Ģimenēm arvien vairāk trūkst naudas ikdienas izdevumiem
Salīdzinot ar 2009.gadu, pērn ir krasi samazinājušies mājsaimniecību ienākumi un līdz to arvien vairāk trūkst naudas nepieciešamajiem ikdienas izdevumiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā apsekojuma "Kopienas statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem" rezultāti.
Saskaņā ar tiem pagājušajā gadā 85% mājsaimniecību bija grūtības segt nepieciešamos ikdienas izdevumus, un tas ir par trīs procentpunktiem vairāk nekā 2009.gadā. Tai skaitā 23% atbildēja, ka nepieciešamos ikdienas izdevumus sedz ar lielām grūtībām, 32% - ar grūtībām, bet 30% - ar nelielām grūtībām. 2009.gadā tā attiecīgi atbildēja 18%, 31% un 33%.
13% mājsaimniecību norādījušas, ka nepieciešamos ikdienas izdevumus sedz samērā viegli, un tikai 1,9% mājsaimniecību varēja apgalvot, ka tos var segt viegli vai ļoti viegli. Salīdzinājumam - 2009.gadā samērā viegli izdevumus sedza 16% aptaujāto, bet viegli vai ļoti viegli - 2,9%.
Apsekojuma rezultāti arī rāda, ka Latvijā 71% mājsaimniecību ienākumi bija zem minimālās nepieciešamās ikmēneša ienākumu summas, kas vajadzīga, lai segtu ikdienas izdevumus.
Vissliktāk klājās mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona 65 un vairāk gadu vecumā. 88% šo mājsaimniecību ienākumi bija zem minimālās nepieciešamās ikmēneša ienākumu summas, lai segtu ikdienas izdevumus. Lielai daļai mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem (81%), kā arī pāriem ar trīs un vairāk bērniem (76%) ienākumi bija mazāki par šo summu. Salīdzinoši labāk klājās pāriem ar diviem bērniem. Šo mājsaimniecību vidū bija vismazākais to mājsaimniecību īpatsvars (61%), kuru ienākumi bija mazāki par minimālo summu, kas nepieciešama, lai segtu ikdienas izdevumus.
Apsekojumā mājsaimniecības tika aicinātas nosaukt vismazāko neto ikmēneša ienākumu summu, kas, viņuprāt, būtu nepieciešama ikdienas izdevumu segšanai. Lai iegūtu salīdzināmus datus par dažāda tipa mājsaimniecībām, ienākumu summas tika rēķinātas uz ekvivalento patērētāju, ņemot vērā mājsaimniecības skaitlisko sastāvu un struktūru.
Ekvivalento patērētāju noteica, mājsaimniecības rīcībā esošo ienākumu dalot ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu, izmantojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) skalu,
Tādējādi secināts, ka 2010.gadā mājsaimniecību rīcībā esošais ikmēneša ienākums uz vienu ekvivalento patērētāju bija tikai 324 lati, pretēji 389 latiem 2009.gadā.
Turklāt mājsaimniecības norādīja, ka tām nepieciešamo izdevumu segšanai ik mēnesi uz vienu ekvivalento patērētāju būtu nepieciešami vismaz 387 lati. 2009.gadā šī summa bija lielāka - 419 lati. Tādējādi 2010.gadā ik mēnesi vidēji mājsaimniecībām pietrūka 63 latu. 2009.gadā tām pietrūka 30 latu.
Vislielākās nepieciešamo ienākumu summas ikmēneša izdevu segšanai norādīja pāri ar vienu bērnu - 474 uz vienu ekvivalento patērētāju, kā arī mājsaimniecības, kurās dzīvoja viena persona 16-64 gadu vecumā - 409 latu. Savukārt vispieticīgākās summas norādīja mājsaimniecības, kurās dzīvoja viena persona 65 un vairāk gadu vecumā - 268 lati mēnesī, kā arī pāri ar trīs un vairāk bērniem - 316 lati uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī.
Visvairāk naudas ikdienas vajadzībām trūka mājsaimniecībām, kurās bija viens pieaugušais ar bērniem. Šīm mājsaimniecībām ik mēnesi, rēķinot uz vienu ekvivalento patērētāju, trūka 115 latu. Mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 16-64 gadiem, ik mēnesi ikdienas izdevumiem trūka 111 latu.
2010.gadā aptaujātas 6300 mājsaimniecības.
