Valdība pret pensionāriem īsteno psiholoģisko teroru
Valdība pret pensionāriem veic masīvu psiholoģisku teroru, pastāvīgi ziņojot par saviem plāniem „apcirpt” pensijas, paaugstināt pensionēšanas vecumu, atņemt pabalstus un tamlīdzīgi.
Pensionāriem, atšķirībā no gados jaunākiem cilvēkiem, ir arī laiks šīs ziņas „uztvert”. Viņi, būdami mājās pie televizoriem un radioaparātiem, ir pakļauti šim „ideoloģiskajam uzbrukumam”. Jaunajiem nav laika negatīvo ziņu plūsmu „uztvert”, jo viņiem ir jāstrādā, jauniešu prioritāte arī nav jaunāko ziņu klausīšanās.
Bērni vecākiem atņem ūdens krūzi
Kāda kasjauns.lv lasītāja gluži ar asarām acīs teica: „Nezinu, kā lai dzīvo. Naudas jau mums visiem nav, bet tā pastāvīgā runāšana par to, ka samazinās pensijas, nogriezīs pabalstus un atlaides, ka pensionāri vainīgi pie komunisma celtniecības un bērnu nedzemdēšanas, vienkārši dzen izmisumā. Ja grib samazināt pensijas, lai ņem to naudu nost, bet nevajag par to taču visu laiku runāt... un neko nedarīt!”
Tas, kā mūsu valdība pašreiz izturas pret pensionāriem, par neko labu neliecina, kasjauns.lv teica psihoterapeits Aivis Dombrovskis. „Tas nav ceļš uz attīstību. Valdība attiecībā pret pensionāriem ir kā bērni. Kas neciena savus vecākus, tas paņem ragaviņas un viņus velk uz mežu,” saka Dombrovskis. Tieši tā tagad arī rīkojas mūsu valdība.
Pensionāri savulaik paļāvās uz valsti, ka tā viņiem vecumdienās pienesīs ūdens krūzi, bet tagad šī ūdens krūze tiek atņemta, notiekošo raksturo Dombrovskis. Visu to redzot, arī nākamie pensionāri, pašlaik strādājošā paaudze, vairs nepaļausies uz valsti. Tas ir ceļš uz pašiznīcību, teic psihoterapeits.
Lai arī valdības vīri hierarhijā ir augstāki, pensionāriem cilvēcīgi būtu jābūt vēl augtākiem, jo viņi ir gados vecāki par valdības vīriem un sievām, bet jau izsenis visu tautu kultūrās ir izteikta cieņa pret vecāka gadagājuma cilvēkiem. Latvijā gan pašlaik tas nav novērojams.
Psiholoģiskā terora „ziediņi”
Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis žurnālam „Kapitāls”: „Lielākā daļa šīsdienas pensionāru savulaik strādāja, ceļot komunismu, bet pēdējos 20 gadus laida valsti grīstē. Tie neradīja pietiekami daudz bērnu, kad tāda iespēja bija. Jāteic, nepamatoti lielas pensijas nav cilvēktiesību jautājums. Kāpēc mums šodien jāmaksā tik lielas pensijas, ja nevaram to atļauties ne īsākā, ne ilgākā termiņā? Turklāt tas nozīmē, ka mēs, šodienas pelnītāji, nākotnē saņemsim pirktspējas ziņā mazākas pensijas.”
Finanšu ministrs Andris Vilks: „Mani vecāki lauku saimniecībā strādā arī 80 gados. Manuprāt, sabiedrība saprot, ka nevar gaidīt uz valsti, sapņojot par Rietumu pensionāru dzīvesveidu, kas ļauj viņiem doties ceļojumos divreiz gadā.”
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks: „Tāpat droši vien nāksies atteikties no priekšlaicīgās pensionēšanās iespējām. Tie ir daži no darbiem, kas obligāti jāpaveic.”
Premjers Valdis Dobrovskis: „Diskusija par pensiju sistēmas maiņu, ne tikai vecuma cenza ziņā, bet arī par iespējamo pensiju apmēra samazināšanu, ir sociālā budžeta ilgtspējas jautājums.”
Elmārs Barkāns/Foto: Lita Krone/LETA
