Tiesa no KNAB par labu Lembergam piedzen 4000 latu
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien apmierināja Ventspils mēra Aivara Lemberga prasību un uzdeva KNAB atsaukt divās preses relīzēs 2006.gada aprīlī un maijā publicētās ziņas par viņam noteikto aizdomās turamā statusu un kriminālvajāšanu tā dēvētajā Grīnberga lietā.
Tiesa gan šodien prasītās 75 000 latu kompensācijas lietā no KNAB par labu Lembergam piedzina 4000 latu lielu atlīdzību.
Šodien pasludināto spriedumu 20 dienu laikā no 22.jūnija būs iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Ne KNAB pārstāvji, ne pats Lembergs uz sprieduma pasludināšanu nebija ieradies. Lemberga advokāte Gunta Kuzmane sacīja, ka par to, vai pārsūdzēt spriedumu daļā, ar kuru nav piedzīta pilna kompensācija, izlems viņas klients pēc iepazīšanās ar motivētu sprieduma tekstu.
Lembergs un Kuzmane lietas izskatīšanas gaitā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā sacīja, ka neiebilst pret to, ka KNAB plašāku sabiedrību ar paziņojumiem mājaslapā internetā informējis par minētajiem faktiem, taču aizskaroša ir preses paziņojumu forma, kurā izvērsti un apgalvojuma formā izteiktas nepatiesas ziņas un faktiski apsūdzības nodarījumos, kuros Grīnberga krimināllietā Lembergs ticis attaisnots.
Lemberga un viņa advokātes ieskatā, informējot sabiedrību, KNAB būtu bijis tas jādara pieļāvuma formā, informējot par savām aizdomām par to, ka Lembergs vainojams smagos nodarījumos vai izmeklētāju secināto, nevis jāizsaka kategoriski apgalvojumi, tā sekmējot negatīva Lemberga publiskā tēla veidošanos sabiedrībā.
Savukārt KNAB pārstāve Ilze Draveniece tiesas sēdē oponēja, sakot, ka preses paziņojumu rakstīšanas brīdī paziņojumos ietvertā informācija atbildusi patiesībai un preses relīzē KNAB iekļāvis citātus jeb izvilkumus no attiecīgajiem lēmumiem. Ja KNAB lēmumus rakstītu pieļāvuma formā, tad pēc būtības nevienu lēmumu birojs īsti nevarētu pieņemt, jo ar pieņēmumiem lēmumi netiek pamatoti, skaidroja KNAB pārstāve.
Viņa skaidroja, ka KNAB pienākums informēt sabiedrību par paveikto ir ietverts likumā un šo pienākumu birojs arī pilda, gan izvietojot informāciju savā mājaslapā par pieņemtajiem lēmumiem, gan rakstot atsevišķus preses paziņojumus par atsevišķām lietām. Viņa stāstīja, ka KNAB esot noteikta kārtība, kādā paziņojumi presei tiek rakstīti, un tie tiek saskaņoti ar biroja vadītāju.
Draveniece gan nesniedza skaidru atbildi uz prasītāju jautājumiem par kritērijiem, pēc kādiem tiek izvēlēta informācija atspoguļošanai preses relīzē. Konkrētajā gadījumā izvērsts preses paziņojums rakstīts, saprotot, ka par šiem faktiem radīsies papildu jautājumi. KNAB sniedzis sava lēmuma pamatojumu.
KNAB pārstāve Lemberga prasību novērtēja kā nepamatotu un neatzina.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Lemberga prasību pret KNAB 26.maijā izskatīja pēc būtības, sprieduma pasludināšanai nosakot jaunu tiesas sēdi.
Lembergs pret KNAB tiesā vērsās pērn martā. Tiesa viņa prasību pieņēma un ierosināja civillietu.
Lembergs preses konferencē 2010.gada marta sākumā norādīja: 2006.gada 18.aprīlī KNAB interneta mājaslapas sadaļā "Preses relīzes" publicēta ziņa - "Ventspils domes priekšsēdētājs atzīts par aizdomās turēto dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā", kurā apgalvojuma formā pirms tiesas sprieduma norādīts, ka, būdams valsts amatpersona, Lembergs esot ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli.
Tāpat 2006.gada 17.maijā KNAB preses relīžu sadaļā publicēta ziņa "KNAB lūdz sākt kriminālvajāšanu pret Ventspils domes priekšsēdētāju", kurā apgalvojuma formā arī norādīts, ka Lembergs ļaunprātīgi esot izmantojis savu dienesta stāvokli.
"Kaut arī visās trijās Latvijas tiesu instancēs - Kuldīgas rajona tiesā, Kurzemes apgabaltiesā un Augstākās tiesas Senātā - esmu atzīts par nevainīgu man celtajās apsūdzībās un pilnībā attaisnots un kaut arī attaisnojošais tiesas spriedums ir spēkā jau divus gadus, šīs preses relīzes ir pieejamas KNAB interneta vietnē vēl šobrīd," iepriekš savu lēmumu vērsties tiesā skaidroja Lembergs.
LETA
