Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 5. un 6. februārī
Šīs brīvdienas pienāktos kārtīgi nosvinēt, jo ir sācies Jaunais gads. Ne tikai austrumu Kaķa – Zaķa, bet arī īstais senlatviešu. Ir Meteņlaiks, kad jāsāk skaitīt jauns laika ritējums!
Par jauno laika skaitīšanu varēsim sākt domāt visnotaļ jautrās un darbīgās ziemas izpriecās – slēpojot apkārt Alaukstam, pikojoties Mežaparkā vai šļūcot ar ragavām un kamanām Brīvdabas muzejā. Īstu leģendāru spožumu varēsim ieraudzīt apmeklējot stikla galerijas Rīgā un Ventspilī, bet leģendāru brīnumu – gan Misiņa bibliotēkas izstāžu zālē, gan uz kino „Rīga” lielā ekrāna. Savukārt leģendāro latviešu estrādes dziesmu serpentīns sācis savu koncertceļojumu apkārt Latvijai – šosestdien tas būs apstājies Liepājā.
1. Klāt tautas slēpojums „Apkārt Alaukstam”
Visiem slēpošanas faniem šosestdien, 5. februārī ir jāpošas uz Vecpiebalgas pusi, kur jau 22. reizi notiks populārais tautas slēpojums „Apkārt Alaukstam”, kas jau gadu gadiem pulcē slēpotāju tūkstošus, bet šogad slēpojums pulcēs vairāk dalībnieku nekā jebkad iepriekš.
Slēpojumā vecākajam dalībniekam Jānim Ozeram ir 83 gadi. Trasē izies arī pazīstamie biatlonisti Oļegs Maļuhins un Raivis Zīmelis, kā arī sabiedrībā pazīstamas personas - bijušais Rīgas mērs Aivars Aksenoks, kluba „Paldies Dievam, Piektdiena ir klāt!” īpašnieks Arnis Bikšus , izdevniecības „Rīgas Viļņi” valdes priekšsēdētāja Aija Simsone un daudzi citi.
Šogad „Apkārt Alaukstam” ietvaros ir trīs distances: maratona - 42 km, Tautas slēpojums - 15 km un vismazākajiem – „MAXIMA Favorit” bērnu slēpojums. Tas ļaus katram izvēlēties sev piemērotu distanci. Mazie dalībnieki varēs mēroties spēkiem arī bērnu laukumā, baudot ziemas priekus un sasniedzot savus rekordus kameršļūkšanā.
Jāpiebilst, ka šogad „Apkārt Alaukstam” pirmo reizi vēsturē ir iekļauts starptautiskajā maratonu sērijā „Euroloppet” un kopējais balvu fonds ir 5500 eiro.
Tā kā „Apkārt Alaukstam” slēpojuma tradīcija aizsākusies jau 1984. gadā, tad par godu šim notikumam visas dienas garumā tiks atskaņota mūzika astoņdesmito gadu noskaņās, būs vērojami snovbordistu paraugdemonstrējumi, uzstāsies mūzikas grupa „Roots band” un Normunds Rutulis.
Sīkāk internetā: www.maratoni.lv.
2. Pirmais pikošanās čempionāts
Tie, kuri sestdien nebūs noguruši pēc slēpojuma apkārt Alaukstam un gribēs baudīt ziemas priekus, svētdien, 6. februārī no pulksten 12.00 līdz 16.00 ir gaidīti Mežaparka Lielās estrādes teritorijā – atpūtas kompleksā „Ziemas parks”, kur notiks Latvijā pirmais Pikošanās čempionāts.
Pikošanās sacensības sastāvēs no vairākām aktivitātēm, tādējādi katrs dalībnieks varēs piedalīties, neatkarīgi no savām sportiskajām iemaņām un vecuma. Lai veicinātu sportisko garu, par katru uzdevumu sacensību dalībnieki saņems punktus un noslēgumā tiks noskaidroti uzvarētāji, kas saņems pārsteiguma balvas.
Dalībnieki varēs izmēģināt savus spēkus tādās disciplīnās kā „Trāpīgais”, „Lidojošais maiss”, „Kurš tālāk” un „Sniega kaķene”, kā arī citās. Pasākuma kulminācija būs lielā sapikošanās, kas sāksies pulksten 15.00.
„Līdzīgi pikošanās pasākumi notiek vairākās Eiropas valstīs un mēs vēlamies šo tradīciju ieviest arī Latvijā. Bagātīgās sniega kupenas un dzestrais laiks nav šķērslis, tieši pretēji - tas mums dod iespēju gluži kā bērnībā nodoties dažādiem ziemas priekiem un kārtīgi izpikoties. Tāpēc aicinām pasākumā piedalīties ģimenes, draugus un visiem kopā gūt neaizmirstamus iespaidus,” saka pasākuma iniciatora „Actimel” zīmola vadītāja Baltijas valstīs Linda Bula.
Jāpiebilst, ka portālā draugiem.lv veiktā aptauja pierādīja, ka latviešiem patīk pikošanās - 27% aptaujāto atzīmēja to kā aizraujošāko ziemas aktivitāti, tikai ar pāris balsīm atpaliekot no pirmās vietas - slēpošanas un snovborda.
Sacensības notiks komandās un individuāli, reģistrēties varēs pasākumā uz vietas. Dalība pasākumā ir bezmaksas.
Jaunais gads nav sācies tikai kaut kur tālu austrumos – Ķīnā vai Japānā, bet arī tepat pie mums, jo latvieši jau no laiku galiem februāra sākumā svin Meteņdienu, kuras paražas liecina, ka Metenis bijis Jauna gada sākums. Šajā dienā liela uzmanība veltīta bērniem un dažādām jautrām, mazliet pat bērnišķīgām izdarībām. Jo ne tikai cilvēku dzīve sākas no mazotnes un bērnības, arī dabā gada sākums ir laiks, kad drīzi jo drīz dienas kļūs garākas.
Svētdien, 6. februārī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā no pulksten 12.00 līdz 16.00 visi ir aicināti uz Jaunā gada jeb Meteņdienas godiem.
Programmā: budēļos iešana, Meteņa dzīšana, dziesmu dziedāšana vizināšanās ar ragaviņām un rotaļās iešana. Būs arī vienreizēja iespēja izbraukt Sibīrijas haskiju vilktās kamanās. No pulksten 14.00 Vidzemes sētā visus muzeja viesus un budēļus rotaļās iesaistīs, apdziedās un Meteņu garā izpērs atraktīvā folkloras kopas „Rija”. Sasildīties un atvilkt elpu starp Meteņa izdarībām varēs pie ugunskuriem pasākuma norises vietās.
Uz ledus Juglas ezerā iepretim Vidzemes sētai darbosies ledus lēze – ragavu karuselis, kas sagādās patiesu prieku visiem ziemas prieku cienītājiem. Tāpat Brīvdabas muzejā var izīrēt slēpošanas inventāru un ragaviņas. Romantisks izbrauciens pa muzeju būs pieejams arī zirga vilktās kamanās.
Sīkāk internetā: www.brivdabasmuzejs.lv .
Jau vismaz trīs latviešu paaudzes ir izaugušas ar mūsu bērnu literatūras leģendas Margaritas Stārastes grāmatām – viņas radītajām ilustrācijām un pasakām.
Izstādēs māksliniece piedalās jau kopš 1937. gada, bet pirmās grāmatas ar Margaritas Stārastes ilustrācijām iznāca 1942. gadā. Jau ar pirmajiem izdevumiem Margaritas Stārastes talantu novērtē gan lasītāji, gan tādi prestiži grāmatu apgādi kā „Zelta ābele” un „Grāmatu draugs”. Tāpat viņa darinājusi arī dekorācijas un leļļu zīmējumus Valsts leļļu teātra un Jaunatnes teātra iestudējumiem. Savas mākslinieciskās darbības 66 gados Margarita Stāraste ir sarakstījusi un ilustrējusi ap 100 grāmatu. Ilustrācijas tapušas arī vairāk nekā 40 citu autoru darbiem. Vēl arvien Zīļuks, Tince, Pintiķi, rūķi, sniegavīri, dažādie kukainīši un citi rakstnieces radītie tēli priecē jaunos lasītājus. Ar viena no rakstnieces un mākslinieces vismīļākā tēla Zīļuka gaitām iepazinušies ne tikai latviešu bērni. Šī grāmata izdota arī krievu, vācu, lietuviešu, angļu, poļu, čehu, pat japāņu valodā. Nupat pēc Margaritas Stārastes pasakas motīviem tapusī režisores Daces Rīdūzes animācijas filma „Zīļuks” ir iekļauta 61. Berlīnes kinofestivāla programmā.
2. februārī Margaritai Stārastei apritēja 97. dzimšanas diena. To atzīmējot Misiņa bibliotēkā (Rīgā, Rūpniecības ielā 10) atklāta mākslinieces mazdēla Nila Erdmaņa – Stārasta fotogrāfiju izstāde „Margarita Stāraste zīmē”.
Fotogrāfiju autors stāsta: „2007. gada pavasarī nolēmu apciemot vecmāmiņu Bukultos. Toreiz vecmāmiņai jau bija 93 gadi, un es viņu sastapu iegrimušu darbā. Protams, šo brīdi nevarēju palaist tā vienkārši garām - veicīgi aizskrēju pēc fotoaparāta un tūdaļ pustumšajā istabā ķēros pie procesa iemūžināšanas. Tikai pēcāk attapu, ka neesmu redzējis fotogrāfijas, kurās vecmāmiņa būtu fiksēta zīmējot. Šo manis veidoto fotogrāfiju unikalitāte slēpjas apstāklī, ka tās nav inscenētas, tas ir reāls, nesamākslots darba process, kurā centos neiejaukties, „skaļi elpojot”. Protams, arī fakts, ka vecmāmiņa tik lielā vecumā joprojām zīmēja, ir apbrīnas vērts. Vēl 2008. gada oktobrī vecmāmiņa rakstīja dzeju un zīmēja, taču pavisam drīz viņa saslima un nu vairs nevar pazīmēt…
Šo fotogrāfiju filozofiskā koncepcija ir meditatīva apstāšanās laikā un telpā, padziļināts procesa pētījums, to nekādi neietekmējot un netraucējot.”
* Vienlaikus „Misiņos” ir apskatāma vēl viena izstāde par citu latviešu jaunatnes literatūras leģendu, arī Margaritas Stārastes draudzeni, - Zentas Ērgles 90. jubilejai veltītā izstādi „Pāri gadiem cauri dzīvei”.
Sīkāk internetā: www.acadlib.lv .
Lai arī Līvānu un Grīziņkalna stikla fabriku ziedu laiki jau sen kā ir aiz muguras, interese par stikla mākslu Latvijā ir stabila. Un tas, iespējams, liecina par to, ka ar laiku pie mums atkal varētu atdzimt mākslinieciska stikla rūpniecība. Ne jau velti pašlaik vienlaicīgi notiek vairākas stikla mākslai veltītas izstādes:
* Melngalvju nama izstāžu zālē līdz 6. martam ir apskatāma stikla mākslas izstāde „Ekspresijas stiklā”, kurā ir apvienoti Latvijas Mākslas akadēmijas studentu, pasniedzēju un absolventu darbi.
Stikla māksla pārsteidz ne tikai ar estētisko baudījumu, bet arī ar trauslumu, kas prasmīgo meistaru rokās pārtapis par dizaina priekšmetiem, mākslas objektiem un gaismas ķermeņiem. Tā kā stiklam piemīt augsts enerģētiskais potenciāls, izstāde „Ekspresijas stiklā” sniedz iespēju skatītājam novērtēt mākslinieku ideju daudzveidību, aplūkojot gan ierastās izpausmes formas, gan radošos izaicinājumus.
Melngalvju nams apmeklētājiem ir atvērts no otrdienas līdz svētdienai no pulksten 11.00 līdz 17.00 (pirmdienās slēgts). Ieejas biļete: Ls 2 (pensionāriem – Ls 1).
* Savukārt Ventspils teātra namā „Jūras vārti” līdz 1. martam ir skatāma Daiņa Gudovska stikla mākslas izstāde.
Dainis Gudovskis ir spilgta un arī nozīmīga persona Latvijas stikla mākslas vēsturē. 1995. gadā, sākot strādāt Latvijas Mākslas akadēmijā, viņš ieviesa studiju tipa darbnīcu, kas ienesa diezgan krasas pārmaiņas stikla mākslas apguves procesā, jo akadēmijā pirms tam tika sagatavoti vairāk rūpnīcu dizaineri, nevis radoši mākslinieki.
Mākslinieka izpausmes veidam raksturīgs plastisku formas līniju ritmiem pakļauts izteiksmīgs objekta siluets. Autora darbos primāra nozīme ir plastikai, sabalansētām proporcijām un stikla faktūru kontrastiem, pretnostatot matēto stiklu caurspīdīgajam.
Apmeklējot šo izstādi, gūstams patīkams ieskats stikla mākslas aktuālajās norisēs. Izstādes telpa ir atraktīvu ideju pārpilna, eksponētie darbi ir mūsdienīga mākslinieka domu, emociju un ideju pasaules atspulgs.
* Toties, kā stikla māksla attīstās Baltijas jūras viņā pusē – Somijā, līdz 18. februārim var redzēt Mākslas bankas galerijā, kur atklāta Somijas trauku un dekoru izstāde „Skandināvu tradīciju modernā elegance", kas piedāvā aplūkot Somijas zīmola „iittala” produkcijas klāstu.
Visi „iittala” produkti ir roku darbs, ar lielisku dizainu un produktu apstrādes kvalitāti, kas nav sasniedzams konveijeru ražotnēs, šis zīmols darbojas jau kopš 1881. gada.
„iittala” meistari izmanto instrumentus, tehnoloģijas un zināšanas, kuras pielieto no paaudzes paaudzē. Darbs pie katras kolekcijas vienas produktu sērijas tiek uzticēts konkrētam meistaram, kurš ienes savu dvēseles gabaliņu katrā priekšmetā. Tāpēc visi kompānijas „Iittala” priekšmeti izskatās kā „dzīvi”. Tas ir kaut kas vairāk nekā vienkārši vāze vai glāze.
Izstādes apmeklētāji var aizpildīt anketas, kuras izstādes noslēguma dienā 18. februārī piedalīsies izlozē, kurā varēs laimēt dāvanu kartes „iittala” produkcijas iegādei.
Mākslas bankas galerija atrodas Vecrīgā, Mazajā Skolas ielā 2 (līdzās Doma baznīcai).
Sīkāk internetā: www.makslasbanka.lv.
6. Vecā, labā estrāde – koncertceļojums pa Latviju
Liene Šomase, Ieva Akuratere, Viktors Lapčenoks, Santa Zapacka & Harijs Ozols un Zigurds Neimanis tikko kā uzsākuši jaunu muzikāli – izklaidējošu koncertceļojumu ar programmu „Estrādes serpentīns”. Tajā ar jau iemīļotām un jaunām dziesmām, izskanēs humoreskas par mūsu dzīvi un ikdienu. Tas būs kā ceļojums cauri laikiem, sākot no stagnācijas un beidzot ar mūsdienām, pilns pozitīvas enerģijas un pārdomu. Koncerta apmeklētājiem būs lieliska iespēja atslēgties no ikdienas rūpēm, atpūtinot garu un dvēseli, teic koncerta organizētāji.
Šosestdien, 5. februārī „Estrādes serpentīnu” varēs redzēt un dzirdēt Liepājas Olimpiskajā centra Rožu zālē pulksten 16.00 (biļešu cena – no Ls 4).
Estrādes mākslinieki visu februāri un aprīli turpinās savu koncertceļojumu un skatītājus gaida visā Latvijā:
10. februārī – Ogrē; 11. februārī – Ventspilī; 18. februārī – Valmierā; 19. februārī – Limbažos; 20. februārī – Madonā; 25. februārī – Jelgavā; 1. aprīlī – Ādažos; 8. aprīlī – Gulbenē; 10. aprīlī – Saldū; 15. aprīlī – Balvos; 16. aprīlī – Viesītē; 17. aprīlī – Bauskā; 24. aprīlī - VEF kultūras pilī Rīgā, bet 25 .aprīlī – Cēsīs.
7. Kinoteātrī „Rīga” – bohēma, kas tinas dūmos
Kinoteātrī „Rīga” šīs nedēļas nogalē sākta demonstrēt šarmanta, bohēmiska un piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem bagāta franču biogrāfiska filma – fantāzija „Seržs Geinsbūrs, Varonīgā dzīve”.
Tā ir filma par pazīstamo franču dziedātāju, mūziķi, aktieri, dzejnieku, režisoru un sieviešu siržu lauzēju Seržu Geinsbūru. Tā ir filma par cilvēku, kura vārds gandrīz 25 gadu garumā turējās dzeltenās preses un glancēto žurnālu lapās. Geinsbūra mīlestība pret sievietēm, vājība pret alkoholu un tabaku, kaisle pēc visa veida tabu laušanas piešķīra skandalozajai personai leģendas oreolu. Viņam bija neparasta dzīve. Viņa mūzika bija fantastiska. Viņa leģendāro mīļāko vārdi ir Bridžita Bardo, Žiljeta Greko, Katrīna Denēva, Izabella Adžāni, Džeina Birkina… Birkina deva priekšroku Geinsbūram, atraidot Alēna Delona uzmanības apliecinājumus. Viņi nodzīvoja kopā 11 gadus un viņu meita Šarlote ir viena no mūsu laika ievērojamākajām aktrisēm.
Filma ir oriģināls un pārliecinošs mēģinājums parādīt šī ekstravagantā un talantīgā cilvēka dzīvi, kurš kļuvis par mūzikas ikonu. Kinokritiķe Daira Āboliņa vērtē: „Bohēma, kas tinas cigarešu dūmos filmā ir valšķīga un samaitāti pievilcīga. Daudz krāšņu detaļu. Šoreiz filma, manuprāt, glaimo vīrietim medniekam, bet, kā zināms, daudzas viņa mīļākās joprojām ir pie labas veselības un mēs viņu vārdus zinām.”
Sestdien, 5. februārī un svētdien, 6. februārī filmas seansi pulksten 15.30 un 20.30.
Sīkāk: www.kinoriga.lv.
Serža Geinsbūra talants un bohēma kinoteātrī Rīga:
