Miris bijušais sarkanais partizāns Vasilijs Kononovs

Kononovs miris ceturtdien.

Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) pagājušā gada nogalē tika iesniegts lūgums pārskatīt Kononova lietu, kuru iepriekš šīs pašas tiesas Lielā palāta atzina par kara noziedznieku, un tiesa šo lūgumu pieņēmusi izskatīšanai.

17.maijā ECT Lielā palāta ar 14 balsīm par un trīs balsīm pret atzina, ka, 2004.gadā notiesājot Kononovu par 1944.gadā izdarīto kara noziegumu, nežēlīgi nogalinot Mazo Batu ciema iedzīvotājus, Latvija nav pārkāpusi Krimināllikuma atpakaļejoša spēka aizliegumu, kas ir noteikts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.

ECT 2008.gada jūnijā apmierināja 1923.gadā dzimušā Vasilija Kononova prasību pret Latviju par nelikumīga sprieduma paziņošanu 2000.gadā un noteica viņam izmaksāt 30 tūkstošu eiro (21 tūkstoša latu) kompensāciju.

2008.gada rudenī Latvijas valdība nolēma ECT spriedumu pārsūdzēt, un 2009.gada maijā Strasbūrā ECT Lielā palāta sāka apelācijas izskatīšanu.

Kononovs  sūdzību pret Latviju par necilvēcīgu izturēšanos un turēšanu apcietinājumā pirmstiesas izmeklēšanas laikā ECT iesniedza 2004.gadā. Viņam Latvijā bijušas sešas tiesas, ieskaitot Augstākās tiesas Senātā, kas 2004.gada septembrī atstāja nemainītu spriedumu, ar kuru Kononovam piespriests gadu un astoņus mēnešus ilgs cietumsods.

Prasībā   Kononovs  apgalvo, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7.pantu darbības, par kurām viņš Latvijā notiesāts, to veikšanas brīdī nedz nacionālajos, nedz starptautiskajos likumos nav bijušas atzītas par noziegumiem.

Viņš apstrīd Krimināllikuma piemērošanu ar atpakaļejošu datumu, kā arī to, ka Latvijas tiesa atzina viņu par okupācijas spēku pārstāvi, lai gan Latvija tajā laikā jau esot atradusies PSRS sastāvā.

Lieta ir saistīta ar tiesas prāvu pret Kononovu saistībā ar kara noziegumiem, kas pastrādāti 1944.gadā, kad Latvija formāli atradās Padomju Savienības sastāvā, bet to bija okupējusi Vācija.

Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2004.gada 30.aprīlī atzina Kononovu par vainīgu kara nozieguma izdarīšanā - viņa vadītā partizānu grupa 1944.gadā Mazo Batu ciemā nežēlīgi nogalināja vairākus civiliedzīvotājus un nodedzināja viņu mājas.

Partizāni viņa vadībā nogalināja Krupņiku ģimeni - Mihailu un viņa sievu Teklu, kura bija grūtniecības pēdējā mēnesī, kā arī Mihaila māti Veroniku. Šos cilvēkus dzīvus sadedzināja pašu mājā. Tekla bija mēģinājusi bēgt, taču partizāni viņu panākuši un pa logu iesvieduši degošajā mājā. Uzbrukumā nogalināti vēl vairāki cilvēki.