Politika

Parlamentārās demokrātijas ideja Latvijā ir pamatīgi diskreditēta

Jauns.lv

Pēdējās desmitgades laikā parlamentārā demokrātijas ideja Latvijā "ir pamatīgi diskreditēta", par ko liecina arī 23.jūlija referenduma rezultāti, aģentūrai LETA sacīja politologs Ivars Ījabs.

Parlamentārās demokrātijas ideja Latvijā ir pamatī...

Viņaprāt cilvēki vairs netic, ka ar Satversmē paredzētajiem līdzekļiem varētu pārvaldīt šo valsti - vēlēšanu laikā kaut kas ar mokām tiek ievēlēts un pēc dažiem mēnešiem iedzīvotāji sāk priecāties par to, ka Zatlers ir izrēķinājies ar "deviņgalvu pūķi" - parlamentu. Tā situācija ir pietiekami briesmīga, taču neizskatās, ka kāds no pozīcijā vai opozīcijā esošajiem politiķiem apzinās atbildību par šo parlamentārās demokrātijas diskreditāciju.

Viņš norādīja, ka šis process ir norisinājies pēdējo desmit gadu laikā un tā iemesli bija neprofesionāls parlaments un biežā valdības maiņa. Problēmas radīja arī profesionālu politiķu trūkums. Tas ir izskaidrojams ar to, ka jauniem cilvēkiem nav motivācijas startēt vēlēšanās, jo tā nav pievilcīga karjera, ja par 1400 latu algu ir jākļūst par cilvēku, kurš tiek saukts par valsts izzadzēju.

Latvijā ir iestājusies diezgan pamatīga parlamentārās demokrātijas krīze, jo normālos apstākļos nebūtu iedomājams, ka cilvēki septiņus mēnešus pēc Saeimas ievēlēšanas "mestos ap kaklu" Zatleram, jo "godīgais Lāčplēsis ir atbrīvojis mūs no ļaunās hidras, kas saucās Saeima". Tas "stāsts ir ļoti bēdīgs" un atmosfēra, ka vajag izrēķināties ar Saeimu, neņemot vērā iespējamās sekas, bija iemesls, kāpēc pats politologs balsoja pret parlamenta atlaišanu.

10.Saeimas cilvēku potenciāls bija augstāks par 9.Saeimas potenciālu, un politologam ir "bail pat domāt", kā izskatīsies 11.Saeima. Ja apskatās tos "saulvežus", kuri piedalījās Zatlera reformu partijas dibināšanas kongresā, tad par viņiem var teikt - "nē, nu, forši, bet necerēsim uz kaut kādām briesmīgām labām izmaiņām", ja šīs personas nonāks pie varas kopā ar Zatleru.

Kā ziņots, provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti liecina, ka 23.jūlija referendumā Saeima ir tikusi atlaista. Par Saeimas atlaišanu nobalsojuši 650 518 pilsoņi, kas ir 94,3% no kopējā referenduma dalībnieku skaita, liecina informācija pēc rezultātu apkopošanas visos 1028 iecirkņos.

Pret Saeimas atlaišanu nobalsoja 37 829 pilsoņi (5,48% no balsotāju skaita), bet 1476 balsošanas zīmes (0,21% no balsotāju skaita) atzītas par nederīgām.

Kopumā saņemtas 689 823 balsošanas zīmes.

CVK oficiālos tautas nobalsošanas rezultātus plāno pasludināt 26.jūlijā. Šajā pašā dienā CVK plāno izsludināt ārkārtas Saeimas vēlēšanas, kas varētu notikt 17.septembrī.

Partiju saraksti ar deputātu kandidātiem 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām būs jāiesniedz no 29.jūlija līdz 18.augustam.

LETA