Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 30. aprīlī un 1. maijā
Kamēr Ķīpsalā pa gaisu lidos automobiļi, Kuldīgā lidos zivis, bet kinoteātrī „Rīga” trokšņos pilsēta – orķestris. Citi atkal uz nebēdu varēs izlustēties „Arēnā Rīga”, kur Latvijas Radio 2 rīkos dzimšanas dienas ballīti.
Savukārt Kongresu namā visus priecēs leģendārā hita „Don’t Worry Be Happy” un unikālās pentatoniskās skaņkārtas izpildītājs Bobijs Makfreins. Toties mākslas cienītāji savā nodabā „Arsenālā” varēs pastaigāties pie Dzintara jūras vai Rīgas mākslas telpā izbaudīt padomjlaiku dizainu.
1. Trakās autodienas Ķīpsalā
Šīsnedēļas nogalē Ķīpsalas izstāžu hallē notiek trīs vērienīgas autoindustrijas izstādes, kurās var gūt ne tikai vērtīgas zināšanas un padomus gan ikdienas, gan biznesa „autodzīvē”, bet arī baudīt pirmklasīgu izklaidi un šovus. Garlaicīgi nebūs nevienam! Visi pasākumi ilgs līdz svētdienai – 1. maijam, ieskaitot:
* Pats nozīmīgais no šīs trijotnes ir Rīgas Starptautiskā autošovs. Latvijas gada lielākais autonotikums piedāvā interesantu ekspozīciju un plašu pasākumu programmu. Galvenie šova akcenti šogad būs divi:
1. Latvijā vēl nebijis, aizraujošs un interesants, auto kaskadieru. Speciāli izveidotā autošova stadionā pie izstāžu halles būs iespēja vērot visdažādākos auto kaskadieru trikus starptautisku atzinību somu guvušu profesionāļu izpildījumā.
Trakos trikus Rīgā rādīs divi somu kaskadieri, kuru izpildījumā varam vērot gan sinhrono braukšanu vienā virzienā, gan no pretējiem virzieniem atpakaļgaitā. Kaskadieri rādīs arī savu braukšanas prasmi, vadot autiņu uz diviem riteņiem, kūleņojot, lecot pāri rindā saliktiem autiņiem, būs arī autotriki ar domino efektu un uguni.
2. Plaša jauno auto ekspozīcija ar 2011. gada jaunākajiem auto modeļiem: jaunumi no auto dīleriem un izstādes piedāvājumi no „Fiat”, „Honda”, „Dacia”, „Hyundai”, „KIA”, „Lexus”, „Mitsubishi”, „Nissan”, „Peugeot”, „Renault”, „Subaru”, „Toyota” un citām automarkām.
* Tāpat šajās dienās notiek arī specializētā automobiļu remonta instrumentu, servisa iekārtu, rezerves daļu, apkopes līdzekļu un aksesuāru izstāde „Automehānika 2011”. Tā ir vienīgā specializētā autoservisa aprīkojuma, automobiļu remonta instrumentu un aksesuāru izstāde Baltijā, kas katru pavasari dod iespēju plašam lokam nozares profesionāļu un ikdienas autolietotājiem iepazīties ar nozares jaunumiem.
* Vienlaikus Ķīpsalā notiek vēl starptautiskā transporta, tranzīta un loģistikas izstāde “Transports un Loģistika 2011”. Tā ir komplekss pasākums transporta, tranzīta, un loģistikas nozares uzņēmējiem, vadošajiem ekspertiem un valsts amatpersonām.
Sīkāk internetā: www.bt1.lv.
2. Kuldīgā atkal lido zivis
Ir sācies ne tikai siltais pavasara laiks, bet arī Latvijas pilsētu un pagastu brīvdabas tūrisma un atpūtas pasākumu maratons. Tagad katrās brīvdienās lielāki un mazāki miesti pie sevis aicinās viesus – uz dažādiem pasākumiem, festivāliem, koncertiem, karnevāliem un citām jautrām un aktīvām izdarībām.
Šopavasar vien no pirmajām iniciatīvu izrāda Kuldīga, kur jau sestdien, 30. aprīlī notiks 7. Pavasara palu šovs „Lido zivis Kuldīgā”. Programmā:
* no pulksten 6.00 līdz 11.00 Ventā, makšķernieku sacensības „Planējošā vimba” (pieteikšanās no pulksten 5.00 līdz 6.00 pie Alekšupītes tiltiņa blakus vecajām dzirnavām);
* no pulksten 11.00 Kurzemes kultūras mantojuma centrs „Kūrava” (Baznīcas ielā 34) 5. Stāstnieku festivāls „Ziv zup”; pulksten 13.40 pie Līziņas akmens - kopdziedāšana par zivīm, upēm un citiem slapjumiem ar folkloras kopu „Nārbuļi”, bet no 14.00 - turpat, „Ziv zup pret stāst”, kuros ar savu stāstu katrs varēs nopelnīt porciju tikko vārītas zivju zupas;
* no pulksten 11.00 līdz 15.00 - pie vecajām dzirnavām zivju tirgus, bet pie Novada muzeja - zivju zupa uz vaļņa.
* pulksten 11.00 uz Pils parka skatuves notiks Tūrisma sezonas atklāšanu, bet pēc tās uzstāsies koris „Bītli no Drebakas” (Norvēģija), grupa „Mazā Parīze”, koris „Rāte” un solists Andris Daņiļenko, kā arī vairāki bērnu deju kolektīvi no Kurzemes un Rīgas, „Zelta sietiņu” ieskaitot;
* no pulksten 11.00 līdz 15.00 Novada muzeja pagalmā, Alekšupītes dīķī un citviet daudzas atraktīvas, radošas un izzinošas nodarbes: ripināšanās pa ūdens virsmu, ūdens sacīkšu „Formula”, drosmes, veiklības un atjautības pārbaudījumi kopā ar Kuldīgas skautiem, svēršanās un mērīšanās zivīs „Kuram garāks? Kuram smagāks?” un daudz kas cits;
* Kalna un Pils ielā no pulksten 11.00 līdz 15.00 norisināsies Pavasara tirdziņš.
Un vēl daudz kas cits sestdien pārsteigs gan pašus kuldīdzniekus, gan pilsētas viesus, bet pats galvenais: visu dienu Ventas rumbā unikāli skati! Eiropas platākais ūdenskritums un vimbu augstlēkšana virs tā.
Sīkāk internetā: www.kuldiga.lv.
3. Lielā radioballīte „ Arēnā Rīga”
Sestdien, 30. aprīlī pulksten 19.00 „Arēnā Rīga” Latvijas Radio 2 rīko grandiozu 16. dzimšanas dienas ballīti „Kad man vairs nebūs 16”.
Divdaļīgais koncerts un balle pulcēs vairāk nekā 30 Latvijā iemīļotus izpildītājus. Kā īpaša dāvana Latvijas jauno populāro mūziķu sniegumā būs maestro Raimonda Paula un Jāņa Jurkāna dziesmu cikls „Vella būšana”. Visiem zināmās melodijas („Baltas ābeles zied”, „Alise”, „Liec pie lūpām kausu”, „Jel pažēlo”, „Jau sūra elpa”, „Es zinu, Tu nenāksi vairs” un citas), kas tāda paša nosaukuma muzikālai izrādei tapa pirms 25 gadiem, tagad ieguvušas jaunu elpu. Tolaik izrādē dziesmas dziedāja Žoržs Siksna, Aija Kukule, Viktors Lapčenoks, Rita Trence, Edgars Liepiņš, bet šoreiz dziesmu izpildītāji būs Miks un Paula Dukuri, Atis Ieviņš, Ginta Krievkalna, Dainis Skutelis, Ieva Sutugova, Roberts Pētersons un Agnese Rakovska. Dziesmu jauno aranžējumu autors Kristaps Krievkalns jūsmo par jauno mūziķu pienesumu dziesmām: „Laikā, kad šīs dziesmas radās, viņi vēl nebija dzimuši, un tāpēc mani ļoti priecē tā patika, degsme un azarts, ko dziesmās ienes šī paaudze”. Dziesmu stāstu kuplinās arī deju grupa un bērnu vokālais ansamblis „Dzeguzīte”.
Koncertā pirmajā daļā piedalīsies arī „Apvedceļš”, „Tērvete”, Olga Rajecka, „Pērkons”, „Ornaments”, „Sestā jūdze”, Evija Sloka un „Klaidonis”, Nikolajs Puzikovs, „Baltie lāči”, Ivo Fomins, Liene Šomase, „Musiqq”, „Turaidas roze”, brāļi Riči, Kaspars Antess un citi izpildītāji.
Savukārt ballē viesus priecēs rokmūzikas leģenda „Pērkons”, nepārspējamais „Ornaments”, kantri muzikanti „Klaidonis” un DJ Aivis. Jauko tradīciju - no sirds izdziedāties, turpinās dziesmu draugu klubiņš Arvīda Platpera vadībā.
Sīkāk internetā: lr2.latvijasradio.lv.
4. Pasaules džeza spīdeklis Rīgas Kongresu namā
Sestdien, 30.aprīlī pulksten 19.00 Rīgas Kongresu namā ar projektu “VOCAbuLarieS” džeza festivāla „Rīgas Ritmi 2011” pavasara sērijas koncertu ietvaros uzstāsies vokālās mākslas fenomens Bobijs Makferins. Mākslinieks visplašāk ir pazīstams ar savu 1988. gada hitu „Don’t Worry Be Happy”.
2011. gada „Grammy” balvai nominētais „VOCAbuLarieS" ir ambiciozs projekts, kas tapis septiņu gadu laikā sadarbībā ar komponistu Rodžeru Trīsu un 50 citiem izciliem dziedātājiem no visas pasaules. Albumā dzirdama R&B dziedātāja Liza Fišere, brazīliešu džeza novatore Lusiana Souza, „Manhattan Transfer” dalībniece Dženisa Sīgela, vokālā džeza grupa „New York Voices” un daudzi citi izpildītāji, to skaitā arī Čikāgas bērnu koris Žozefīnes Lī vadībā. Čikāgas bērnu koris būs arī Rīgas koncerta īpašais viesis.
Bobijs Makferins ir četru oktāvu balss īpašnieks, viens no slavenākajiem džeza vokālās skolas novatoriem un atzīts diriģents, kurš mūzikas ritmu un savu balsi pārvalda tik labi, ka dažbrīd spēj radīt iespaidu, ka dzied vairāki cilvēki. Kā diriģents viņš var nodot savu iedzimto muzikalitāti pilnīgi citā kontekstā. Viņš ir strādājis ar Ņujorkas Filharmonijas orķestri, Klīvlendas simfonisko orķestri, Čikāgas Simfonisko orķestri, Filadelfijas orķestri un Vīnes Filharmonijas orķestri. Savā mūzikas karjerā viņš ieguvis 10 „Grammy” balvas un ir pārdotas vairāk nekā 20 miljoni ierakstu kopijas.
Bobijs Makferins ir pazīstams ne tikai ar savu hitu „Don’t Worry Be Happy”. Ne mazāk ievērības cienīgi ir arī citi viņa paveiktie darbi. Viņs radījis nepārspējamas versijas „The Beatles” dziesmām, Baha prelūdijai „Ave Maria”, kā arī sadarbojies ar komiķi Robinu Viljamsu un lellēm no bērnu seriāla „Sesame Street”, diriģējis Vīnes Filharmonijas orķestri un Pasaules Zinātnes festivālā demonstrējis pentatonisko skaņkārtu, kas kļuva par „YouTube” sensāciju.
Sīkāk internetā: www.rigasritmi.lv.
Bobijs Makfreins Pasaules Zinātnes festivālā demonstrē savu pentatonisko skaņkārtu. Šosestdien viņš pārsteigs arī rīdziniekus
5. Skaņu troksnis kino „Rīga”
Kinoteātrī „Rīga” piektdien, 29. aprīlī ir sākta demonstrēt viena no spilgtākajām un asprātīgākajām pagājušā gada zviedru filmām – „Skaņu troksnis” („Sound Of Noise”).
Filmas režisori Ūla Simonsons un Johaness Šērne Nilsons daudzus gadus ir pētījuši skaņu pasauli, jo īpaši robežu starp skaņu un mūziku. Gadu gaitā sakrātie materiāli un idejas kļuva par pamatu apjomīgākam darbam – režisoru debijai pilnmetrāžas kino, filmai „Skaņu troksnis”.
Filmā pilsēta pozicionēta kā pilnīgs muzikāls instruments ar bezgalīgu dažādu skaņu salikumu.
Filmas darbība norisinās lielpilsētā bez nosaukuma, norises laiks ir nezināms. Tajā attēlotā pasaule ir ļoti līdzīga tai, kurā dzīvojam mēs.
Jau iepriekš filmas režisori savus pētījumus par mūziku ir iemūžinājuši īsfilmās „Music for one apartment and six drummers” (2001), kura sacēla lielu troksni un tika nominēta „Zelta palmas zaram” Kannās, „Way of the flounder” (2005) un „Woman and gramophone”, kas 2006. gadā piedalījās Kritiķu nedēļas programmā Kannās.
Simonsona un Nilsona filmās vienmēr vērojama interese par cilvēka iekšējo pasauli un viņa rīcības cēloņiem. Pieredze grafiskajā dizainā, animatora, režisora, producenta, mūziķa, komponista un dziedāšanas pasniedzēja profesijā lielā mērā ietekmē šā režisoru dueta kinematogrāfiskos eksperimentus. Filmā „Skaņu troksnis” piedalās tie paši seši bundzinieki, kas redzami īsfilmā „Music for one apartment and six drummers”, no kuriem visi, izņemot vienu, ir profesionāli mūziķi.
Filmas mūziku rakstīja franču mākslinieks un skaņu ierakstu ģēnijs Nikolā Bekers, zviedru komponists Magnuss Borjesons un franču komponists Freds Avrils.
Sīkāk internetā: www.kinoriga.lv.
6. Padomju dizains atgriežas Rīgas mākslas telpā
„Paradoksāli, bet daudz kritizētā padomju tipveida arhitektūra ir devusi labu ieguldījumu dekoratīvi lietišķās mākslas uzplaukumam Padomju Savienībā. Dekorativitāte kļūst par funkciju, kam uzticēts veidot modernu, laikmetīgu stilu padomju interjeros un ārtelpā, tieši tāpēc dekoratīvi lietišķā māksla ir tā joma, kurā pagājušā gadsimta 60. – 80. gados mākslinieki atklātāk var atsaukties uz pasaules modernās mākslas tendencēm. Papildus tam 60. gados būtiskas izmaiņas par labu dekoratīvi lietišķajai mākslai notika Latvijas Mākslas akadēmijā,” stāsta izstādes kuratore Inga Šteimane.
Izstādi strukturē gadalaiku tēma, kas Latvijas dekoratīvi lietišķajā mākslā ir bieži sastopama un cieši savijusies ne vien ar dabas motīviem un lauku darbiem, bet ar rakstu zīmēm, ko mākslinieki nereti pielieto. Īpašās senās zīmes, kas ir vizuāli dekoratīvas, ienes kosmoloģisku telpu daudzu darbu tēlainajā struktūrā, vienlaikus ar savu filozofisko vispārinājumu, neikdienišķumu un moderno interpretāciju tās sasaucas ar pasaules mākslas abstraktajām tendencēm.
Izstādes mērķis ir reprezentēt Latvijas Mākslinieku savienības dekoratīvi lietišķās mākslas kolekciju un pēc iespējas visus tās autorus, no kuriem daudzi, būdami dzīvi klasiķi, ir radoši joprojām.
Sīkāk internetā: www.artspace.riga.lv.
7. Pēdējie 20 gadi pie Dzintara jūras – „Arsenālā”
Izstāžu zālē „Arsenāls” līdz 26. jūnijam ir skatāma apjomīga un visnotaļ interesanta izstāde „Pie Dzintara jūras”, kas vienlaikus nav tikai ieskats pēdējās divdesmitgades Latvijas mākslas procesos, bet arī vēsturiska liecība par atjaunotās Latvijas pirmajiem diviem gadu desmitiem.
Izstāde veidota no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas pēdējo divu dekāžu mākslas. Tās nosaukums ņemts no Daces Lielās 1995. gada gleznas, kurā uz svina pelēkas jūras fona eksponējas trīs vīri smokingos. Viņu iznesīgā stāja, platos smaidos atrieztie zobi un priecīgie viepļi demonstrē pašapmierinātību un nekaunību. Māksliniecei šajos trijos, iespējams, reālajos personāžos izdevies fiksēt deviņdesmito gadu smalko aprindu sabiedrības portretu, kad jauno ekonomisko iespēju kriminālo tehnoloģiju piepratēji kļuva par cienījamiem cilvēkiem, sabiedrības krējumu, vienlaikus izceļoties ar provinciālu ārišķību, lielummāniju un bezgaumību. „Toreiz tika rīkotas smalkas balles, uz kurām brauca īrētos smokingos,” komentē māksliniece. Kā noprotams, izstāde vēlas parādīt laikmetu, atjaunotās, neatkarīgās Latvijas laiku.
1990. – 2010. gadi ir arī vesels laikmets Eiropas un pasaules vēsturē, tam radušies apzīmējumi „pēc mūra”, „postpadomju”, „postkoloniālais”, „pēc 11. septembra”, „globālā terorisma”, „pasaules ekonomiskās krīzes” un citi. Atskatoties uz to, vērtīgi liekas arī mākslā sameklēt liecības par šo izmaiņu un kataklizmu periodu, tomēr latvietim un tātad arī latviešu māksliniekam tipiskāk ir dzīvot pie savas Dzintara jūras un gremdēties pašam sevī, lai notiek kas notikdams. Tādējādi Latvijā labi zināmās šlāgerdziesmas nosaukums šādas izstādes titulā ietver arī ironiju par apdziedāto ģeogrāfiskā novietojuma eksistenciālo nolemtību, kas izpaužas tādā mentālā mērījumā kā tautas raksturs.
Ņemot vērā kolekcijas iespējas, izstāde fokusējas vairāk uz jauno, kas ienāca postpadomju Latvijā. Tradicionāli visvairāk tiek rādīta glezniecība. Veidojot no šiem darbiem dialogus, respektējot sajūtu un veidu, kādā Latvijas mākslinieks runā par sevi un savu laikmetu, rodas ainava ar abstrakcijām, dīvainiem cilvēkiem un simboliskiem zemtekstiem,
Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.
