Pret tarifiem protestē arī dziedošās Vītolu ģimenes tēvs
Mītiņā pret „Latvenergo” iecerētajiem tarifiem bija ieradies arī dziedošās Vītolu ģimenes galva Jānis.
Protesti pret elektrības tarifiem
Vītols bija atnācis viens, bez kuplās ģimenes un arī bez plakātiem. Vaicāts par savu elektrības patēriņu, viņš teic: „Vairāk par simts kilovatiem, vasarā varētu būt arī simts, bet ziemā — apmēram 300.” Kā jau lauku mājās, jāsilda ūdens un ar krāsni vien nepietiek. Vītoli pat varētu iztikt bez elektrības, bet Jānim grūti iedomāties, kā to spētu cilvēki pagastu centros un pilsētās.
Kā jau ziņots, „Latvenergo” ir panācis sabiedrisko pakalpojumu regulatora piekrišanu jauniem tarifiem no 1. aprīļa. Vecā cena paliks tikai tiem, kas spēj patērēt 1200 kilovatstundu gadā jeb 100 mēnesī (8,25 santīmi par kilovatstundu), bet par turpmākajām 1200 kWh līdz nākamā gada 1. aprīlim — 10,74 santīmi par kWh. Pret šo plānu šodien pulksten 12 pie Rīgas pils un Saeimas notika mītiņš, kur piedalījās vairāki simti cilvēku, viņu vidū arodbiedrību, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, Nacionālā spēka savienības un citu politisku organizāciju pārstāvji. Oficiāli mītiņu pieteica Iveta Rīdere no Jēkabpils.
No Pils laukuma mītiņotāji devās uz Saeimu, kur ar viņiem izgāja tikties parlamenta priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa („Vienotība”), kurai nodotas protestētāju prasības atcelt elektrības tarifu paaugstināšanu un „izbeigt jebkādā slēptā formā privatizēt "Latvenergo" un ar to saistītos uzņēmumus”.
Āboltiņai neizdevās protestētājus uzrunāt megafonā, joakcijas rīkotājiem to neizdevās laikus atrast. Pūlis veltīja Saeimai saukļus par korumpantiem, nodevējiem, zagļiem, daži protestētāji aicināja ieņemt Saeimu, tomēr neguva atsaucību. Bez Āboltiņas ar protestētājiem aprunājās vienīgi deputāts Atis Lejiņš („Vienotība”), pārējie jau bija prom vai savos kabinetos.
Jānim Vītolam tarifu celšana nav galvenais iemesls, kāpēc viņš nāca uz mītiņu. „Internetā un citur redzēju gana daudz norāžu uz to, ka „Latvenergo” un citus valsts uzņēmumus gatavojas atdot ārzemju investoriem. Viņi gribēs izspiest no tautas vēl vairāk sulas kā līdz šim,” saka Vītols.
Vītolu ģimene gan vairāk pazīstama ar muzicēšanu nevis politiskajām aktivitātēm. Jānis stāsta, ka līdz Jaungadam diezgan daudz muzicējuši. „Janvārī un februārī varējām pievērsties divos gados iekavētajām lietām, bet tagad, pavasarī, atkal reizi nedēļā kaut kur aizbraucam. Esam iesaistīti alternatīvo skolu veidošanas kustībā, kam atdodam diezgan daudz savas sirds un laika. Arī dziedam šajās un citās skolās.”
Pēc Vītola vārdiem, daudzās Latvijas vietās vecāki paši organizējas, domājot par savu bērnu izglītību. „Ir brīvā skola Ikšķilē, tautskola Jelgavā, veidojas Mārupē, apvienojušies vecāki vairākās pilsētās,” piebilst Vītols.
