Politika

Valdība panāk vienprātību par "Hipotēku bankas" sadalīšanu

Jauns.lv

Ministru kabinets šodien slēgtajā sēdes daļā panāca vienošanos par valstij piederošās VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" ("Hipotēku banka") pārveides plānu, un tas tiks iesniegts saskaņošanai Eiropas Komisijā (EK).

Valdība panāk vienprātību par "Hipotēku bankas" sa...

Kā žurnālistiem pēc valdības sēdes sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis, bankas pārveide paredz, ka tā izbeidz savu komercdarbību un turpina strādāt tikai kā attīstības finanšu institūcija, kas atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus, uzņēmējdarbības sākšanu un citas līdzīgas aktivitātes.

FM arī iesniegusi priekšlikumu šai attīstības finanšu institūcijai pievienot citas attīstības institūcijas, piemēram, Latvijas Garantiju aģentūru un Lauku atbalsta fondu, tomēr par šo ierosinājumu lēmumi valdībā vēl nav pieņemti un gaidāmas diskusijas.

Tāpat valdība vēl nav lēmusi, ko turpmāk darīt ar "Hipotēku bankas" komercdaļu, un arī par šo jautājumu vēl paredzētas diskusijas.

Ūbelis uzsvēra, ka visi jautājumi saistībā ar "Hipotēku bankas" sadalīšanu būs jāatrisina un jānoslēdz līdz šā gada beigām.

Jautājums par "Hipotēku bankas" sadalīšanu un turpmāko darbību valdības darba kārtībā ir jau vairākus mēnešus un ir vairākkārt skatīts sēžu slēgtajās daļās, tomēr konkrētas vienošanās līdz šim nebija panāktas.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) žurnālistiem pēc sēdes uzsvēra, ka koalīcijā par šo jautājumu ir vienprātība un saskaņojumi panākti arī ar starptautiskajiem aizdevējiem. Banka sadalīšana ir viens no starptautiskajiem aizdevējiem apsolītajiem darbiem.

Jau ziņots, ka, strādājot pie "Hipotēku bankas" pārveides par attīstības banku, tiek vērtēta iespēja tās komercaktīvus pārcelt uz citu valstij piederošo finanšu iestādi - "Citadele banku", liecināja aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Savukārt Ūbelis iepriekš atzinis, ka lietderīgi varētu būt apvienot "Hipotēku bankas", Latvijas Garantiju aģentūras, Lauku attīstības fonda un Vides investīciju fonda programmas.

"Hipotēku bankas" kredītportfeļa liktenis ir viens no galvenajiem diskusiju jautājumiem bankas pārveides procesā par attīstības banku līdz 2013.gadam, jo līdz tam laikam bankas komercportfelis ir jāsamazina līdz minimumam.

"Hipotēku banka" jaunus komerckredītus neizsniedz jau no 2009.gada novembra, bet kreditē tikai valsts atbalsta programmās.

Saskaņā ar "Hipotēku bankas" iepriekš ziņoto tās komercaizdevumu portfelis uz 2010.gada 31.decembri bija 349,7 miljoni latu jeb 59% no bankas kopējā 594,2 miljonus latu lielā kredītportfeļa.

Savukārt "Citadele bankas" aktīvi patlaban ir 1,4 miljardi latu, kas nozīmē, ka tie "Hipotēku bankas" komercaktīvu pievienošanas gadījumā pieaugtu vismaz par 25%.

"Hipotēku bankas" pārveides mērķis ir izveidot attīstības institūciju valsts atbalsta programmu īstenošanai, maksimāli efektīvi izmantojot "Hipotēku bankas" infrastruktūru, intelektuālo un finansiālo potenciālu, veicot bankas pārveidi valstij izdevīgā veidā un vienlaicīgi nodrošinot valsts atbalsta programmu realizācijas nepārtrauktību.

"Hipotēku banka" dibināta 1993.gadā kā valsts komercbanka. Bankas prioritāte ir atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmējiem un ekonomiskās aktivitātes veicināšana visos Latvijas reģionos. "Hipotēku bankas" koncernā darbojas meitasuzņēmumi "Hipolīzings", "Hipo fondi", "HipoNIA" un "Riska investīciju sabiedrība".

"Hipotēku bankas" bruto aktīvu apjoms 2010.gada pirmajos sešos mēnešos bijis 937,8 miljoni latu, bet bruto kredītportfelis - 663 miljoni latu. Noguldījumu apjoms šajā laika posmā pieaudzis par 1%, sasniedzot 329 miljonus latu.

LETA