Parex bankas vadītājs tur savu solījumu un mācās latviešu valodu
AS "Parex bankas" vadītājs Kristofers Gviljams tur pērn augustā doto solījumu un ar privātskolotājas palīdzību mācās latviešu valodu. To viņš dara nevis darba dēļ, bet tāpēc, ka uzskata par pašsaprotamu zināt tās valsts valodu, kur dzīvo.
Viņš norādīja, ka latviešu valodu nemācās tādēļ, ka tas būtu nepieciešams profesionālajai darbībai, jo, kā zināms, finanšu pasaules valoda ir angļu un to viņš kā anglis pārvaldot lieliski. "Parex bankas" vadītājam šķiet pašsaprotami mācīties tās valsts valodu, kurā, lai arī neilgi, bet dzīvo.
Strādājot daudzās pasaules valstīs, pamatzināšanu vai sarunvalodas līmenī Gviljams apguvis krievu, franču, ungāru, horvātu, serbu, maķedoniešu un ķīniešu valodu. Tomēr viņš atzīst, ka latviešu valoda viņam šķiet vissarežģītākā no pieminētajām.
"Iespējams, to par tādu padara izteikti komplicētā gramatika un daudzie locījumi, tomēr, manuprāt, vissvarīgākais iemesls slēpjas faktā, ka latviešu valodas saknes ir tik senas un unikālas," sacīja "Parex bankas" vadītājs.
"Valodu uztveru kā durvis uz konkrēto kultūru, tās aspektiem, cilvēku domāšanas veidu un dzīves uztveri. Valoda tik daudz pasaka par zemi, kurā to lieto! Piemēram, eskimosiem ir milzum daudz vārdu, ar kuriem apzīmēt sniegu, savukārt angļiem - tikai viens. Un, protams, jāpiemin latviešu tradīcijas, kuras labāk izprast man palīdz valodas zināšanas," iemeslus, kāpēc nolēmis apgūt latviešu valodu, skaidro Gviljams.
Attiecībā uz darba lietām Gviljams stāsta, ka jau diezgan labi var saprast dokumentu saturu un, lai arī lēnām, lasa e-pastus un svarīgākās ziņas Latvijas biznesa avīzēs, kā arī biznesa portālos. Visobjektīvāk viņa sekmes valodas apguvē varētu novērtēt viņa privātskolotāja, tomēr pats Gviljams uzskata, ka ir cītīgs mācībās un pārāk daudz rūpju savai skolotājai nesagādā.
Gviljama skatījumā latviešu valodas apguve ir laba ne tikai viņa pašattīstībai, bet palīdz iekļauties vietējā sabiedrībā, sajust ciešāku saikni ar cilvēkiem un saprast viņu ikdienu.
"Man nav nodoma kļūt par latviešu valodas ekspertu, tomēr turpināšu valodas mācības, lai apgūtu to ikdienā nepieciešamajā apjomā. Paralēli latviešu valodai biju iecerējis atsvaidzināt arī savas krievu valodas zināšanas, taču sapratu, ka pašlaik manā galvā ir pārāk liels valodu sajaukums," atklāts ir bankas vadītājs.
Līdztekus latviešu valodas apguvei Gviljams brīvo laiku velta arī Latvijas apceļošanai. Dzimšanas dienā viņš esot saņēmis grāmatu ar aprakstiem par Latvijas pilīm un muižām kopā 164 vēsturiskiem objektiem, kurus visus viņš esot iecerējis apskatīt arī klātienē.
Gviljams stāsta, ka viņa plāna realizēšanai nepalīdzot sliktais Latvijas ceļu stāvoklis, bet katrā ceļojuma reizē viņš sev atgādinot, ka, lai arī viņam ir liegta iespēja pārvietoties ērti, toties katrs brauciens izvēršanas par izaicinājumiem un piedzīvojumiem bagātu ceļojumu.
Noslogotības dēļ pagaidām Gviljams apmeklējis 15 no grāmatā iekļautajām vēsturiskajām vietām. Viņš atzīst, ka dažas no vēsturiskajām ēkām ir teicami atjaunotas, piemēram, Annas muiža un Šlokenbekas pils, un sniedz apmeklētājiem prieku un zināšanas par aizgājušo laiku dzīvi un kultūru, savukārt daļa objektu esot visai nožēlojamā stāvoklī. Gviljams pauda cerību, ka labvēlīgākā ekonomiskajā situācijā tiks pieliktas visas pūles, lai šie vērtīgie, unikālie vēstures liecinieki netiktu zaudēti uz visiem laikiem.
Ierodoties Latvijā, Gviljams stāstīja arī par saviem plāniem baudīt Latvijas sniegoto ziemu kalnu slēpošanas trasēs. Viņš teica, ka iepriekšējā aukstā un sniegotā ziema viņu priecējusi un, lai arī viņa izjūtas daudziem nebūšot saprotamas, pavasara atnākšana viņu patiesi sarūgtinājusi, jo darba apjoma dēļ neesot paguvis paslēpot tik, cik bija iecerējis. Uz slēpēm sanācis uzkāpt vien pāris reižu, tāpēc viņš cer, ka nākamajā ziemā spēs organizēt savu laiku tā, lai slēpotu biežāk.
Gviljams ir anglis un Latvijā ieradās pirms nepilna gada, kļūstot par "Parex bankas" valdes priekšsēdētāju. Toreiz par viņa latviešu valodas zināšanām interesi izrādīja arī Valsts valodas centrs, bet pats Gviljams norādīja, ka latviešu valodu mācīsies brīvprātīgi, nevis piespiedu kārtā.