Ūsiņa, Eiropas vai Uzvaras diena. Ko tu šodien svini?
Atkarībā no tā, ko cilvēks svin 9. maijā, var noteikt gan viņa reliģisko piederību, gan politisko pārliecību. Šajā dienā Latvijā atzīmē gan Ūsiņa un Eiropas dienu, gan arī Uzvaras dienu.
9. maijā pēc Gregora kalendāra seno latviešu tradīciju piekopēji atzīmē Ūsiņu dienu - pavasara beigas un vasaras sākumu. Šajā dienā jaunā zāle un izplaukušās lapas jau ir pilnā zaļumā, sējēji kaisa sēklu tīrumos un mājlopus sāk laist ganos.
Vienlaikus 9. maijā tiek atzīmēta arī Eiropas diena, jo pirms 61 gada Parīzē Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmanis, apzinoties Trešā pasaules kara draudus, kas varētu aptvert visu Eiropu, nolasīja deklarāciju, kurā Francija, Vācija un citas Eiropas valstis tika aicinātas apvienot savu ogļu un tērauda ražošanu kā „pirmo pamatakmeni Eiropas federācijas izveidē”. Šajā dienā sākās apvienotās Eiropas Savienības projekts un 1985. gadā tika pieņemts lēmums svinēt 9. maiju kā Eiropas dienu.
Savukārt bijušajā PSRS un tagadējā Krievijā 9. maijā atzīmē Uzvaras dienu jeb uzvaru Otrajā pasaules karā. Nacistiskās Vācijas sagrāvi citviet pasaulē gan atzīmē dienu iepriekš – 8. maijā, bet Krievijā „laika pārbīde” notikusi tādēļ, ka pēc Maskavas laikā Vācija kapitulācijas aktu parakstīja nevis 1945. gada 8., bet gan 9. maijā.
Visus šos svētkus svin arī Latvijā un pēc tā, ko cilvēks šai dienā atzīmē var noteikt, kādai ideoloģijai viņš ir vairāk piederīgs – dievturībai, padomju tradīcijām vai apvienotās Eiropas idejai. Šogad Latvijas īpatnība ir tā, ka šos svētkus mēs esam sākuši svinēt ātrāk. Govis ganībās masveidā tika palaistas jau pagājušajā nedēļā. Eiropas dienu svinēja 8. maijā, jo svētdienā to izdarīt varēja daudz „vieglāk”. Arī Uzvaras dienas svinētāji ar sarkaniem karogiem un padomjlaiku atribūtiem pie pieminekļa padomju karavīriem Uzvaras parkā Rīgā sāka pulcēties 8. maijā.
