Latvijā par 2011.gada sēni izraudzīta zaļā mušmire
Latvijas Mikologu biedrība par 2011.gada sēni izvirzījusi zaļo mušmiri (Amanita phalloides), kas tiek uzskatīta par Latvijas indīgāko sēni, informē Dabas aizsardzības pārvalde.
Zaļā mušmire satur ap 110 indīgu savienojumu, un 90% saindēšanās gadījumu beidzas ar nāvi.
Šīs sēne īpaši bīstama ir tāpēc, ka saindēšanās pazīmes parādās ļoti vēlu - pēc 10 līdz 30 stundām pēc to apēšanas.
Zaļā mušmire Latvijā ir sastopama diezgan bieži. Tā ir ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos, trūdvielām bagātās augsnēs. Kā visas mikorizas sēnes, tā palīdz kokam uzņemt ūdeni un minerālvielas.
Par gada sēni zaļā mušmire ievēlēta, lai pievērstu uzmanību indīgo sēņu bīstamībai. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, ka zaļās mušmires labprāt aug vecos, lieliem ozoliem bagātos parkos. Tajos bieži vien atrodas lauku skolas, tādēļ īpaši jāpieskata bērni.
Iespējams, ka tieši ar šo sēni savulaik noindēts Romas imperators Klaudijs, kā arī vairākas citas pasaules vēsturē pazīstamas personas.
Zaļā mušmires cepurīte ir 5 līdz 12 centimetrus plata, sākumā olveida vai zvanveida, vēlāk izpletusies, gaiši zaļa vai olīvbrūna, reizēm ar baltām pārslām, gluda, mitrā laikā lipīga, sausā - zīdaini spīdīga. Sēnes mīkstums ir balts, mīksts, ar medus smaržu un riekstu garšu. Lapiņas baltas, mīkstas, brīvas, ar pārslainām šķautnēm. Sēnes kātiņš ir 8 līdz 15 centimetrus garš, 1 līdz 2,5 centimetrus resns, balts, ar tikko saskatāmu zaļganu zigzagveida rakstu, ar baltu, rievotu, reizēm izzūdošu gredzenu un bumbuļveida paresninājumu pie pamata, kuru ietver plata maisveida maksts.
Latvijas Mikologu biedrība gada sēni nosaka jau vairākus gadus pēc kārtas. Pagājušajā gada sēne bija zarainā dižadatene (Hericium clathroides), 2009.gadā - sakņu piepe (Heterobasidion annosum), 2008.gadā - pilsētas atmatene (Agaricus bitorguis), savukārt 2007.gada sēne bija milzu baltmietene (Leucopaxillus giganteus).
LETA
