Sieviete, kas mēģināja izdarīt pašnāvību: „Es nemaz negribēju mirt...”
Latvijā ikdienu vismaz viens cilvēks izdara pašnāvību. Lai arī pašnāvību skaits pēdējo gadu laikā ir sarucis, bažas rada fakts, ka aizvien biežāk no dzīves vēlas atvadīties gados jaunāki cilvēki.
Pie tam Latvija pasaulē ir līdere pašnāvību skaita ziņā. Neraugoties uz to, ka, salīdzinot ar pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, pašnāvību skaits ir būtiski sarucis, to skaits joprojām ir ļoti liels. Latvijā šobrīd pašnāvību izdara divreiz vairāk cilvēku, nekā iet bojā satiksmes negadījumos.
Pirms gadiem piecpadsmit no dzīves labprātīgi šķīrās trīs cilvēki dienā, tagad tikai – viens. Ja 1995. gadā Latvijā tika veiktas 1024 pašnāvības, tad pērn „ tikai” 435. Visvairāk pašnāvības veic vīrieši (tikai katrs septītais no dzīves labprātīgi šķīries cilvēks ir sieviete). Populārākais pašnāvības veids ir pakaroties.
No dzīves aizvien biežāk atvadās jaunie
Ja pirms dažiem gadiem no dzīves labprātīgi atvadījās cilvēki pēc 45 gadiem, tad tagad aizvien biežāk tie ir arī cilvēki grupā no 35 gadiem LNT raidījumam „Top10” teica Veselības ekonomikas centra Sabiedrības veselības departamenta direktors, psihoterapeits Māris Taube.
Krīzes sākuma laikā 2008.gadā pašnāvību skaits Latvijā pieauga, tomēr pēdējos gados statistikas līkne atkal slīdot uz leju, jo 2010.gadā sasniegusi pēdējo 20 gadu laikā zemāko atzīmi. Mēs par to varam priecāties, uzskata Taube, taču iesaka būt uzmanīgiem.
Pašnāvību iemesli
Pašnāvību iemesli galvenokārt ir divi – ekonomiskā krīzes radītie apstākļi (darba, iztikas līdzekļu zaudēšana) un ilgstoša depresija. Pie tam mediķi uzsver, ka pēdējā laikā ir pieaudzis depresijas slimnieku skaits.
Rīgas Garīgās veselības ambulatorās aprūpes centra vadītāja Sandra Pūce intervijā „Top 10” saka: „Mēs esam vienpaši - viensētas iemītnieki, un mēs šīs problēmas mēģinām paši sevī pārdzīvot.” Tieši tādēļ ir svarīgi, lai vispirms jau ģimenē spēj pamanīt, ka tuviniekiem ir vajadzīga profesionāla palīdzība.
Viena no lielākajām kļūdām, ko var pieļaut tuvinieki un draugi, esot depresijas neuztveršana nopietni, turoties pie plaši izplatītā priekšstata, ka depresija ir izlaidība. Depresijas slimnieks var nonākt pat līdz tam, ka vairs nemazgājas, neko nedara un visu savu laiku pavada gultā vien.
Kāpēc nolēma veikt pašnāvību?
Kāda jauna sieviete, kura bija mēģinājusi izdarīt pašnāvību, raidījumam „Top 10” atklāja, ka tā rīkoties pamudinājis tas, ka viņa apzinājusies savas problēmas. „Mani sapņi bija sabrukuši,” viņa atzina, stāstot, ka pie tam gadiem ilgi bija noliegusi arī savu homoseksualitāti.
Savukārt kādai citai jaunai sievietei no depresijas sākuma līdz pašnāvības mēģinājumam bija pagājis viens gads. Viņa tobrīd jutusies vientuļa, lai gan blakus gājuši draugi, kuri priecājušies, bet viņa neesot jutusies piederīga pie šīs „priecīgās pasaules”.
Jaunā sieviete atzina: „Es jau arī patiesībā negribēju mirt, gribēju dzīvot, satikt jaunus cilvēkus, bet bija momenti, kad tu nevari to iekšēji izturēt un tad jebkurš risinājums ir labs.”
Latvija – līdere pašnāvību skaita ziņā
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem viens no lielākajiem pašnāvību skatiem ir reģistrēts Baltijas valstīs.
Par zemu pašnāvību līmeni tiek uzskatīts, ja uz 100 000 iedzīvotājiem gada laikā tiek veiktas mazāk nekā 10 pašnāvības. Pats mazākais pašnāvību skaits ir Ēģiptē (0,03 gadījumu un 100 000 iedzīvotājiem), tai seko Grieķija, Itālija, Filipīnas un Gvatemala (0,5), Albānija (1,4), Dominikānas Republika (2,1) un Armēnija (2,3).
Vislielākais suicīdu skaits ir Latvijā (42,5 uz 100 000 iedzīvotājiem), Lietuvā (42,1), Igaunijā (38,2) un Ungārijā (35,9).
