Piecu gadu cietumsods sievietei, kas vēlējās apkrāpt apdrošinātājus

2008. gada 30. novembrī Jelgavas rajona Cenu pagastā (tagad Ozolnieku novada Cenu pagastā) nodega dzīvojamās mājas mansards, pirts, galdniecības darbnīca, šķūnis un saimniecības ēka. Toreiz ugunsdzēsēji izvirzīja divas ugunsnelaimes izcelšanās versijas - elektroīssavienojums vai ļaunprātīga dedzināšana. Savukārt nodegušā īpašuma saimniece apgalvoja, ka draudus viņas īpašumu viņai esot izteikuši palīgstrādnieki, ar kuriem viņai esot bijuši konflikti.

Izmeklēšanas gaitā noskaidrojās, ka mājas saimniece bija „sagatavojusies” ugunsgrēkam, lai saņemtu nesamērīgi lielu apdrošināšanas prēmiju.

Mājas saimniece pirms ugunsgrēka bija noslēgusi apdrošināšanas līgumu ar kompāniju „If Apdrošināšana”, tajā norādot mantas, kuras nebija iegādājusies un kuras neatradās viņas īpašumā. Neilgi pirms ugunsgrēka apsūdzētā vairākkārt  noslēdza papildus vienošanās ar apdrošinātāju, gandrīz divkāršojot  īpašuma kopējo platību un papildinot iedzīves priekšmetu uzskaitījumu, kā rezultātā kopējā apdrošināšanas summa sastādīja gandrīz 700 000 latu.

Pēc apsūdzētās versijas ugunsgrēkā sadega biljarda galds, LG un „Samsung” plazmas televizori un kinozāle, četras Venēcijas kristāla lustras, masīvkoka rakstāmgalds, ūdeļādas, lapsādas un lamas kažoki, kā arī ādas mētelis, ādas mēbeļu atpūtas komplekts, vairāki antikvāri paklāji un kalnu velosipēdi. Izmeklēšanas ietvaros pat tika veikts plazmas televizora sadedzināšanas eksperiments, lai noskaidrotu, ka tāds vispār nav bijis sadegušajā mājā.

Veicot notikušā izmeklēšanu tika konstatēts, ka nodegušajā īpašuma nav atrodamas nekādas ekskluzīvo iedzīves priekšmetu atliekas. Tai pat laikā nodegušajā īpašumā tika atrastas ievērojami mazvērtīgāku mantu, kuras ir izgatavotas no viegli degošiem materiāliem (piemēram, skaņu plašu) atliekas. Šis fakts gan policijai, gan apdrošināšanas sabiedrības pārstāvjiem radīja aizdomas, ka ir noticis krāpšanas mēģinājums.

Jāpiebilst, ka izmeklēšanas laikā apsūdzētā arī nevarēja norādīt nevienu personu, kas varētu apstiprināt, ka viņai būtu piederējušas norādītās ekskluzīvās mantas. Liecinieki, kas šo mantību teicās redzējuši, parādījās krietni vēlāk. Turklāt viens no lietā iesaistītajiem lieciniekiem vēlāk vairākkārt mainīja savas liecības, vispirms norādot, ka ticis pierunāts tās sniegt par labu Daugulei, bet pēc tam atkal uzstājot, ka it kā sadegušās mantas tomēr esot redzējis. Tiesa atzina, ka šo personu rīcība ir jāizmeklē atsevišķi, jo viņu darbībās ir saskatāmas likumpārkāpuma pazīmes.

Krimināllietas izmeklēšanas gaitā savu eksperta atzinumu par notikušo ugunsgrēku sniedza sertificēts ugunsgrēku izpētes eksperts, kurš norādīja, ka ugunsgrēka vietas apskates laikā ir konstatēts vērtīgo priekšmetu iztrūkums. „If Apdrošināšana” kā cietušais veica izmeklēšanas eksperimentu nolūkā pierādīt, ka apsūdzētās norādītais 2 300 latu vērtais LG plazmas televizors nevar sadegt bez pēdām. Ekspertimentā analoģiska izmēra LG plazmas televizora dedzināšanai tika izmantota akreditētas laboratorijas iekārta, kuru izmanto būvmateriālu testēšanai. Eksperta secinājums bija viennozīmīgs – televizoram sadegot ugunsgrēkā, no tā pāri paliek neorganisko materiālu paliekas (mikroshēmas, metāla karkass, stikli, alumīnija daļas). Tas nozīmē, ka pēc ugunsgrēka Daugules īpašuma krāsmatās bija jāatrod televizoru atliekas, bet to nebija.

Jāpiebilst, ka apsūdzētā kā ugunsgrēkā pilnībā sadegušas bija norādījusi arī Murano lustras, kuru vērtību viņa bija aplēsusi 12 000 latu apmērā. Taču arī Murano stikls ir slavens tieši ar to, ka tā izgatavošanas tehnoloģija padara to īpaši izturīgu un, saskaņā ar ekspertu viedokli, arī vienkārša stikla lustras nemēdz sadegt, neatstājot nekādas paliekas.

„Esam ļoti gandarīti par tiesas spriedumu šajā lietā un uzskatām, ka tiesa ir adekvāti novērtējusi apsūdzētās Daugules rīcību. Pēdējo gadu laikā mēģinājumi izkrāpt apdrošināšanas atlīdzību kļūst aizvien vairāk, tomēr apdrošināšanas sabiedrības nav kaut kāds mistisks neizsmeļams fonds. Apdrošinātāja rezerves, no kā tiek izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, veido no klientu iemaksātajām apdrošināšanas prēmijām. Gadījumā, ja tiek izkrāptas apdrošināšanas atlīdzība, šādi neparedzēti zaudējumi nav ierēķināti, tomēr apdrošinātājam tie ir jāsedz, un tas tiek darīts uz prēmijas celšanas rēķina – tātad, uz godīgo klientu, patērētāju rēķina. Cilvēkiem, pirms mēģināt apkrāpt apdrošināšanas sabiedrību iesakām padomāt vai ir vērts riskēt ar savu reputāciju un iespējamu cietumsodu, lai iedzīvotos uz citu rēķina,“ norāda If Apdrošināšana” galvenā juriste Maija Opmane-Vēbere.