Eksperti: mediju patiesajiem īpašniekiem jābūt zināmiem

Rīgas Stradiņa universitātes Komunikāciju katedras vadītāja un mediju eksperte Anda Rožukalne teica, ka Latvijā mediji ir savijušies ar dažādiem politiskiem grupējumiem un arī pārlieku kalpo tīri politiskām interesēm. Medijiem ir vāja atbildība pret sabiedrību, sabiedrībai ir vājas prasības pret medijiem, bet medijiem spēcīga ietekme, kā rezultātā valstī ir vāja pilsoniskā sabiedrība, teica Rožukalne.

Viņa radīja daļēji gatavu mediju īpašnieku, politiķu un ekonomisko interešu shēmu, kas liecināja, ka teju visiem politiskiem spēkiem ir tiešas saites ar preses izdevumiem vai raidorganizācijām.

Par iecerēto likuma normu, kas prasītu, lai atklāj visus preses izdevuma īpašniekus līdz pēdējam labuma guvējam, izskanēja debates. Publicists un "Neatkarīgās Rīta Avīzes" žurnālists Juris Paiders, kas vada arī Latvijas žurnālistu savienību, izteica skepsi, vai tādējādi atklās visas ieinteresētās puses. Viņš atsaucās uz Krievijas likumu, kas prasa atklāt visus stratēģiski svarīgu objektu īpašniekus un labuma guvējus. Par Domodedovas lidostas īpašniekiem, kur nesen notika teroristu rīkots sprādziens, izrādījās Apvienotai karalistei piederošās Menas salas divi iedzīvotāji.

Jurists Aldis Gobzems sacīja, ka likumu par preses īpašnieku publiskošanu varot pieņemt bez problēmām, pārņemot līdzīgu likumu, kas attiecas uz banku īpašniekiem un labuma guvējiem. Svarīgi esot nosacīt atbildību un sankcijas par likuma normu nepildīšanu.

Saeimas deputāts un kādreizējais tieslietu ministrs Dzintars Rašnačs (VL-TB/LNNK) diskusijā aizrādīja, ka drukātai presei ir vairs maz ietekmes uz sabiedrisko domu. To arvien vairāk ietekmējot interneta portāli.

Uz interneta ietekmi arī norādīja Saeimas deputāts Boriss Cilēvičs (SC), kurs bija ieradies uz diskusiju kā klausītājs.

Valsts prezidenta padomniece juridiskos jautājumos Inese Lībiņa-Egnera sacīja, ka, lai nodrošinātu mediju redakcionālo neatkarību, būtu jāpārņem Vācijas un dažu citu Eiropas valstu modelis, kur īpašnieki paraksta līgumu par neiejaukšanos redakcijas darbā un šādi līgumi, vismaz Vācijas tiesu praksē, neesot grozāmi pat pie īpašnieku maiņas

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ingrīda Circene (V) teica, ka, veidojot likumu par īpašnieku publiskošanu, rodas jautājumi par procentuālu robežu vilkšanu, ja medijam ir daudz īpašnieku, vai tas pieder akciju sabiedrībai ar mainīgu akcionāru sastāvu.

Diskusijas gaitā arī izskanēja, ka, publiskojot mediju īpašniekus un labuma guvējus, būtu arī jāpieprasa tā saukto "trasta" līgumu labuma guvēju publiskošana, kur uzņēmums formāli pieder vienai personai, taču citas personas uzdevumā.

Paiders komentēja, ka, atklājot intereses, kas var ietekmēt mediju darba kvalitāti, vajadzētu arī pētīt tā saucamos ''atslēgas klientus'' un kreditorus, kuri var būtiski ietekmēt preses izdevuma ieņēmumus.

Lībiņa-Egnere piebilda, ka reklāmdevēju ietekme būtu arī vērā ņemama sabiedriskajos medijos, kuru īpašnieki ir zināmi un to mērķi it kā ir definēti.

Saeimas deputāte Lolita Čigāne (V), kas arī bija starp diskusijas klausītājiem, teica, ka Latvijas mediju īpašumu struktūras necaurskatāmība un šķietamā politisko un ekonomisko interešu ietekme ir konstatēta starptautiskos pētījumos, kur valstij dots samēra slikts reitings.

Apspriede šodien notika grāmatnīcas "1/4 Satori" telpās Rīgā, Lāčplēša ielā, kur blakus grāmatu tirdzniecībai bieži notiek diskusijas par sabiedrībai interesējošām tēmām.