Vilnītis: Objektīvi būtu Vilka atbrīvošanu vērtēt tiesai

Kā norādīja Vilnītis, ja tiesa izskatītu jautājumu par Vilka atbrīvošanu, tas būtu vispusīgi, taisnīgi un objektīvi. "Ja tā netiek darīts, tas rada ne tikai man, bet arī sabiedrībai pārliecību, ka birojā notiek lielas nekārtības. Lēmumu, kas būtu jāvērtē tiesai, vai tas ir tiesisks vai prettiesisks, mēs uzņemamies paši. Tas ir tiesiskais nihilisms," norādīja Vilnītis.

Viņš arī pauda viedokli, ka valdība piesedz atsevišķu amatpersonas. "[PHARE programmas] projekts nākotnē var nodarīt valstij zaudējumus, bet mēs pret to attiecamies tā, it kā nekas nebūtu noticis. Vai tas ir iespējams, ka notiek dienesta pārbaude, kas pēc tam pārvērtusies disciplinārlietā un ilgst gandrīz gadu, tad cik tiesisks ir nedēļas laikā pieņemtais lēmums? Zinot, ka jau pirms gada Finanšu ministrija norādīja, ka projekts nav pabeigts. Tagad pateikt, ka nav nekādu pārkāpumi, es tam nepiekrītu," sacīja Vilnītis.

Jau ziņots, ka KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe ir atcēlusi bijušā KNAB priekšnieka Vilnīša lēmumu par Vilka atbrīvošanu no amata, aģentūru LETA informēja Vilks. Vilks norādīja, ka no šodienas viņš ir atsācis pildīt KNAB priekšnieka vietnieka korupcijas novēršanas jautājumos pienākumus.

Kā skaidroja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs, šāds lēmums pieņemts, izvērtējot Vilnīša izdotos rīkojumus un lietas materiālus saistībā ar Vilka disciplinārsodīšanu, kā arī izskatot KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrības vēstuli un no tiesas saņemto Vilka iesniegto prasības pieteikumu Administratīvajai rajona tiesai.

Pieņemot lēmumu par Vilka atjaunošanu amatā, konstatēts, ka Vilnīša rīkojumi par vietnieka atstādināšanu, disciplinārsodīšanu un atbrīvošanu no amata ir izdoti bez tiesiska pamata, pieļaujot būtiskus pārkāpumus, kas ietekmējuši administratīvo aktu saturu, tāpēc šie rīkojumi ir atzīstami par prettiesiskiem un atceļamiem.

Kā viens no būtiskākajiem pārkāpumiem tiek minēts Vilnīša rīkojumu izdošana, neņemt vērā citu kompetento iestāžu slēdzienus un secinājumus, piemēram, Ģenerālprokuratūras atteikšanos sākt kriminālprocesu pēc Vilnīša iesnieguma saistībā ar PHARE projekta ieviešanu un Vilka rīcību.

Tāpat konstatēts, ka Vilka disciplinārlietas izmeklēšanas komisija savus konstatējumus un secinājumus balstījusi galvenokārt uz KNAB iekšējā audita par PHARE programmas projekta ziņojumu, tomēr lietā tika ignorēts būtisks pierādījums - Finanšu ministrijas atzinumu, ka minētajā audita ziņojumā sniegtā informācija nav izmantojama par objektīvu un vispusīgu pamatojumu lēmumu pieņemšanai par projekta tālāko gaitu.

Vilnītim pieņemot lēmumu par vietnieka disciplinārsodīšanu, nav vērtēta Vilka kompetence un atbildība PHARE projekta ieviešanā, kā arī lietā nav noskaidroti patiesie faktiskie lietas apstākļi, kas konstatētu un pierādītu Vilka vainu atsevišķas aktivitātes īstenošanu PHARE projekta ietvaros, skaidroja Vitenburgs.

LETA jau ziņoja, ka 13.maijā Vilnītis pēc disciplinārlietas materiālu izvērtēšanas izlēma par sava vietnieka korupcijas novēršanas jautājumos - Vilka - atbrīvošanu no amata. Disciplinārlieta tika ierosināta, lai izvērtētu iespējamos pārkāpumus Vilka rīcībā saistībā ar "nolaidīgu darba pienākumu izpildi, ilgstošu bezdarbību, maldinošas informācijas sniegšanu, veicot vecākās nozares amatpersonas pienākumus PHARE 2003.gada Nacionālās programmas projekta "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja attīstība un nostiprināšana" īstenošanā".

KNAB arodbiedrība asi kritizēja Vilnīša lēmumu un pauda sašutumu par tās biedra atbrīvošanu no amata bez saskaņojuma ar arodbiedrību.

Kā ziņots, pats Vilnītis no KNAB priekšnieka amata ar Saeimas balsojumu tika atbrīvots 16.jūnijā. Slēgtajā balsojumā par Vilnīša atlaišanu nobalsoja 82 deputāti, pret nebija neviens, bet divi deputāti atturējās.

Patlaban KNAB priekšnieka pienākumus pilda Strīķe.