Kino slepkava bijis jurists un aizstāvējis tiesības bruņoties
Kinoteātrī cilvēku nošāvis Nikolajs Zikovs — jurists, kurš aizstāvējis privātpersonu plašas tiesības uz šaujamieročiem.
Zikovs laikā no 2006. līdz 2009. gadam publicējis četrus rakstus nozares žurnālā „Jurista Vārds”. Pēdējais bijis „Parādnieka pamatoti iebildumi maksātnespējas procesā”, divi raksti veltīti saistību izpildei, bet šajā gadījumā interesantākā ir 2006. gada publikācija „Šaujamieroču aprite un cilvēktiesību aizsardzība”.
Neapšaubot Latvijā augsto noziedzības līmeni, autors uzskata, ka tiesībsargājošās iestādes „objektīvu iemeslu dēļ pilnībā nevar garantēt iedzīvotāju tiesību aizsardzību pret prettiesiskām darbībām”, tādēļ loģisks risinājums, viņaprāt ir šis — „privātpersonām jābūt iespējai patstāvīgi aizstāvēt savas tiesības, it īpaši situācijās, kad tās tiek apdraudētas ar citu personu faktiskajām prettiesiskām darbībām, piemēram, slepkavības, laupīšanas vai zādzības gadījumos”.
Tomēr fiziski spēcīgie noziedznieki gūst priekšrocības upuru priekšā, bet situāciju var labot, palielinot pēdējo aizsardzības spējas — ar ieročiem. Un tad nu autors, vairākkārt piesaucot Satversmi, ķēries pie Ieroču aprites likuma un atbilstošo Ministru kabineta noteikumu analīzes.
Piemēram, policija iesniegumu par vēlmi iegādāties šaujamieroci izskata 30 dienu laikā, pārbaudot personas sodāmību un atbilstību likumā noteiktajiem kritērijiem. Šis termiņš Zikovam šķiet par garu un kā labais piemērs piesauktas ASV — tur ieroča iegādei nav vajadzīga federālo valsts iestāžu atļauja, tiesa, par nēsāšanas atļauju pavalstu policijas iestādes lemjot 30 līdz 45 dienu laikā.
Zikovs arī aizstāvējis indivīda tiesības uz neierobežotu ložu veida izvēli — Latvijā ir aizliegts iegādāties un izmantot lodes, kuras, iekļuvušas mērķī, sadalās vai izplešas. Viņaprāt, tas „ļauj indivīdam maksimāli efektīvi īstenot pašaizsardzības pasākumus, tādējādi palīdzot maksimāli efektīvi aizsargāt indivīda cilvēktiesības un ievērojami samazināt iespēju pakļaut nevajadzīgam riskam trešās personas”.
Savdabīga ir šis Zikova domugrauds: „...saskaņā ar pastāvošo sistēmu šaujamieroču un to patronu nonākšana sociāli bīstamo personu rokās tiesiskā ceļā ir neiespējama...” Līdz ar to, viņaprāt, lieks ir arī ierobežojums privātpersonām vienlaikus iegādāties un glabāt vairāk par 500 viena kalibra pašaizsardzības šaujamieroču patronām. Ņem, cik spēj!
Neesot arī jēgas tik „radikālam šaujamieroču praktiskās izmantošanas ierobežojumam” kā aizliegumam vienlaikus nēsāt vairāk par diviem „stobriem” un vairāk par divām aptverēm katram ierocim.
„Ir acīmredzams, ka katra persona pati vislabāk spēj noteikt sava apdraudējuma pakāpi, attiecīgi pati nosakot nēsājamo šaujamieroču un patronu skaitu,” uzskata Zikovs, bet valsts ar savu iejaukšanos tikai nepamatoti ierobežo iespējas efektīvi realizēt tiesības uz dzīvību un īpašumu.
Un gluži loģiski, Zikovs ir arī kritisks pret aizliegumu nēsāt pielādētu ieroci. Tas gan ir sīkums, salīdzinot ar uzskatu, ka personas ar pietiekami praktisko pieredzi varētu iegādāties arī automātiskos ieročus, vismaz mājas aizsardzībai.
Kopumā secinājums skaidrs — šā jurista ideāls ir līdz zobiem apbruņots indivīds. Ar vai bez popkorna tūtas, par to domas dalās. Pašam Zikovam bijuši trīs legāli ieroči.
Māris Puķītis/ekrānšāviņš no www.juristavards.lv
