Nežēlīga attieksme pret mirstošu bērnu
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstus kāda nu jau mūžībā aizgājuša zēna tēvs vaino nežēlīgā attieksmē. Ārsti tēvam esot ieteikuši mirstošo zēnu izņemt no slimnīcas un bērnam paziņot par gaidāmo nāvi.
Nepilngadīgā zēna Dāvida tēvs Jāzeps ārstiem pārmet nežēlīgu attieksmi pret bērniem, kuru pēdējās dienas šai saulē ir skaitītas, 22. februārī vēstīja LNT raidījums „Tautas balss”. Vecākiem esot ne vien uzstājīgi pieprasīts vest projām no slimnīcas neglābjami slimo dēlu, bet arī paziņot, ka viņš mirs
Šokētie vecāki
Šokētie 14 gadus vecā Dāvida vecāki par radušos situāciju ir nolēmuši runāt publiski. Kamēr vecāki ar televīzijas starpniecību cīnījās par smagi slimā dēla tiesībām palikt slimnīcā un saņemt kvalitatīvu paliatīvo aprūpi un nepateikt dēlam biedējošo patiesību par tuvojošos nāvi, tikmēr zēna dzīvi pāragri pārtrauca onkoloģiska saslimšana.
Tomēr Dāvida tēvs notikušo konfliktu vēlējās publiskot arī pēc dēla nāves, jo ģimene vēlas, lai citiem slimu bērnu vecākiem šāda situācija nebūtu jāpiedzīvo. Zēna tēvs „Tautas balsij” stāstīja, ka Dāvids jau vairāk nekā pusgadu bija cīnījies par savu veselību un dzīvību, un vēl janvāra beigās vecāki priecājušies par veselības stāvokļa uzlabošanos pēc smagā ķīmijterapijas kursa.
Tomēr pēc dažām dienām, kad sācies uzlabojums, vecākus šokējis slimnīcas 20. nodaļas ārstu paziņojums, ka Dāvids esot neārstējams, tāpēc jāizraksta no slimnīcas, par ko tēvam jāpaziņo arī zēna mātei.
Ārstējošā ārsta paziņojums šokējis Jāzepu arī tāpēc, ka iepriekš slimnīcas ārstu konsilijs bija nolēmis, ka zēns varēs slimnīcā uzturēties tik ilgi, cik vecāki uzskatīs par vajadzīgu, līdz pat viņa pēdējai dzīves minūtei.
Nežēlīgi un primitīvi
Dāvida tēvs esot kategoriski iebildis pret dēla vešanu prom no slimnīcas, kas arī esot bijis konflikta cēlonis ar ārstniecības personālu. Vecāki baidījušies, ka tālu prom no Bērnu slimnīcas – Jēkabpils pusē, kur ir viņu mājas, viņi nepieciešamības gadījumā nevarēšot dēlam palīdzēt un nodrošināt paliatīvo aprūpi.
Jāzeps „Tautas balsij” uzsvēra, ka slimnīcā ģimenei „ļoti primitīvi apskaidroja”, ka, ja zēns netikšot vests prom mājās un viņam netiks pateikta patiesība par neizārstējamo slimību un gaidāmo nāvi, tad personāls būšot spiests vērsties attiecīgās instancēs pret vecākiem.
„Neatceros to vārdu... par nežēlīgu izturēšanos pret bērnu, tas ir saistīts ar to, ka neteicām par to nāvi,” piebilda Jāzeps. „Mēs ar dakteriem mēģinājām runāt, ka tas viņu satrieks... tās pēdējās stundas, dienas, kas viņam palikušas,” norādīja Jāzeps, taču ārsti tādā „uzspiestā tonī ar draudiem” esot teikuši, ka šādi viņi kā vecāki ierobežojot bērna tiesības, jo nepasakot par miršanu.
Jāzeps pauda viedokli, ka attieksme, kāda tobrīd bija pret viņa dēlu, esot uzskatāma par nežēlību.
Slimnīcas rīcība – neadekvāta
„Tautas balss” sarunā ar Labklājības ministrijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktori Lailu Riekstu–Riekstiņu noskaidroja, ka, neskatoties uz to, ka ārsti apelējuši pie Pacientu tiesību likuma 13. panta, vecākiem tomēr esot izvēle – teikt vai neteikt savam bērnam, ka viņa dienas šai saulē ir skaitītas.
„Tā ir ļoti liela atšķirība, vai ar bērnu tiek apspriests ārstēšanās process vai bērnam tiek pateikts, cik ilgi atliks tev dzīvot, – tas nav viens un tas pats,” skaidroja Laila Rieksta–Riekstiņa. Pēc bērnu tiesību ekspertes domām, neviens cits kā vecāki tik labi nevarot novērtēt, vai informācija par gaidāmo nāvi ir vajadzīga vai tā bērnam var kaitēt un pat saīsināt viņa dzīves dienas.
Savukārt Veselības ministrijā, apspriežot Dāvida paliatīvās aprūpes iespējas Latgales reģionā, Ārstniecības departamenta direktors Reinis Joksts atzina: „Ja nebija pārliecības, ka var nodrošināt adekvātu palīdzību pacienta dzīves vietā, nevarēja būt runa par pacienta izrakstīšanu.”
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadība atteicās „Tautas balsij” kameras priekšā komentēt radušos konfliktu ar pacienta vecākiem. Raidījums saņēma vien e-pasta vēstuli, kurā arī bija atsauce uz Pacientu tiesību likuma 13. pantu: „Pacientam D. bija 14 gadi, un tāpēc ārstējošam ārstam ir jāinformē pacients par viņa saslimšanu, tās gaitu, prognozi un ārstēšanu. Pacients D. jau 2011. gada 8. februārī ārstam izteica lūgumu ļaut braukt uz mājām.”
Tāpat slimnīca e-pasta vēstulē norādīja, ka ārstu konsilijs 4. februārī nolēma, ka turpmāk bērnam noteikta paliatīvā palīdzība, kā arī vecāki tikuši informēti par iespēju palikt slimnīcā, cik nepieciešams. Slimnīca vēstulē arī izteica līdzjūtību zēna vecākiem un radiniekiem sakarā ar bērna zaudējumu.
Kasjauns.lv/Foto: Lita Krone/LETA
