Latvijā cilvēku tirgotājiem piespriež maigus sodus

ASV Valsts Departaments nule kā publicējis ikgadējo ziņojumu par cilvēku tirdzniecību, kas ir visaptverošākais pētījums par cilvēku tirdzniecības problemātiku visā pasaulē un izvērtē katras valsts centienus cilvēku tirdzniecības apkarošanā.

Latvija ir ierindota tā dēvētajā 2. līmenī, kas nozīmē, ka pie mums gan tiesībsargājošo institūciju, gan nevalstisko un citu organizāciju darbs, lai novērstu cilvēku tirdzniecības tiek ievērota „ne pilnā mērā”.

Tomēr salīdzinot ar kaimiņvalstīm - Igauniju, Krieviju un Baltkrieviju - mēs esam par pakāpienu augstāk, jo mūsu trīs kaimiņvalstis ir ierindotas „melnajā” – 2WL sarakstā, kurā iekļuvušas valstis, kurās cīņa pret cilvēktirdzniecību tiek ievērotas „minimāli”. Tomēr Lietuva ir „baltajā sarakstā” – tā ir iekļauta 1. līmenī.

1. līmenī pārsvarā ir ierindotas Rietumu pasaules valstis, kā dažas citas attīstītas valstis citās pasaules daļās, kā, piemēram, Taivāna un Dienvidkoreja.

Vistraģiskākais stāvoklis ir Haiti, Kotdivuārā un Somālija, kuras ir nodēvētas par „īpašiem gadījumiem” un kurām nav piešķirts neviens līmenis. Zemākajā – 3. līmenī ir 23 valstis, pārsvarā Āfrikas un Āzijas totalitārās valstis. No bijušās PSRS valstīm 3. līmenī ir ierindota Turkmenistāna.

Latvija amerikāņu cilvēku tiesību speciālistu vērtējumā

Par Latviju ASV Valsts Departamenta ziņojumā par cilvēktirdzniecību rakstīts:

„Latvija ir izcelsmes valsts sieviešu, vīriešu un nepilngadīgo personu tirdzniecībai seksuālas izmantošanas un piespiedu darba nolūkos. Sievietes no Latvijas tiek spiestas nodarboties ar prostitūciju Itālijā, Spānijā, Īrijā, Grieķijā, Kiprā, Nīderlandē un Vācijā. Vīrieši un sievietes no Latvijas tiek nodarbināti piespiedu darba apstākļos Apvienotajā Karalistē, un ir dzirdētas anekdotiskas ziņas par vīriešiem no Latvijas, kas, iespējams, bijuši pakļauti piespiedu darba apstākļiem Zviedrijā. Saskaņā ar neoficiāliem iepriekšējos gados saņemtiem ziņojumiem, Latvijas pusaudzes tiek pārdotas izmantošanai prostitūcijai valsts iekšienē.”

Latvijas valdība pilnībā neizpilda minimālos standartus, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību, tomēr tā pieliek ievērojamas pūles, lai tos sasniegtu, norāda ziņojuma autori:

„Neskatoties uz valsts piešķirto līdzekļu samazināšanu publiskajam sektoram, valdība turpināja finansēt palīdzības programmu cilvēku tirdzniecības rezultātā cietušajām personām un uzlaboja cilvēku tirdzniecības gadījumu identificēšanas mehānismus. Tika novērotas progresīvas tendences attiecībā un cilvēku tirgotāju kriminālvajāšanu un notiesāšanu, lai gan, tāpat kā līdz šim, lielākajai daļai notiesāto cilvēku tirgotāju tiesas nenoteica cietumsodus.

Tika saņemtas ziņas, ka salīdzinājumā ar 2009. gadu, kad 34 cilvēku tirdzniecības lietās tika uzsākti kriminālprocesi, pērn 33 kriminālprocesu ietvaros par aizdomās turētiem cilvēku tirgotājiem atzītas 38 personas. 2010. gadā nevienā no cilvēku tirdzniecības lietām netika uzsākta kriminālvajāšana par cilvēku tirdzniecību piespiedu darbam, lai gan starptautiskajā informācijas apritē bija ziņas par Latvijas pilsoņiem, kas, iespējams, bijuši piespiedu darba cilvēku tirdzniecības upuri, kā arī informācija par iespējamiem cilvēku tirdzniecības gadījumiem valsts iekšienē pelēkajā ekonomiskajā zonā.

2010. gadā apsūdzības par cilvēku tirdzniecību tika uzrādītas 39 personām, kas ir gandrīz par 50% vairāk nekā 2009. gadā, kad apsūdzības par cilvēku tirdzniecību tika uzrādītas 26 personām. Latvijas zemākās instances tiesās 2010. gadā kopumā 21 persona tika notiesāta par cilvēku tirdzniecību, kas ir vairāk, ja salīdzina ar 2009. gadu, kad zemākās instances tiesās par cilvēku tirdzniecību notiesāja 15 personas.

Tomēr tiesas turpināja noteikt maigus sodus, norāda ASV Valsts Departaments: „Tikai piecām no notiesātajām personām (kopumā 21) tika noteikts cietumsods. No šīm piecām personām vienai tika noteikts cietumsods, kas mazāks par vienu gadu; trim personām tika noteikts cietumsods no viena līdz pieciem gadiem un vienu personu notiesāja ar cietumsodu uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem.”

Vienotā frontē pret cilvēku tirdzniecību

ASV Valsts Departaments norāda: „Personas par cilvēku tirgotāju upuriem kļūst visdažādākajos veidos. Var, piemēram, pielietot fizisku spēku vai dot nepatiesus solījumus attiecībā uz darba piedāvājumu ārvalstī vai attiecībā uz iespējamu laulību ar ārvalstnieku, lai panāktu, ka sieviete nodarbojas ar prostitūciju vai strādātu pornogrāfijas industrijā. Ar šiem pašiem līdzekļiem iespējams panākt, lai personu kādā citā veidā seksuāli izmantotu komerciāliem mērķiem vai cita rakstura piespiedu darbam rūpniecībā vai lauksaimniecībā, kas pielīdzināms verdzībai. Cilvēku tirdzniecības upuri cieš gan no fiziskas, gan no emocionālas vardarbības, viņus izvaro. Gan cilvēku tirdzniecības upuriem, gan viņu ģimenēm tiek izteikti draudi, upuriem atņem pases, un viņu personīgās brīvības tiek ierobežotas.

Cilvēku tirdzniecības gadījumi ir atklāti ikvienā pasaules valstī, un ASV kopā ar saviem sabiedrotajiem un partneriem ir apņēmušās apkarot šo noziedzības veidu globālā mērogā. Lai apkarotu tirdzniecību ar cilvēkiem ir izvirzīti trīs galvenie mērķi: preventīvais darbs; palīdzības sniegšana cilvēku tirdzniecības upuriem; cilvēku tirgotāju kriminālvajāšana.”