Pabriks: Mēs esam neaudzināta, vardarbīga un nabadzīga sabiedrība
Mums jāņem vērā Ziemeļvalstu policijas brīdinājums pārskatīt Šengenas līgumu saistībā ar noziedznieku pieplūdumu no Baltijas - mēs esam neaudzināta, vardarbīga un nabadzīga sabiedrība, - intervijā Latvijas Radio sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).
Ministrs salīdzināja situāciju Latvijā ar Igauniju, kur pēdējo gadu laikā ir uzcelti divi jauni cietumi. "Kas notiek ar cietumiem Latvijā, jūs paši labi zināt," piebilda Pabriks.
Aizsardzības ministrs norādīja, ka Latvijai ir jāņem vērā šis Skandināvijas valstu brīdinājums, taču viņš nedomājot, ka robeža tiks slēgta.
Pabriks uzskata, ka pēdējā laikā saistībā ar nemieriem arābu valstīs un bēgļu pieplūdumu Eiropā par daudz tiek runāts par Šengenas līguma pārskatīšanu. Viņš aicināšot Saeimu pieturēties "pie solidaritātes klauzulas un nepārskatīt Šengenas līgumu".
Viņaprāt, var atteikties no šī līguma, taču vēlāk to atjaunot būs daudz grūtāk. Latvijai ir jāatceras, ka tā ir Eiropas Savienības (ES) robežvalsts un tai ir jārēķinās ar iespējamu bēgļu plūsmas, ja kaut kas notiek kaimiņvalstī ārpus ES.
Pabriks minēja vēstures faktus par Latvijas bēgļiem 1944./45.gadā. "Ja mūsu cilvēki nebūtu varējuši no Latvijas aizbraukt, mēs būtu zaudējuši lielu daļu inteliģences," sacīja ministrs un piebilda, ka "ir situācijas, kurās ir jāpalīdz migrantiem, ja tāda nepieciešamība rodas".
Kā jau ziņots, Ziemeļvalstu policija aicinājusi atjaunot pasu kontroli uz robežām sakarā ar noziedznieku pieplūdumu no Baltijas valstīm, vēsta "Aftenposten".
Pēc Ziemeļvalstu policijas darbinieku asociācijas ziņām, par 80% visu organizētās noziedzības gadījumu Ziemeļvalstīs atbildīgi tieši baltieši.
"Šādā situācijā vairs nevaram dzīvot. Ja Baltijas valstis neko nedara, lai tiktu galā ar augošo noziedzību, būtu nopietni jāpārskata Šengenas līgums un jautājums par to, cik tālu būtu jāsniedzas tā robežām. Atvērtās robežas šobrīd ir lielākā problēma Ziemeļvalstīs," paziņojis Ziemeļvalstu policijas asociācijas padomes priekšsēdētāja vietnieks Ārne Juhannesens.
Pagājušajā nedēļā viņš nosūtījis vēstuli visu Ziemeļvalstu tieslietu ministriem, aicinot atjaunot robežkontroli.
Kā uzskata Skandināvijas valstu policisti, atvērto robežu nestais labums nav samērojams ar tām problēmām, ko citām Eiropas valstīm rada noziedznieki no Baltijas.
Kā šajā sakarā atgādina laikraksts "Lietuvos rytas", aprīļa sākumā, kad valsts vizītē Norvēģiju apmeklēja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, abas valstis parakstīja divpusējās sadarbības līgumu, kas nosaka kārtību, kādā starp tām veicama notiesāto apmaiņa soda izciešanai.
Pēc tā rīcībā esošajām ziņām, aprīlī Norvēģijas ieslodzījuma vietās cietumsodu izcietis 31 Lietuvas pilsonis, bet vēl gandrīz 70 lietuvieši atradušies apcietinājumā, kamēr Lietuvā šai laikā aizturētu vai notiesātu norvēģu nav bijis.
Līdz šai vizītei Norvēģija Lietuvai bija nodevusi 40 notiesātos. Lielākā daļa no viņiem tiesāti par noziegumiem, kas saistīti ar narkotisko vielu glabāšanu, izplatīšanu un kontrabandu.
Kasjauns.lv/LETA/Foto: Ieva Čīka/LETA
