis Jurijs Ščehočihins un atklāja, ka viņam kāds ietekmīgs PSRS VDK ģenerālis esot izstāstījis par to, ka Rīgā gaidāms slaktiņš. Šī ziņa nekavējoties tika nopublicēta laikrakstā „Latvijas Jaunatne”.
Pēc daudziem gadiem šis pat ģenerālis žurnālā „Liesma” izklāstīja savu versiju – asiņainie notikumi uz Viļņu tikuši pārcelti tieši informācijas noplūdes dēļ.
Tā kā 20. janvāra notikumi Rīgā lielā mērā tika balstīti uz apzināti organizētām provokācijām, priekšlaicīgi parādījusies vēsts, ka Rīgā gaidāma asinspirts, tās rīkotājiem sajauca kārtis.
To, ka PSRS vadībai mainīja savu plānu, otrdien LTV demonstrētajā Antras Cilinskas filmā „Provokācijas anatomija” atzina arī savulaik odiozais omonietis Sergejs Kuzmins. Viņš teica, ka Rīgā jau viss bija sagatavots, taču nez kāpēc izrēķināšanās ar barikāžu dalībniekiem, Latvijas Tautas frontes pārstāvjiem un republikas vadību tika atcelta.
13. janvārī, ievadot barikāžu nedēļu un pieminot Viļņas traģēdiju, gan Rīgā, gan citviet Latvijā notika daudzi piemiņas pasākumi – gan pie Latvijas televīzijas, gan Doma laukumā un citviet.
Atcerēsimies, ka, padomju karaspēks Viļņas televīzijas tornim uzbruka, pielietojot gan ieročus, gan bruņutehniku. Tika nogalināti vai zem tanku kāpurķēdēm bojā gāja 14 civiliedzīvotāji, savukārt vairāk nekā simts Viļņas iedzīvotāju tika ievainoti.
Nedēļu pēc traģēdijas Viļņā, kad Rīgā sākās apšaudes un uzbrukums Iekšlietu ministrijai, slaktiņa organizētāji vairs neatļāvās tik brutāli nospiest civiliedzīvotājus, tomēr arī mūsu galvaspilsētā apšaudē bojā gāja seši cilvēki – kinooperatori Andris Slapiņš, Gvido Zvaigzne, skolnieks Edijs Riekstiņš, strādnieks Raimonds Salmiņš, kā arī miliči Sergejs Konoņenko un Vladimirs Gomonovičs.
