Parādnieks pārvar sāpi par "komunistu atraugu" jeb krogu "Ļeņingrad" un atvainojas tā saimniekiem

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka sociālajos tīklos bija izvērtušās asas diskusijas ap kafejnīcas - kroga „Ленинград” nosaukumu pašā Rīgas centrā, Raiņa bulvāra un Krišjāņa Valdemāra ielas stūrī. Staigājot pa Rīgu, tas iekrita acīs Nacionālā bloka vienam no līderiem Imantam Parādniekam, kurš bija pārsteigts par šādas iestādes ar šādu nosaukumu eksistenci. Viņš mikroblogošanas vietnē Twitter ierakstīja: „Kas tā par komunistu atraugu kirilicā Latvijas brīvvalstī uz Raiņa un Valdemāra ielas stūra?”. Uz deputāta ierakstu reaģējis arī Valsts valodas centrs (VVC), kurš nu skaidro, cik Latvijas galvaspilsētas centram ir pieņemama kafejnīcas izkārtne.

Te jāpiebilst, ka kafejnīca „Ленинград” rīdziniekiem ir labi pazīstama un līdz nesenam laikam tā darbojās Vecrīgā un bija pazīstama kā valstij lojālu, arī Nacionālā bloka politiķu, pulcēšanās vieta. Kroga nosaukums nevis ir nostaļģija par aizgājušo laiku, bet gan gaumīgs kičs, savā ziņā „padomju vērtību” noliegums, ko arī apliecina kroga noformējums un tā piedāvātā kultūras programma. Lai to uzsvērtu „Ļeņingrad” saimnieki vēlējušies kafejnīcas noformējumam izmantot arī Ļeņina galvu ar grebeni – panku frizūru, bet Rīgas dome to neesot atļāvusi.

Deputāts Parādnieks: „Ārpuse neliecina par to, kas ir iekšpusē”

Parādnieks nu pēc saceltā skandāla atzinis, ka negribot esot vērsies pret saviem domubiedriem – „Ļeņingrad” īpašniekiem, kuri arī esot nacionāli un pretkomunistiski noskaņoti. Abas puses esot apmeklējušas viens otra rīkotos pasākumus un draudzīgi paspieduši viens otram roku.

Parādnieks Kasjauns.lv teica: „Manuprāt, kroga saimnieki, līdz šim tā īsti nav sapratuši, kā viņu iestādījuma noformējums izskatās no malas, kā to redz garāmgājēji, kuru pienākums nav ieiet katrā iestādē, lai saprastu, kāda ir tās būtība. Runa ir tikai par kafejnīcas ārējo veidolu. Tas ir neatbilstošs šī kluba būtībai un asociējas ar mauzoleju un Ļeņina slavināšanu, neliecina par kiču. Ārpuse neliecina par to, kas ir iekšpusē. Jādara viss, lai to mainītu.

Šonedēļ aizgāju uz krogu „Ļeņingrad” un sapratu, ka mēs ar tā saimniekiem esam līdzīgi domājoši. Otrdien viens no „Ļeningrad” īpašniekiem – Herberts Blumbergs ar ģimeni bija atnācis uz man piederošo bērnu radošo centru „Pūcīte”, kur uzstājās dziesminieki Haralds Sīmanis un Dinārs Gulbis. Bet es trešdien ar dēliem aizgāju uz „Ļeņingrad”, kur uzstājās norvēģu dziedātāja Ava Freddy. Sapratu, ka Herberts nav ne Ilarions Girss, ne Aleksandrs Mirskis, bet gluži otrādi.

Tomēr uzskatu, ka ir jādomā par to, lai „Ļeņingrad” nosaukums (noformējums) neradītu diskomfortu ne tikai garāmgājējiem, bet arī pašiem kafejnīcas saimniekiem. Vajag uzstādīt to vējrādītāju ar Ļeņinu un grebeni, lai saprastu, ka šis nosaukums un kafejnīcā notiekošais ir kičš par Ļeņinu un mauzoleju, nevis tā slavinājums.

Kad gāju uz sapulci Kultūras ministrijā iespaids bija ļoti negatīvs. Ja paskatāmies uz mauzoleju Maskavā, tad redzams, ka tur Ļeņina vārds uzrakstīts uz tāda paša brūna fona, kā „Ļeņingrad” nosaukums. Kaut kas lietas labā jādara!”

„Ļeņina grebene aizsegs iedzīvotāju logus”

Viens no „Ļeņingrad” īpašniekiem Sergejs Bižāns Kasjauns.lv pastāstīja: „Lietai ar mūsu kafejnīcas zīmolu jau ir sena vēsture. Pirms deviņiem gadiem Patentu valdē vēlējos kā preču zīmi reģistrēt „Ленинград” nosaukumu ar Ļeņina galvu ar grebeni. Taču Patentu valdes ierēdņi pieņēma subjektīvu lēmumu – apstiprināja tikai nosaukumu, bet ne Ļeņinu ar grebeni. Ierēdņi nevēlējās, ka viņš tāds izskatītos.

Kad Rīgas domē nesen vēlējāmies apstiprināt kafejnīcas noformējumu Krišjāņa Valdemāra ielā ar vējrādītāju (Ļeņins ar panku frizūru), mums atkal to aizliedza. Atteikums tīri formāls – vējrādītājs aizsegs pirmā stāva dzīvokļa logus. Izgājām uz kompromisu. Es ļoti labi saprotu Imantu, bet uzskatu, ka šobrīd ir par vēlu iespringt. Ja atnāks kāds ierēdnis un teiks, ka tas ir pieņemams – tad jā.

Ar VVC arī viss vēl nav beidzies. VVC mūs izsaucis pie sevis, lai izskaidrojam situāciju. Tas ir tā – mamma prasa, kāpēc bikses ir netīras. Nekāds sods nav uzlikts, kā viss atrisināsies, varēšu pateikt tikai pēc tikšanās ar VVC. Tomēr mani pārsteidz VVC divkosīgā attieksme, tas ir genocīds nevis pret mūsu kafejnīcu, bet gan kirilicu. Ja nosaukums būtu arābiski vai ķīniski, viss būtu kārtību. Mani pārsteidza kādas VVC darbinieces teiktais – vai viņu neuztrauc tas, kas rakstīts uz ķīniešu kafejnīcas izkārtnes Tallinas ielā. Viņa teica, ka nē, jo nesaprot, kas tur rakstīts. Nezinu, vai VVC ir jālielās ar to, ka viņi nezina, kas rakstīts uz izkārtnēm Rīgas ielās?”