Iedzīvotājus aicina parakstīties par Latvijas himnas maiņu

Interneta vietnē manabalss.lv, kurā jebkurš Latvijas pilsonis var ierosināt likumprojektus Saeimai, Eduards Griškevičs iesaka mainīt Latvijas himnu. Viņš raksta:

„Ikviens ir piedzīvojis neatkārtojamo sajūtu, kad Dziesmu svētkos skan „Saule, Pērkons, Daugava”. Mēs domājam par latvisko identitāti un latvieša pašapziņas trūkumu, turpinot dziedāt lūgsnu „Dievs, svētī Latviju!”. „Saule, Pērkons, Daugava” ir dziesma, kuru dziedot mēs jūtamies stipri. Vai mēs gribam tādi būt?”

Tādēļ viņš ierosina mainīt Latvijas himnu. Lai šis priekšlikums nonāktu līdz parlamentam, ir jāsavāc 10 000 pilsoņu paraksti. Pagaidām gan šo ierosmi ir parakstījuši tikai 11 cilvēku.

Toties interneta komentāros var lasīt, ka „Saule, Pērkons, Daugava” par Latvijas himnu vēlas dzirdēt daudz vairāk pilsoņu. Lūk, daži komentāri no spoki.lv:

Dulle: „Manuprāt, šī būtu labāka himna, vārdi piedur, pat ļoti. Man gan ar šo dziesmu saistās tāds smieklīgs atgadījums, kad kaimiņš, skatoties hokeju, protams, alkohola reibumā, iznāca uz balkona un sāka dziedāt šo dziesmu. Tas patiešām skanēja grandiozi, pa visu pagalmu! Bet tiešām šai dziesmai vajadzētu būt himnai, labāka nekā Baumaņu Kārļa, man, protams, nekas pretī arī pret to nav, bet šī patīk labāk.”

Mieramika: „Mūsu kora diriģents vienreiz to nosauca par neoficiālo Latvijas himnu. Bet man tomēr šķiet, ka „Dievs, svētī Latviju” kā valsts himna tomēr ir labāka. Pirmkārt, viņa ir domāta jauktajam korim, un tādēļ vienbalsīgi viņa nemaz neizklausītos tik labi. Otrkārt, viņa ir pārāk gara, un visus pantus iegaumēt arī ir pagrūti. Bet jebkurā gadījumā gan klausoties, gan dziedot „Saule, Pērkons, Daugava” rodas tādas tirpas pa visu ķermeni.”

Spinchiks: „Pilnīgi piekrītu, ka dziesma „Saule, Pērkons, Daugava” būtu daudz labāka, pašreizējā liekas skumja, - Dievs, svētī, Dievs, svētī... Vajag paļauties uz sevi, ne uz Dievu. „Saule, Pērkons, Daugava” ir daudz, daudz spēcīgāka par pašreizējo Latvijas himnu.”

Divas garas soda minūtes

Jāteic, ka šī nav pirmā diskusija, kurā aicināts mainīt valsts himnu. „Sivna dienasgrāmatas” blogeris pērnā gada februārī rakstīja:

„Gandrīz katrs, kas „Arēnā Rīga” ir apmeklējis „Dinamo” spēles un klausījies dažādās Latvijas himnas performances, ir klusībā uzdevis retorisku jautājumu: „Vai nav pienācis laiks mainīt Latvijas himnu?”

Manuprāt, pirmsspēles himnas izpildīšana vienmēr ir bijušas mokoši garas divas soda minūtes aptuveni 10 000 cilvēku.

Ja nekā labāka par „Dievs, svētī Latviju!” Latvijas muzikālajā mantojumā nebūtu, tad, protams, neko padarīt, bet ir taču tik daudz sakarīgu alternatīvu. Kas vainas „Nevis slinkojot un pūstot”? Pozitīvi mažorīga dziesma ar tikpat pozitīvo mesidžu: „Vajag tikai rakt! Un viss būs labi!” Kur vēl prātīgāka doma un it sevišķi – šajos laikos?

Kas vainas „Tev mūžam dzīvot, Latvija”? Arī himniska melodija, bet atšķirībā no „Dievs, svētī Latviju” nešķiet kā no bēru ceremoniju repertuāra izrauts gabals. Turklāt sacerēta 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kad latviešiem jau bija izveidojies stabils priekšstats par to, kas tā Latvija tāda ir.”

Arī sabiedrisko attiecību speciālists, tagad Kristīgi sociālās ūnijas dibinātājs  Kristians Rozenvalds 2009. gada novembrī aicināja mainīt himnu. No pašreizējā skatupunkta, kad viņš ir kļuvis par kristīgās partijas dibinātāju, viņa arguments ir vairāk nekā dīvains. Rozenvalds uzskatīja, ka valsts himnā nevajadzētu pieminēt Dievu:

„Kad neticīgo valstī tautas lūgšana ir valsts himna, tad īsti nav ne lūgšanas, ne arī himnas. Vai nav laiks padomāt par jaunu Latvijas himnu, kuras vārdi un mudinājums būtu daudz atbilstošāki Latvijas sabiedrības mērķiem un ideāliem?”

Savukārt publicists un kādreizējais cilvēktiesību grupas „Helsinki’ 86” dalībnieks Jānis Kučinskis 2009. gada rudenī uzskatīja:

„Ieteiktu par valsts himnu izvēlēties dziesmu „Nevis slinkojot un pūstot”. Tā stāsta par tautas godu, tā orientē uz prāta gaismas gūšanu, tā aicina katru iesēt savu graudu tautas uzplauksmes druvā, tā noraida tukšu pelavu tirgoņus (spekulantus, draugu kapitālistus, blēžus un parazītus), tā noskaņo uz veselību, stiprumu, nepārtrauktu augšanu un pilnveidošanos, uz dzīves laimi. Tā savieno individuālo ar kopīgo un apliecina universālo likumsakarību.

Arī Dieva svētība nezudīs, jo dziesma orientē uz Dievam tīkamiem darbiem un tikumiem (kāpēc gan Dievam būtu jāsvētī tāda Latvija, kas tīko vien dziedāt un diet?). Dziesmai ir arī enerģiska, mobilizējoša, dzīvespriecīga un pacilājoša melodija. Vai tas nav tieši tas, kas mums pašlaik tik nepieciešams?”

Tomēr jāteic, ka līdz šim plašāka diskusija par Latvijas valsts himnas mainīšanu nav izvērsusies. Tā vienīgi aprobežojusies ar pačalošanu „domubiedru grupās”.

Pašreizējā Latvijas valsts himna

Nevis slinkojot un pūstot (Jurjānu Andrejs/Juris Alunāns):

Tev mūžam dzīvot, Latvija! (Jāzeps Mediņš/Vilis Plūdonis):