Studēt krievu valodā Latvijā īpaši netiecas ne vietējie, ne ārvalstu jaunieši

Kreituss atzina, ka RISEBA kā privāta augstākās izglītības iestāde iespēju studiju procesu īstenot arī krievu valodā uzskata par būtisku priekšrocību, taču, tā kā augstskola ir orientēta gan uz vietējo, gan starptautisko tirgu, tā studiju procesu realizē trīs valodās - latviešu, angļu un krievu.

"Mums nav nevienas studiju programmas, kas būtu tikai un vienīgi krievu valodā, visvairāk no patlaban esošajām 18 programmām ir latviešu un angļu valodā, un aptuveni pusei no piedāvātajām studiju programmām varam nodrošināt studiju procesu arī krievu valodā. Iespēja piedāvāt studijas arī krievu valodā ir priekšrocība, taču reālajā dzīvē interese par studijām krievu valodā ir daudz mazāka, nekā varētu sagaidīt. Ja runā par Latvijas iedzīvotājiem, kuriem dzimtā valoda ir krievu valoda, viņi tomēr visbiežāk piesakās studijām latviešu vai angļu valodā, jo viņiem daudz vērtīgāk šķiet studiju gaitā apgūt vēl papildus vienu valodu. Mēs piedāvājam studijas arī krievu valodā, taču teikt, ka pēc tām būtu liels pieprasījums, mēs nevaram," teica Kreituss.

Piemēram, šī gada uzņemšanā RISEBA no 57 dažādām studiju programmu formām vismaz 16 var piedāvāt krievu valodā. Provizoriskie dati liecina, ka uzņemšanas rezultāti šogad varētu būt kopumā ļoti labi, tomēr studijām krievu valodā pieteikušies studenti, kas ļaus nokomplektēt tikai pa vienai grupai bakalauru studiju programmām "Sabiedrisko attiecību un reklāmas menedžments" un programmā "Uzņēmējdarbības vadība". Vēlme studēt krieviski ar katru gadu samazinās.

"Interese par studijām krieviski no mūsu krievvalodīgajiem ir daudz mazāka, nekā varētu gaidīt. Tie, kuri plāno strādāt Latvijas tirgū, bieži izvēlas studēt latviešu valodā, un viņiem parasti ir arī pietiekami labas studijām nepieciešamās latviešu valodas zināšanas. Jāatzīmē, ka arī tie, kas studē krievu valodā, studiju nobeiguma bakalaura vai maģistra darbus raksta latviski. Savukārt tie, kuri vēlas savu karjeru veidot starptautiskajos tirgos, izvēlas studēt angļu valodā," pieredzē dalījās RISEBA prorektors studiju darbā.

Runājot par potenciāli krieviski studējošiem ārvalstu studentiem no bijušajām postpadomju valstīm, Kreituss stāstīja, ka vislielākā interese par RISEBA programmām ir Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Azerbaidžānas, kā arī Lietuvas un Igaunijas jauniešiem. "Mēs esam piedalījušies starptautiskās izglītības izstādēs Sanktpēterburgā, Kazaņā un citur. Pēc izstādēm esam secinājuši, ka jauniešus interesē mūsu studiju programmas, taču nav izteiktas intereses iegūt izglītību krievu valodā, ja varam piedāvāt studijas angliski. Ja reiz jaunieši dodas studēt uz Eiropu, tad viņi uzskata, ka ir jāstudē angļu valodā, jo studēt krievu valodā var arī kādā no Krievijas augstskolām. "Diskusijas Saeimā par studijām krievu valodā valsts augstskolās bija dedzīgas, taču šķēpus nevajadzētu īpaši lauzt, jo, pat ja pieļautu valsts augstskolās studēt krievu valodā, tas neko daudz nemainītu, jo prakse rāda, ka liela interese par studijām krievu valodā ne no Latvijas jauniešiem, ne ārvalstu jauniešiem nav vērojama," teica Kreituss.

RISEBA patlaban pastāvīgi studē studenti no deviņām valstīm - Krievijas, Ukrainas, Lietuvas, Igaunijas, Norvēģijas, Uzbekistānas, Turkmenistānas, Vācijas, Baltkrievijas, kā arī ERASMUS apmaiņas programmas studenti vēl arī no Beļģijas, Francijas, Itālijas, Čehijas. Šogad jūtama interese arī no eksotiskām valstīm - Nigērijas, Bangladešas, Pakistānas, bet šos pieteikumus augstskola izvērtē ļoti piesardzīgi. RISEBA ir ilgstoša sadarbība ar Indijas studentiem, kuri būtu gatavi braukt, un RISEBA varētu viņus uzņemt, bet ir sarežģījumi ar termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu.

Kreituss skaidro, ka Indijā nav Latvijas vēstniecības, tādēļ, lai iegūtu vīzu un uzturēšanās atļauju, jaunietim ir jābrauc uz vēstniecību Ķīnā vai Londonā, turklāt tas ir jādara divas reizes. "Mēs esam vairākas reizes tikušies ar Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulāro departamentu, un viņi ir ieinteresēti palīdzēt. Ir atrasta tāda forma, ko ĀM dēvē par "lidojošo konsulu", proti, ka Konsulārā departamenta darbinieks aizlido uz Indiju, lai nedēļas vai divu laikā izskatītu 200 līdz 300 pieteikumus un atgrieztos Latvijā. Pašlaik šādam mērķim valsts budžetā nav finansējuma. Indijas puse būtu gatava samaksāt par šo pakalpojumu, taču tāda nav ierastā prakse. Mēs ceram, ka 2012.gada valsts budžetā šāds finansējums tiks paredzēts, jo izdevumi tiks ar uzviju atgūti ar valsts nodevām, ko par uzturēšanās atļauju un citu dokumentu noformēšanu samaksās topošie studenti. Tas būtu reāls izglītības eksports un ieguvums arī valstij," stāstīja Kreituss.

LETA