Jelgavā par trokšņošanu, iespējams, varēs sodīt ielu muzikantus vai raudoša zīdaiņa vecākus

Liepiņš skaidroja, ka, viņaprāt, ZZS vadītā pozīcija sagatavojusi citādi nepieciešamu un noderīgu normatīvu, taču tas izdarīts pavirši, virspusēji un juridiski nekvalitatīvi. Opozīcijas iebildumus vairākuma pozīcija neesot ņēmusi vērā.

Kā liecina sagatavotais lēmumprojekts, "Jelgavas pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumus" paredzēts papildināt ar definējumu trokšņošanai, kas nosaka ka trokšņošana ir tad, kad "persona ar savu balsi vai rīcību rada troksni, kā arī pieļauj troksni, ko rada valdījumā esošs trokšņa avots neatkarīgi no tā atrašanās vietas".

Un tas paredz bargu sodīšanu. "Par trokšņošanu un tamlīdzīgām darbībām, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīta ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Jelgavas pilsētas pašvaldību, un troksnim nav pastāvīgs raksturs - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simts latiem. Ja pārkāpums izdarīts atkārtoti, - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem," teikts sagatavotajā grozījumu redakcijā.

"Tas nozīmē, ka tagad, piemēram, ar 100 vai 250 latiem varēs sodīt cilvēku, kurš sava mājokļa pagalmā iedzīs zemē metāla cauruli, jo šī darbība rada apkārtējiem traucējošu troksni," izbrīnīts pauda Liepiņš, uzskatot, ka šī norma esošajā redakcijā ir absurda.

Tā kā nav definēti kritēriji kaitējošai trokšņošanai, bet ir tikai nosaukta trokšņošana, kas "traucē apkārtējo personu mieru", tad uz jebkura jelgavnieka izsaukumu par traucējumu varēs sodīt ielu muzikantus, remontdarbu veicējus gaišā dienas laikā, kādas sapulces dalībniekus, kas skaļāk sarunājas, varēs sodīt pat par bērnu klaigāšanu rotaļās vai par zīdaiņa brēkšanu, jo visos šajos gadījumos "persona ar savu balsi vai rīcību rada troksni", skaidroja Liepiņš, paužot izbrīnu, ka viņam trūkstot vārdu, lai raksturotu tik absurdi sagatavotu normatīvu.

Deputāts arī skaidroja, ka viņam ir saprotama nepieciešamība pēc šādas normas, lai ierobežotu huligānisku trokšņošanu vai pārmērīgu izklaidēšanos, kas traucē apkārtējiem, taču viņam nepieņemama ir šī normatīva kvalitāte, kuras uzlabošanā domes pozīcija neizrādot interesi, ietiepīgi pretodamās opozīcijai.

Grozījumus iesniedza Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks (ZZS). "Kad viņam vaicāju, uz kāda normatīva pamata noteiks, vai persona ir vai nav sodāma, viņš skaidroja, ka to lemšot Administratīvā komisija - tātad subjektīvi izdomās," sašutis pauda Liepiņš, minot piemēru, ka tagad varbūt domei pietuvinātā uzņēmēja Imanta Kanaškas strādniekus nesodīs par trokšņošanu, bet viņa konkurenta strādniekus sodīs par trokšņošanu, jo to izlemj Administratīvā komisija, izvērtējot savas simpātijas pret personu un bez pamatojuma normatīvajos aktos.

Ļevčenoks pastāstīja, ka agrāk tas bijis atrunāts Ministru kabineta (MK) noteikumos, bet kopš šā gada sākuma tajos vairs neesot atrunāta šāda īslaicīga trokšņošana. Tāpēc pašvaldība to iekļāvusi savos saistošajos noteikumos.

"Līdzīgi noteikumi ir gan Rīgā, gan Liepājā, gan citās pilsētās, un šāda norma nav nekas jauns," pauda Ļevčenoks.

Vaicāts par kritērijiem, kā, piemēram, noteikt, vai ielu muzikanti būtu sodāmi par trokšņošanu, Ļevčenoks skaidroja, ka tādas darbības parasti ir saskaņotas pašvaldībā un muzicēšanas trokšņu līmeni nosaka MK noteikumi.

Izskaidrojot, ka parasti ielu muzikanti savu uzstāšanos ne ar vienu nesaskaņo un ka tā ir īslaicīga, Ļevčenoks atsaucās uz MK noteikumiem.

Sagatavoto grozījumu skaidrojumā gan vēstīts, ka "2011.gada 25.janvāra MK noteikumi Nr.76 "Noteikumi par trokšņa novērtēšanu dzīvojamo un publisko ēku telpās" nosaka trokšņa rādītājus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes dzīvojamo un publisko ēku telpās trokšņiem, kam ir pastāvīgs raksturs, savukārt nav risināta situācija, kad trokšņa lielumu tā nepastāvīguma dēļ, nav iespējams izmērīt."

Kā informēja Ļevčenoks, minētie grozījumi sagatavoti, pamatojoties uz sūdzībām, ko saņem Pašvaldības policijas darbinieki, konstatēts, ka Jelgavas pilsētā nepieciešama norma, kas paredz administratīvo atbildību par trokšņošanu.

Izvērtējot pašvaldības policijas izsaukumu pārskatus pēdējā mēneša laikā, konstatēts, ka visbiežāk policisti izsaukti gadījumos, kad naktīs trokšņojuši jaunieši, bērni, tāpat traucējuši trokšņotāji alkohola reibumā vai huligāniskas uzvedības personas.

Taču regulāri un bieži pašvaldības policiju vairāki iedzīvotāji izsaukuši arī tad, kad viņiem traucējusi kaimiņa trokšņošana, dienas laikā dzīvoklī vai mājās veicot remontu, arī kad kaimiņu pagalmā ilgāk vai skaļāk rējis suns, kad darbojusies automašīnas signalizācija, un regulāri policistus izsauc arī tad, kad trokšņojuši kaimiņu bērni, kas rotaļājušies, un kaimiņu zīdaiņi, kas brēkuši.

Vaicāts, vai šajos gadījumos, atbilstoši jaunajiem grozījumiem, šīs personas būtu sodāmas, Ļevčenoks skaidroja, ka to viņam grūti aprakstīt pa tālruni, un solīja vēlāk sniegt skaidrojumu tam, kā un kuros gadījumos šie noteikumi paredz sodu.