Latvija kapitulē latvāņu priekšā

Pagājušā gada vasarā ar latvāņa skartās Latvijas problēmām tika iepazīstināts arī Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks, kurš „izrādīja interesi” par kaitīgā latvāņa „nedarbiem”. Tomēr naudas Latvijai karam pret latvāņiem nav un tas veiksmīgi turpina okupēt Latviju.

Pirms apmēram 60 gadiem Latvijā no padomju Kaukāza republikām ievestais latvānis, kuram vajadzēja kļūt par PSRS lopkopības „barības bāzi” nu ir kļuvis par Latvijas lauksaimniecības lāstu. Tas ne tikai iznīdē Latvijai tradicionālo augu valsti, bet arī apdraud cilvēku veselību un dzīvību – ik gadu pie mediķiem vēršas desmitiem cilvēku, kuri guvuši apdegumus saskaroties ar indīgo latvāņa sulu. Te jāpiebilst, ka daudzi pie ārstiem tā arī nevēršas, bet paši mēģina apārstēt apdegumu, kas gan pārsvarā nav veselībai īpaši kaitīgs, bet sāpīgs gan.

Pašlaik Latvijā latvāņu audzes ir vairāk nekā 10 200 hektāru platībā, tas ir - tikpat lielā platībā kā visa Jūrmalas pilsēta. Sevišķi indīgais augs ir izplatīts Vidzemē, kur padomju laikā to centās kultivēt kā ātraudzīgu un izdevīgu lopbarības augu – Siguldas, Cēsu, Madonas un Smiltenes pusē.

Latvāni nemaz tik vienkārši nevar iznīdēt. Pirmkārt, tas ir indīgs un tā pļāvējam ir nepieciešams speciāls apģērbs un aizsarglīdzekļi. Otrkārt, tas ātri vairojas. Uz viena auga var uzziedēt līdz pat 15 000 sēklu, kas ar putnu un vēja palīdzību izplatās plašā apkārtnē. Tādēļ pie latvāņa apkarošanas darbiem jāķeras kopā visiem kaimiņiem. Nepietiek tikai ar to, ka latvāņus iznīdē tikai savā pats savā dārziņā vai ceļmalā. Treškārt, speciālisti uzsver, ka latvāņa iznīdēšana ir ilgstošs process. Tikai pēc piecu gadu rūpīgas pļaušanas var uzskatīt, ka latvānis pazudīs. Pašlaik jāteic, ka Latvijā latvāņa izplatība izgājusi ārpus cilvēka kontroles – indīgais augs vairojas gan laukos un pat parkos, pilsētās, gan ceļmalās, mežmalās un krūmājos. Latvāņa iekarotās zemes platības cilvēkiem ir zudušas, ja „zemes saimnieks” neuzsāk aktīvu cīņu ar „okupantu”.

Somijā – ģenerālštābs pret latvāņiem

Latvānis nav tikai Latvijas nelaime. Tas ir okupējis arī Somiju. Tikai atšķirībā no Latvijas Somijā ar latvāni cīnās ne tikai uz papīra, bet arī ar darbiem.

Somijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija izstrādājusi Nacionālo svešo augu sugu stratēģiju, kas kļuvusi par daļu no valdības programmas. Stratēģijas mērķis ir pilnīgi iznīcināt latvāņus. Visā Somijā konstatēti 10 000 latvāņu audžu. Plānots, ka karš pret latvāņiem ilgs 20 gadus. Kā īstā karā, tiks izveidots ģenerālštābs, bet par operatīvo darbību būs atbildīgas vietējās nodaļas. Somi uzskata, ka ienaidnieku jābeidz žēlot un ir nepieciešami steidzami grozījumi likumdošanā.

Arī Latvijas valdība 2006. gadā pieņēma Latvāņu izplatības ierobežošanas programmu 2006. - 2012. gadam. No šīs programmas teksta izriet, ka šogad Latvijā nebūtu jābūt vairāk par 5000 hektāriem latvāņu. Patiesībā to ir vismaz divas reizes vairāk. Programmā rakstīts, ka nākamgad pie mums ir jābūt ne vairāk kā 2000 hektāriem ar latvāņiem.

Acīmredzami, ka šī valdības programma ir izgāzusies un mūsu Ministrs kabinets ir kapitulējis latvāņa priekšā.

Programmā līdz nākamajam gadam bija paredzēts iztērēt vairāk nekā 15, 35 miljonus latu, bet vairāk par pāris simtu tūkstošu latu piecu gadu laikā indīgā auga izkaušanai nav piešķirti. Un bez finansēm karu nevar uzvarēt. Jāteic, ka savulaik pret naudas piešķiršanu protestēja arī paši lauksaimnieki.

Sākotnēji nacionālajā subsīdiju programmā latvāņu apkarošanai bija paredzēti trīs miljoni latu, bet lauksaimnieki iebilduši pret to, uzskatot, ka finansējumu labāk novirzīt lauksaimniecības ražošanas modernizēšanai un attīstībai. 2006. gadā cīņai ar latvāņiem valsts atvēlēja 300 000 latu, taču zemnieki neizmantoja šo naudu, sakot, ka koptās zemēs latvāņi neaug. Nākamajā gadā finansējums vairs netika piešķirts.

Tagad par naudas atvēlēšanu latvāņa iznīcināšanai vispār netiek runāts, kaut gan Ministru kabineta apstiprinātā programma paredzēja, ka naudu piešķirs no Eiropas Savienības struktūrfondiem un valsts pamatbudžeta. No tiem 3,35 miljoni latu bija paredzēti „kaujas štāba” izveidošanai, bet 12 miljoni kaujas operācijām – latvāņa iznīcināšanai.

Vienīgais, ko Valsts augu aizsardzības dienests var izdarīt ir pāris reizes gados izbraukāt Latvijas āres un konstatēt, kur un cik lielās platībās plaukt latvānis.

Atbilstoši normatīvajiem aktiem privātajā zemē par latvāņu apkarošanu atbild tās īpašnieks, bet pašvaldības platībās - pašvaldība. Ja zemes īpašnieks neīsteno latvāņu iznīcināšanu un ierobežošanu, attiecīgajās teritorijās tas jākoordinē un jāorganizē vietējai pašvaldībai.

Sods par latvāņu nenīdēšanu ir no 250 līdz 3000 latiem, atkarībā no tā vai „ļaunprātīgais latvāņa audzētājs” ir fiziska vai juridiska persona un kuru reizi viņa par to ir sodīta. Tomēr šis ir visnotaļ dīvains sods, jo pirmām kārtām latvāni jau nevar iznīdēt viena gada laikā un nav tik viegli pārbaudīt, vai zemes īpašnieks jau pirms kāda laika nav ņēmis izkapti rokā un visu cītīgi nopļāvis. Otrām kārtām, kā valsts struktūras var sodīt savus pavalstniekus, ja pati valdība nepilda solījumus, ko pirms pieciem gadiem bija ierakstījusi savā programmatiskajā dokumentā.

Latvānis – anekdošu varonis

Tikmēr par latvāniem var stāstīt visanekdotiskākos gadījumus. Sākot ar to, ka ārzemju tūrists ieejot „krūmos” tualetes papīra vietā izmantojis latvāņa lapu (starp citu, pretlatvāņu programmā bija arī ietverta gidu apmācība, lai viņi tūristus aizbaidītu no latvāņiem) un beidzot ar Pasaules Bankas prezidenta nedienām.

Visiem labi atmiņā vēl ir kā ar lielu blīkšķi pagājušā gada augustā Siguldā izgāzās Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks. Viņš tika atvests uz īpaši norobežotu teritoriju, lai klātienē vērotu vairāku simtlatnieku darbu, kuri pļāva latvāņus. Zēliks ar lielu interesi uzklausīja informāciju par latvāņiem un to izplatību, kā arī bezdarbnieku atbalsta programmas darbību.

Tad nu Zēlikam iznāca slavenais misēklis. Viņš simtlatniekam uzprasīja, vai 100 lati ir alga, ko saņem dienā. Tad nu gan pašam Zēlikam, gan Latvijas amatpersonām nācās taisnoties, ka Zēliks ir tikai neveiksmīgi pajokojis.

* Latvāņi izplatījušies 98 Latvijas pilsētās un novados.

* Visvairāk latvāņi saauguši ap Siguldu, Cēsīm un Madonu. Cēsu novada Vaives pagastā, kas ir visvairāk latvāņu skartā teritorija, indīgais augs zeļ 600 hektāru platībā.

* Pērn Gulbenes novadā latvānis bija izplatījies 147 hektāru platībā, bet tagad jau vairāk nekā 150 hektāros, ziņo Gulbenes laikraksts „Dzirkstele”.

* Par vienu no Smiltenes postiem ir atzīts latvānis. Lielākā plantācija Smiltenē vērojama Vecaja parkā, kur augi sasnieguši pat kādas mājas pagalmu.