Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 2. un 3. aprīlī

Dailes teātrī beidzot varēsim redzēt Maskavā iestudētos leģendāros Hermaņa „Šukšina stāstus”, bet Spīķeru koncertzālē - visnotaļ jautru un dīvainu Latvijas Radio kora uznācienu. Dizaina muzejā skatīsim leģendārās franču modes fotogrāfijas, Nacionālajā mākslas muzejā – mūsu pašu fotošedervus, bet Spīķeru laikmetīgās mākslas galerijās – kaut ko modernu un varbūt pat šokējošu.

1. Pavasara atpūta un sports Ķīpsalā

Ar trim izstādēm aktīvās atpūtas un veselīga dzīvesveida cienītājiem – aktīvās atpūtas un sporta izstādi „Atpūta un Sports 2011”, motociklu un aksesuāru izstādi „Motocikls 2011” un laivu un jahtu izstādi “Baltic Boat Show 2011” Ķīpsalas Starptautiskajā izstāžu centrā ir atklāta pavasara – vasaras sezonu. Līdz 3. aprīlim šīs izstādes vienkopus aicina ceļotājus, atpūtniekus, laivotājus, motociklistus un citus interesentus.

Ķīpsalā ikviens aktīvās atpūtas cienītājs atradīs sev daudz interesanta un saistoša, jo tur varēs iegūt plašu informāciju par aktīvai atpūtai nepieciešamo inventāru un aprīkojumu, iepazīties ar jaunumiem, atrast visdažādākos piedāvājumus, uzklausīt speciālistu padomus, vērot dažādas sacensības, paraugdemonstrējumus un šovus. Arī paši apmeklētāji varēs iesaistīties dažādas aktivitātēs un izmēģināt spēkus vienā vai otrā sporta veidā.

Izstādes „Atpūta un sporta” ekspozīciju papildinās līdzās notiekošās sacensības un dažādu sporta biedrību un klubu aktivitātes, savukārt izstāde „Motocikls 2011” veidota kā festivāls, kur vēl pirms motosezonas uzsākšanas tikties motoklubu biedriem, motosportistiem un motofaniem.

* Izstādē „Atpūta un Sports 2011” apmeklētāji varēs atrast gandrīz visu, sākot no makšķerkātiem, tūrisma un sporta inventāra, līdz pat velosipēdiem un ceļošanai draudzīgajām motormājām. Izstādē varēs iegūt noderīgu informāciju, atrast visdažādākos piedāvājumus un uzklausīt speciālistu padomus. Šī gada jaunums ir „Kemperu iela”, kur būs pārstāvēti lielākie kemperu nomas uzņēmumi Latvijā;

* izstādē „Baltic Boat Show” ūdens atpūtas cienītājus priecēs visu veidu ūdenstransports – sākot no piepūšamajām un airu laivām līdz ūdens motocikliem, ekskluzīvām jahtām un kuteriem;

* izstādes „Motocikls 2011” motohallē būs aplūkojami visdažādākie motospēkrati, notiks sacensības, šovi un paraugdemonstrējumi, būs arī atraktīvas karsējmeitenes un motobārs – viss, kas raksturīgs motobraucēju dzīvesstilam. Apmeklētāji varēs gūt plašu ieskatu motociklu pasaulē, kurā būs aplūkojami visi Latvijā atzītākie, zināmākie motociklu zīmoli, kā arī daudzi jauni, Latvijā vēl neredzēti zīmoli. Izstādē būs pārstāvēti gandrīz visi Latvijas Motoklubu asociācijas motoklubi. Varēs iegādāties fanu atribūtiku, iepazīties ar sezonas plāniem un pasākumiem, kā arī uzzināt par piebiedrošanās iespējām.

Sīkāk internetā: www.bt1.lv.

2. Zooloģiskais dārzs sāk vasaras sezonu

Pavasaris ir atnācis arī Rīgas Zooloģiskajā dārzā, kurš kopš 1. aprīļa nu strādā par divām stundām ilgāk. Nu zvērus, putnus, zivis un citus mīluļus var aplūkot līdz septiņiem vakarā, nevis līdz pieciem pēcpusdienā, kā tas bija līdz šim. Zooloģiskais dārzs sācis strādāt vasaras režīmā!

Sestdien un svētdien, 2. un 3. aprīlī Zooloģiskais dārzs pavasari un brīvdienas aicina sagaidīt ikgadējās Putnu dienās.

No pulksten 11.00 līdz 16.00 Zoodārza Mācību klasē darbosies Pūces skola. Ikviens interesents varēs plašāk iepazīt nakts plēsīgo putnu – pūču – noslēpumainās dzīves nianses. Tiks pētīts, ko tad īsti pūces ēd? Pa gabaliņiem kopā tiks likti pūču puzļi, spēlētas spēles un risināti dažādi uzdevumi.

Savukārt no pulksten 12.00 līdz 15.00 darbosies Dzeņa darbnīca, kurā pieredzējušu speciālistu uzraudzībā no Zoodārzā sagatavotiem materiāliem tiks nagloti putnu būrīši Latvijā biežāk sastopamajiem dobumperētājiem (zīlītēm un strazdiem) putniem. Dēlīši būs sagatavoti arī 2011. gada putnam – meža pūcei. Turklāt patīkamākais moments – pašu gatavotos zīlīšu un strazdu būrus varēs piekārt savu māju apkārtnē, ja vien ir piemērotas vietas. Kā rāda iepriekšējo gadu pieredze, tad zoodārzā naglotās mākslīgās ligzdvietas aizceļoja ne tikai uz Rīgas tuvāko apkārtni, bet arī uz visai tāliem Latvijas nostūriem.

Bez tam zoodārza apmeklētāji var apskatīt preses fotogrāfa un dabas mīļotāja Ojāra Lūša dubultjubilejas (60 dzīves un 40 darba gadu) foto izstādi Latvijas rāpuļu un abinieku ekspozīcijā. Izstādē izvietotas 60 fotogrāfijas, kas raksturo mākslinieka redzējumu uz dažādām lietām. Izstādes nosaukums ir „Mazie brāļi”, jo attēlu galvenie varoņi ir dzīvnieki – gan mūsu mājas mīluļi, gan zoodārzā aplūkojamie, gan arī savvaļā mītošie.

Sīkāk internetā: www.rigazoo.lv

3. Latvijas Radio kora 1. aprīļa joks Spīķeru koncertzālē

Vispasaules joku dienas – 1. aprīļa noskaņās Spīķeru koncertzālē (Rīgā, Maskavas ielā 4) 1. un 2. aprīlī pulksten 19.30 varēsim dzirdēt, redzēt un izbaudīt visnotaļ savdabīgu un jautru Latvijas radio kora muzikālu priekšnesumu - Zanes Kreicbergas un Uģa Brikmaņa režijā darbosies kolorīti personāži, neparastos tērpos ģērbušies Latvijas Radio kora dziedātāji, kas atskaņos muzikālo zobgaļu Maurisio Kāgela un Jura Ābola mūziku. Iestudējumā „Kāgela Āboli” debitēs Latvijas Radio kora simfoniskais orķestris. Koncerta muzikālais vadītājs – Sigvards Kļava.

Maurisio Kāgelu un Juri Ābolu interesējusi mūzikas izpildījuma teatrālā puse, kā arī netradicionālu mūzikas pasniegšanas veidu meklējumi. Dzirdēsim Latvijas Radio kora simfonisko orķestri – īpaši šim koncertam tapušo muzikālo vienību, kurā muzicēs Latvijas Radio kora dziedātāji. Skanēs vijoles, flautas, saksofoni, klarnetes, akordeoni, trompetes, tuba un bungas. Klausītāji varēs dzirdēt arī neparastākus instrumentus – „burbuļus” Jura Ābola opusa „Lanke, lanke trl gl” pasaules pirmatskaņojumā.

Uz skatuves kopā ar kori muzicēs pianisti Dace Kļava un Aldis Liepiņš, savukārt nepieciešamo C vitamīna līmeni atmosfērā nodrošinās solisti, mīmi un „klaburčūska no Bukarestes”.

No Maurisio Kāgela mūzikas apcirkņiem koncertā skanēs klavierdarbs „Hipokrāta zvērests”, kura atskaņošanai nepieciešamas trīs rokas, un vairāki klavieru skaņdarbi ar nosaukumu „Rrrrrrrrrr”, tostarp opuss korim „Rrrrrrrrrr”, kura teksta poēzija sastāv tikai no šī viena burta.

Dzirdēsim arī citus Jura Ābola darbus: pasaulē vienīgo kompaktoperu „Mūsu cilvēks Beidzinā”, „Karavānu” korim, opusu „Krusta kara mūzika” divām klavierēm un kumulatīvo kantāti „Jautra sabiedrība”.

Sīkāk internetā: www.radiokoris.lv.

4. Maskavas teātra šedevri uz Dailes skatuves

No 2. līdz 4. aprīlī uz Dailes teātra skatuves notiks Jevgeņija Mironova vadītā Maskavas Nāciju teātra viesizrādes, kurās izrādīs divas spilgtākās, radošā talanta piesātinātākās un skatītāju gaidītākās beidzamo gadu izrādes – „Šukšina stāstus” un „Killeri Džo”.

Daudz Rīgā esam dzirdējuši par Alvja Hermaņa Maskavā iestudētajiem „Šukšina stāstiem”. Nu tos beidzot varēsim redzēt arī Rīgā: Mēdz būt izrādes, par kurām stāstīt nav īpašas jēgas – tās jāredz savām acīm. Tieši tāds iestudējums ir „Šukšina stāsti”, kas var kalpot kā etalons eiropeiskas režijas precizitātes un krievu tēmas apvienojumam. Šukšins meistarīgi aprakstījis situācijas, kurās notiek lauku miesta vientiesīgo un aizkustinošo dīvaiņu sadursmes ar pilsētniecisko.

Alvis Hermanis saklausa šo sadursmju traģiskās notis, bet pasniedz tās Šukšina manierē. Pirmkārt jau, darbā manifestējas mīlestība pret cilvēkiem. Ne līdzjūtība un žēlums pret vienkāršo tautu, bet tieši mīlestība. Otrkārt, tajā nav ne vēsts no atmaskojoša patosa. Tiek paustas vienkāršas patiesības, ne rūgtas atziņas. Treškārt, iestudējuma vizuālajā ietērpā nav izmantotas netīkami neglītas faktūras.

Kā antitēze ir otrs Nāciju teātra iestudējums – „Killeris Džo”, kas iemieso citādu teātra mākslinieciskās vadības meistarības un drosmes izpausmi. Režisors Javors Girdevs iestudējis Pulicera prēmijas laureāta Treisija Letsa lugu. Sižeta centrā - killeris, kurš strādā par policistu, un neprātīga amerikāņu ģimenīte, kas nolēmusi savdabīgā veidā uzlabot savu labklājību. Tomēr par rūdītākajam skatītājam neizdosies atminēt, ar ko viss beigsies.

5. Elku un cilvēku fotoizstāde Dizaina muzejā

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Vecrīgā, Skārņu ielā 10/20) līdz 15. maijam ir skatāma izstāde „Elki un cilvēki (Modes fotogrāfijas metamorfozes)”, kas tapusi pateicoties Francijas Kultūras centra Rīgā iniciatīvai.

Izstādes mērķis ir parādīt modes fotogrāfiju kā spilgtu laikmeta liecinieku, cilvēcisko kaislību un vērtību atspulgu un radošo meklējumu laboratoriju. Unikālā, speciāli Latvijai atlasīta kolekcija, kurā pārstāvēti labākie un savdabīgākie meistari, izseko Rietumu kultūras estētisko kritēriju un cilvēcisko ideālu metamorfozēm pēdējā pusgadsimta garumā.

Izstādes darbu atlasē tiek akcentēti neordināri mākslinieciski risinājumi, kas paplašina mūsu tradicionālos priekšstatus par modi kā glamūru, parādot, ka tā var būt ļoti kreatīva mākslas teritorija, arī atklājot negaidītas cilvēciskās esības šķautnes. Ekspozīciju veido izcilākie fotogrāfijas mākslas paraugi no visas pasaules kopš 1955. gada līdz mūsdienām.

20. gadsimta otrajā pusē un 21. gadsimtā gandrīz izzūd unikālās individuālā apģērba gatavošanas tradīcijas, dodot priekšroku dažādas kvalitātes rūpnieciskiem ražojumiem. Šis ekonomikā balstītais fakts ietekmē arī modes fotogrāfiju, lielā mērā atbrīvojot to no jebkādiem noteikumiem un dogmām. Cilvēkiem tiek pārdots sapnis, vīzija, nevis reāls apģērbs.

Pēdējās desmitgadēs daudzus autorus interesē attiecības starp cilvēka fizisko ķermeņi un modi – aizvien svarīgāka kļūst kopēja tēla prezentācija, kur tērpam ir tikai pakārtota, sekundāra nozīme. Reklāmās mūs piesaista spilgts personāžs – skaists vai neglīts, galvenais, lai tas būtu pamanāms, izceltos no pūļa. Tā fotogrāfi meklē jaunus „varoņus”, ne tikai tradicionālos modeļus.

Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

6. Modernā māksla Centrāltirgus Spīķeros

No sestdienas, 2. aprīļa, līdz nākamās nedēļas piektdienai, 8. aprīlim, laikmetīgās mākslas centrā "kim?" (Rīgas Spīķeros, Maskavas ielā 12/1) ir apskatāmas trīs jaunas izstādes:

* britu mākslinieka Maikla Dīna jaunākais darbs „The Colour of Public” („Publikas krāsa”). Maikla Dīna darbi lielākoties ir balstīti viņa rakstītos tekstos, un to uzdevums ir konfrontēt skatītāju ar tādu valodas modeli, kas vērotājam pašam liek tam piešķirt saturu. Autora darbi ir kā skulptūras, kas parāda tekstu tā materialitātē. Darbu forma ir abstrakta, un tie nereti atgādina senas fosīlijas vai pirmatnējo mākslu, kas, Maikla Dīna gadījumā, sevī glabā teksta būtību;

* kuratores Egijas Inzules veidota izstāde “Valoda mākslā/Two Occasions” ar apakšvirsrakstu „Fig. 7 - Konkrēti piemēri”. Ir ierasti mehānismi, kas nosaka, kā mākslas darbi publiskā vidē tiek skaidroti, un kas tos palīdz pozicionēt publiskā telpā. Šādi palīglīdzekļi, piemēram, ir atsauces, nosaukums, izstāde, to pavadoša preses relīze, tālāk recenzija, mākslas darba attēls, par darbu radušies nostāsti... Šī izstāde pēta dažus specifiskus piemērus, kur sasaistes likumi un pieņēmumi starp mākslas darbu un tā palīglīdzekļiem netiek primāri uztverti kā doti, bet gan kā izpētes forma, lai aprakstītu un tādējādi arīdzan norādītu uz iepriekšnoteiktu un pieņemtu diskursu un institucionālām konvencijām, kurās darbs ir veidots.

* starptautiska starpdisciplinārās mākslas izstāde „aug_spēja”. Izstādē dabas un tehnoloģiju savstarpējās attiecības tiek aplūkotas ilgtspējīgas sabiedrības attīstības kontekstā. Mākslinieki aktualizē planētas ekoloģijas un enerģijas jautājumus, risinot tos no „pārtika kā enerģijas avots” perspektīvas.

Sīkāk internetā: www.kim.lv.

7. Mirkļa mūžības fotoizstāde Nacionālajā mākslas muzejā

Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja Baltajā zālē (Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 10a) līdz 22. maijam ir skatāma viena no ievērojamākajā latviešu vidējās paaudzes fotogrāfa Andreja Granta personālizstāde „Fotogrāfijas 1980–2010”. Andreja Granta ieguldījums fotomākslas popularizācijā un izglītībā ir tik nozīmīgs, ka nereti tiek runāts par „Granta skolu” Latvijas fotomākslā.

Andrejs Grants jau ilgstoši strādā pie četrām foto kolekcijām – „Pa Latviju” („Latvija. Mainīgā un nemainīgā realitāte”), „Iespaidi”, „Kolēģi, draugi, paziņas”, kā arī „Ceļojumu iespaidi”, no kurām 120 fotogrāfijas atlasītas mākslinieka retrospektīvajai skatei Nacionālajā mākslas muzejā. Meistars vienmēr vairījies no attēla pārliekas estetizācijas, iemūžinot vienkāršus „fragmentus no dzīves”, kas viņa personīgajā skatījumā spēj saglabāt ne tikai izcilu dokumentālo, bet vispirms māksliniecisko vērtību ārpus konkrēta vēsturiska laika robežām.

Andrejs Grants ir dzimis 1955. gadā Rīgā, ieguvis jurista diplomu Latvijas Universitātē, tomēr par viņa dzīves aicinājumu ir kļuvusi fotogrāfija, kurai viņš pievērsies 1978. gadā. Jau vairāk nekā 30 gadus Andrejs Grants ir fotostudijas pedagogs Rīgas Tehniskās jaunrades namā „Annas 2”.

Andreja Granta fotogrāfiju sērijas stāsta par Latvijā dzīvojošajiem dažādu sociālo slāņu cilvēkiem viņiem raksturīgajā vidē un ikdienas apstākļos. Fotomeistaram tik raksturīgo dokumentālo foto valodu, kuru autors izveidoja jau 20. gadsimta 80. gadu sākumā, var dēvēt par unikālu jau tā iemesla dēļ, ka tā nav piedzīvojusi principiālas izmaiņas, mainoties sociālajai sistēmai Latvijā. Andrejs Grants vienmēr devis priekšroku – viņa vārdiem – „mirkļa mūžībai”, kuru, tieši pateicoties fotokamerai, mākslinieks spēj gan precīzi fiksēt, gan reprezentēt izcila mākslas, nevis vienīgi sociāla fakta līmenī.

Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

Muzikāls Latvijas Radio kora iestudējums jautrai sabiedrībai „Kāgela āboli" Spīķeru koncertzālē 1. un 2. aprīlī:

Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto