Zatlers atsakās runāt ar oligarhiem
Topošās Zatlera reformu partijas līderis, eksprezidents Valdis Zatlers atteicies piedalīties diskusijā ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Viņš neiesaistīšoties nekādās diskusijās ar Šķēli, Šleseru un Lembergu un aicina citus sekot savam piemēram.
"Uzskatu, ka apspriest tiesiskas valsts izveides jautājumus ar smagos noziegumos apsūdzētu pašvaldības vadītāju ir ne tikai neproduktīvi, bet arī ciniski," skaidrojis Zatlers. Viņš neiesaistīšoties jebkādās sarunās un diskusijās ar Lembergu, Aināru Šleseru un Andri Šķēli, jo, viņaprāt, šīs trīs personas nevajadzētu uzklausīt un ņemt vērā, raksta diskusijas rīkotāji laikraksts“Diena”.
Eksperti uzskata, ka politiķiem tomēr neklājas tā rīkoties.
Lembergs par šādu iznākumu esot bijis pārliecināts, "par 99% biju pārliecināts, ka viņš nobīsies. Citu atbildi negaidīju." Viņš ir pārliecināts, ka Zatlers nespētu atbildēt, konkrēti kuri likumi un Ministru kabineta noteikumi ir pieņemti Lembergam par labu un kāpēc netika sasaukta ārkārtas sēde, ja tas tika konstatēts. Nāktos runāt arī par reģionu attīstību un ES fondu izmantošanu.
"Zatlers būtu sprukās, jo publiski atklātos, ka viņam nav faktu. Nekad mūžā viņš neies ar mani diskusijā. Gļēvs viņš bija, kad parādījās otrs prezidenta kandidāts un gļēvuma dēļ izdeva rīkojumu nr. 2," laikrakstam izteicies Lembergs.
Zatlera un Lemberga diskusija bija ieplānota interneta tiešraidē "diena.lv" nedēļā, kad gaidāms referendums par Saeimas atlaišanu, plānotās diskusijas tēmas - tiesiskums, valsts nozagšana, godīga politika, varas un sabiedrības šķirtība. Diskusijā bija iecerēts runāt par to, kā interesēs strādā politiķi Latvijā, diskutēt par oligarha jēdzienu un iezīmēt ceļus, kā Latvija var iegūt jaunu un kvalitatīvu lēmējvaru. Lembergs kā diskusijas partneris bija izvēlēts, ņemot vērā abu politiķu savstarpējos asos izteikumus vienam par otru.
Zatlera atbilde liecinot, ka viņš ir nolēmis nerunāt ar tiem politiķiem, kurus iepriekš nosaucis par oligarhiem. "Šie cilvēki ir mērķtiecīgi kavējuši valsts attīstību daudzu gadu garumā, un valsts konstruktīva virzība var sākties tikai brīdī, kad minētās personas vairs netiks uzklausītas un ņemtas vērā. Ar savu piemēru aicinu visus rīkoties līdzīgi," laikrakstam paudis Zatlers. Viņš uzskata, ka apspriest tiesiskas valsts izveides jautājumus ar smagos noziegumos apsūdzētu pašvaldības vadītāju ir ne tikai neproduktīvi, bet arī ciniski.
Pēc Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centra vadītājas Ingas Spriņģes domām, atsakoties piedalīties šādā diskusijā, Zatlers parāda, ka ir nobijies, jo apzinās, ka šajā diskusijā zaudēs. Savukārt Lembergam var dot žetonu par valstī labāko PR un "batonu bāšanu".
Mediju eksperte Sandra Veinberga uzskata, ka politiķi pirms vēlēšanām ir spiesti runāt ar visiem par visu, "ja kāds saniķojas un to nedara, viņš ir zaudētājs". Viņasprāt, ar šādu atteikumu Zatlers riskē zaudēt vēlētāju balsis. "Šķiet, Zatlers nav vēl laukā no Valsts prezidenta lomas, viņš uzvedas kā prezidents, pierādot, ka jaunai lomai vēl nav gatavs," uzskata Veinberga.
Politologs, LU profesors Juris Rozenvalds ir pārliecināts, ka politikā diskusijas ir nepieciešamas, jautājums ir, par ko diskutēt, jo "strīds ar Lembergu par sorosītiem neizbēgami pārvērstos par lamāšanos. Zatlera kunga vietā es ietu uz šādu diskusiju. Viņš var teikt, ka nesadarbosies ar konkrētiem politiķiem, taču publiska diskusija ar jebkuru politisko spēku, kas darbojas likuma robežās, ir vajadzīga."
"Latvijas faktu" direktors, sociologs Aigars Freimanis norāda, ka Lembergs noteikti tulkos un komentēs Zatlera atteikšanos, Zatlers riskē izskatīties pēc moralizētāja un kļūt smieklīgs.
"Zatleram piemīt veselais saprāts, viņš apzinās, ka pieredzes un treniņa dēļ viņam būtu grūti, jo tie būtu divi atšķirīgi priekšstati, kas vispār ir diskusija. Reti ir gadījumi, ka Lembergs diskusijā nebūtu noteicis darba kārtību, viņš vienlaikus ir uz skatuves un režisē. Zatleram jāatrod spēcīgi argumenti, lai tiktu laukā no šīs situācijas. Atsakoties diskutēt, viņš zaudē iespēju iespaidot ZZS elektorātu, un tādu, kas Lembergu vērtē augstu, joprojām ir daudz," uzskata Freimanis.
LETA/ Foto: Lita Krone/ LETA