Daļa Latvijas iedzīvotāju neaiziet uz kino pat reizi gadā
Daļa Latvijas iedzīvotāju neaiziet uz kino pat reizi gadā: 2009.gadā bija 0,86 kinoapmeklējumi uz vienu iedzīvotāju, 2010.gadā - 0,94. Latvijā ir 26 kino izrādīšanas vietas, bet tikai desmit no tām ir moderni kinoteātri.
Par to liecina Nacionālā kino centra apkopotā informācija, ar kuru 2. februārī tika iepazīstināti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.
Pērn ārzemju filmas Latvijā noskatījās 1 959 848 skatītāji, Latvijas filmas - 146 379 skatītāji. Kopējie kases ieņēmumi kinoteātros pērn bija 5 951 708 lati.
Valsts atbalsts filmu nozarei ir samazinājies no 4 316 705 latiem 2008.gadā līdz 1 325 345 latiem 2010.gadā un 1 306 017 latiem šogad.
Ņemot vērā būtisko finansējuma samazinājumu filmu nozarei, deputāte Inguna Rībena (V) pauda šaubas, vai valsts finansējums bija jāpiešķir, piemēram, Lailas Pakalniņas dokumentālajai filmai "Pa Rubika ceļu" un Kaspara Gobas dokumentālajai filmai "Homo.lv", kas atspoguļo geju aktivitātes Latvijā.
2010.gadā pirmizrādes piedzīvoja 19 Latvijas filmas, to skaitā bija trīs spēlfilmas, 12 dokumentālās filmas, trīs animācijas filmas un viena īsfilmu programma. Kases ieņēmumi no Latvijas filmām bija 216 746 lati.
Deputāti noskaidroja, ka jau drīzumā ceļu pie skatītājiem uzsāks Arvīda Krieva vēsturiskā filma "Dancis pa trim" un Aigars Grauba turpina darbu pie filmas "Sapņu komanda 1935", kas stāstīs par Latvijas vīriešu basketbola izlasi, kas ieguva Eiropas čempionu titulu.
Latvijā ir tikai 26 kinoizrādīšanas vietas, bet tikai piecas no tām ir labiekārtoti vairākzāļu kinoteātri Rīgā, vēl pieci moderni kinoteātri ir Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Valmierā un Siguldā. Septiņi vecā tipa nekonkurētspējīgi kinoteātri darbojas Ludzā, Daugavpilī, Baldonē, Preiļos, Smiltenē, Talsos un Madonā.
Nacionālā Kino centra vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga uzsvēra, ka Latvijas filmu nozares lielākais sasniegums ir dalība dažādos starptautiskos kinofestivālos. 2010.gadā Berlīnes kinofestivālā tika rādīta Nila Skapāna animācijas filma "Burvīga diena", Kannās - Jurģa Krāsona animācijas filma "Norīt krupi", Anesī festivālā - Kārļa Vītola animācijas filma "Aptumsums", Venēcijā - Lailas Pakalniņas dokumentālā filma "Pa Rubika ceļu", Pusanā - Gata Šmita spēlfilma "Seržanta Lapiņa atgriešanās", Leipcigā - Dāvja Sīmaņa un Ginta Grūbes dokumentālā filma "Pasaules skaņas", Amsterdamā - Andra Gaujas dokumentālā filma "Ģimenes lietas".
Šogad divas filmas - Kaspara Gobas dokumentālā filma "Homo.lv" un Daces Rīdūzes animācijas filma "Zīļuks" - atlasīta Berlīnes kinofestivāla "Berlinale" programmai.
